Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Uzņēmējdarbība

Paplašināsies uzņēmējiem sniegto e-pakalpojumu klāsts

Ministru kabinets apstiprināja Valsts platformas biznesa attīstībai www.business.gov.lv turpmākās attīstības projektu. Tas paredz, ka laikā līdz 2030. gadam visi Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem pieejamie valsts pārvaldes e-pakalpojumi uzņēmējiem būs pieejami vienuviet – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidotajā un uzturētajā platformā business.gov.lv.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Ministru kabinets apstiprināja Valsts platformas biznesa attīstībai www.business.gov.lv turpmākās attīstības projektu. Tas paredz, ka laikā līdz 2030. gadam visi Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem pieejamie valsts pārvaldes e-pakalpojumi uzņēmējiem būs pieejami vienuviet – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidotajā un uzturētajā platformā business.gov.lv.

“Aicinot uzņēmējus kļūt konkurētspējīgākiem, veicinot dažādu tehnoloģisko procesu digitalizāciju un ceļot produktivitāti, valsts pārvadei jārāda priekšzīme. Mēs turpinām strādāt pie pasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un šķēršļu novēršanai, arvien vairāk digitalizējot arī valsts sniegtos pakalpojumus. Uzņēmējiem jau vairākus gadus ir pieejama vienotā LIAA pakalpojumu platforma, kur vienkopus var saņemt informāciju par valsts pieejamo atbalstu. Paplašinot tās ietvaru, būs ērti un ātri saņemt visu uzņēmējiem domāto e-pakalpojumu informāciju, tādējādi mazinot birokrātiskos procesus nepieciešamo datu un izziņu apkopošanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ar jaunā Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ietvaros īstenotā projekta aktivitātēm LIAA ir uzsākusi ceļu vienotas uzņēmēju platformas izveidē. Projekta “Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai” ietvaros pakāpeniski tiks pārņemta visu uzņēmējiem domāto e-pakalpojumu sadaļa no Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.lv, ko administrē Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Iveta Strupkāja, LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos: “Šis platformas attīstības projekts ir viens no soļiem valsts pārvaldes digitalizācijā. Mūsu mērķis ir padarīt uzņēmēju sadarbību ar valsts pārvaldi maksimāli ērtu, samazinot dažādu administratīvo procedūru veikšanai veltīto laiku, izmantojot valsts atbalsta instrumentus. Jau līdz šim esam veiksmīgi digitalizējuši lielu daļu LIAA pakalpojumu un tagad ejam soli tālāk, lai visi Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem domātie e-pakalpojumi būtu pieejami vienuviet – business.gov.lv.”

Kopš 2021. gada rudens, kad LIAA digitalizēja pirmos e-pakalpojumus, šīs iespējas ir izmantotas gandrīz 6,5 tūkstoši reižu. LIAA sniegtos e-pakalpojumus izmanto dažādas fiziskās un juridiskās personas: Latvijas un ārvalstu uzņēmēji, biznesa ideju autori, investori, augstskolas un pētniecības organizācijas, kā arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieki. Šīs fiziskās un juridiskās personas ar e-pakalpojumu starpniecību var pieteikties dažāda veida finansiālam atbalstam, informatīviem un tīklošanās pasākumiem, konsultācijām. Tāpat business.gov.lv jau tagad vienuviet ir pieejama informācija par uzņēmējdarbības nozarēm, tirgiem un sadarbības piedāvājumiem.

Attīstot business.gov.lv, LIAA vīzija uz 2030. gadu ir:

  1. Vienotas digitālās vārtejas izveide uzņēmēju sadarbībai ar valsti (gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem)
  2. 100% digitāla uzņēmējdarbības formalitāšu un atbalsta kārtošana.
  3. Biznesa attīstības un eksportspējas tieša veicināšana ar mākslīgā intelekta iespējām.

Tuvākie business.gov.lv attīstības darbi paredz, ka līdz 2025. gadam LIAA, par pamatu ņemot business.gov.lv tehnoloģiskos un konceptuālos risinājumus, pārveidos platformu par vienotu uzņēmēju vārteju. Platforma kalpos kā satura un valsts pakalpojumu sniegšanas vietne ar viedās personalizācijas iespējām. Projekta mērķis ir apvienot visus valsts sniegtos e-pakalpojumus, kuri vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību, vienā platformā. Plānots, ka uzņēmējiem domāto e-pakalpojumu pārņemšana noslēgsies 2030. gadā.

Kopējās plānotās projekta izmaksas sasniegs 1,68 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.