Centrālā finansū un līgumu aģentūra
Publiskajā telpā tiek aktualizēta Eiropas Savienības (ES) fondu Kompetences centru un Eiropas Digitālās inovācijas centru programma, norādot uz naudas plūsmas bremzējošiem apstākļiem, kurus it kā radot Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Taču diskusijās, kas izvēršas, tiek ignorēti pamata nosacījumi – ieguldījumiem jābūt caurspīdīgiem un likumīgiem, nodrošinot plānoto mērķu sasniegšanu un neradot negatīvās finansiālās sekas valsts budžetam.
“Vēlos atgādināt ikvienam – ES fondu nauda ir visu mūsu līdzekļi, nav pieļaujamas jebkādas aizdomas par Eiropas Komisijas (EK) – finansējuma piešķīrējas – definētajiem noteikumiem neatbilstošu līdzekļu izlietojumu. ES fondu, t.sk. Atveseļošanas fonda (AF), sistēmā ir radīta kontroles sistēma, kurā pirmais no filtriem ir CFLA. Mēs slēdzam līgumus ar finansējuma saņēmējiem, paredzot tajos finansējuma piešķīrēju nosacījumus, kas projekta īstenošanā ir jāievēro. Mūsu pienākums ir gūt pārliecību par ES fondu godprātīgu, tiesisku un pamatotu ieguldījumu, lai finansējuma saņēmēja neatbilstoši iztērētie līdzekļi nebūtu neplānoti jāsedz no valsts budžeta. Ja šādu pārliecību nevar gūt, izmaksas tiek pastiprināti vērtētas, šaubu un aizdomu par iespējamu zaudējumu valsts budžetam gadījumā iesaistot arī pārējās ES fondu vadībā iesaistītās iestādes”, skaidro Anita Krūmiņa, CFLA direktore.
Visi ES līdzfinansētie projekti ir īstenojami atbilstoši ES izvirzītajiem atbilstības noteikumiem un caurskatāmas finanšu vadības prasībām. Vienlaikus tieši AF tiek pastiprināti uzraudzīti tā dēvētie “3K” jeb interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riski. Tā ir pastiprināta EK prasība. Tāpat AF ieviešanas sistēma paredz būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar ES fondu pieeju. Lielu daļu atlašu organizē ministrijas, paredzot CFLA pienākumu slēgt līgumus un uzraudzīt projektus galvenokārt no 3K un rezultātu sasniegšanas risku viedokļa.
Pretēji publiski paustajam viedoklim, CFLA nav apturējusi programmu, bet gan šobrīd meklē risinājumus, kā novērst potenciālas finansiāli negatīvas sekas valsts budžetam. Problēmu risinājumi būtu daudz ātrāki un sekmīgāki, ja visas iesaistītās puses – tostarp programmas izstrādātāji un finansējuma saņēmēji – riskus un iespējamās sekas apzinātos, un nevis liktu šķēršļus, bet atbildīgi un operatīvi piedalītos saprātīgu risinājumu rašanā.
Tāpat CFLA pauž cerību, ka aktualizētie AF ieviešanas jautājumi, kas joprojām nav atrisināti saistībā ar programmu izveidi, liks arī ātrāk pieņemt nepieciešamos lēmumus ministrijām, kuras plāno šīs programmas.
Attiecībā uz Eiropas Digitālās inovācijas centru atbalsta programmu, kur projektu atlasi veic Ekonomikas ministrija, informējam, ka šobrīd projektu iesniedzēji precizē projektu iesniegumus atbilstoši Ekonomikas ministrijas norādēm, lai pēc tam slēgtu līgumus ar CFLA par projektu īstenošanu.