Būvniecības valsts kontroles birojs
Pērn, salīdzinot ar 2021. gadu, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) izveidoto ekspluatācijas lietu skaits teju trīskāršojies. Tas skaidrojams ar to, ka no šā gada marta daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem būs obligāti jāveido elektroniska mājas lieta, un daļa to jau sākuši darīt.
2021. gada decembrī Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzturētajā BIS bija reģistrētas 56 774 ekspluatācijas lietas, bet attiecīgajā mēnesī pēc gada- 150 354. Straujš ekspluatācijas lietu skaita pieaugums bija gaidāms un paredzams, ka normatīvi noteikto pienākumu dēļ tas turpinās palielināties arī šogad. Kopumā Latvijā ir ap 38 600 daudzdzīvokļu māju, un daudzām no tām ir vairākas būves, kam katrai nepieciešama sava ekspluatācijas lieta. Tomēr līdz 2022. gada beigām piekļuve bija izveidota vien aptuveni 4 000 māju lietām, tā ka daudziem namu pārvaldniekiem elektroniska lietu kārtošana vēl ir tikai priekšā.
To, ka saistībā ar jaunajiem pienākumiem namu pārvaldnieki sarosījušies, apliecina arī BIS reģistru e-pakalpojumu dati – iesniegumu par ziņu aktualizāciju dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā skaits gada laikā pieaudzis no 6 – 153, bet iesniegumu par reģistrāciju skaits – no 11 – 79.
Ievērojami pieauguši arī citi BIS rādītāji – turpinājis palielināties sistēmas lietotāju skaits un tajā pieejamo būvniecības lietu skaits. Nedaudz samazinājies pieejamo e-pakalpojumu daudzums – tas noticis procesu efektivizācijas rezultātā. Ņemot vērā, ka pēdējos gados regulāri organizētas sistēmas lietotāju apmācības, 2022. gadā apmācīto lietotāju skaits sarucis, tāpat sniegts mazāk konsultāciju par sistēmas lietošanu.
Lai arī 2022. gada decembrī noslēdzās BIS attīstības projekta II kārta, kas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tika īstenota trīs gadus, sistēmas attīstīšana ar to neapstājas, un līdz nākamā gada decembrim projekta pagarinājuma ietvaros tiks īstenotas papildu aktivitātes.
2021.gada beigās un 2022.gada sākumā ir stājušies spēkā grozījumi speciālajos būvnoteikumos, ar kuriem tika likvidēti vai apvienoti vairāki ieceres veidi (likvidētas apliecinājuma kartes ēkām un inženierbūvēm, bet vairāki paskaidrojumu rakstu veidi apvienoti). Tādējādi ievērojami vairāk reģistrēti atsevišķi būvniecības e-pakalpojumi, piemēram, paziņojums par būvniecību.
2022. gadā BVKB nodrošinājis būvdarbu kontroli 317 objektos. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem vērojams kritums, kam viens no skaidrojumiem ir Būvniecības likumā noteikto BVKB būvdarbu kontrolei piekritīgo objektu atlases kritēriju maiņa. Gada laikā BVKB uzsāka būvdarbu uzraudzību 259 jaunos objektos. 196 objekti pieņemti ekspluatācijā. “Konsultē vispirms” sapulču ietvaros sniegti ieteikumi 745 būvniecības procesa dalībniekiem un būvdarbu kontroles procesā sagatavoti 738 atzinumi par būvju pārbaudi. 199 jeb 30% gadījumu ir konstatēti pārkāpumi, galvenokārt – par veikto būvdarbu neatbilstību būvprojektam vai izmantotiem būvizstrādājumiem, kuriem nav atbilstību apliecinošās dokumentācijas.
49 objektos atbilstoši BVKB izstrādātiem kritērijiem tika vērtēta būvdarbu veicēju kvalitātes kontroles sistēma (KKS) un secināts, ka tā ir izstrādāta atbilstoši speciālajiem būvnoteikumiem, turklāt liela daļa būvdarbu veicēju sistēmas izstrādē ir izmantojuši BVKB izstrādātās vadlīnijas. Gadījumos, kad būvniecības dalībnieki ieviesuši KKS, pārbaužu laikā konstatēto neatbilstību skaits ir mazāks.
2022. gadā publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības ietvaros veiktas 434 fiziskās pārbaudes. BVKB īstenoto fizisko pārbaužu skaits ir audzis, jo pēc Rīgas pašvaldības lūguma rudenī tika intensīvi apsekotas galvaspilsētas spēļu zāles. 209 gadījumos veiktas atkārtotas pārbaudes BVKB norādījumu vai pieņemto administratīvo aktu izpildes kontrolei. Secināts, ka avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī ir 8% ēku. Gadu iepriekš šis rādītājs bija divreiz lielāks- 17%, kas saistīts ar to, ka 2021. gadā birojs veica atkārtotas pārbaudes avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī esošajās būvēs, lai pārliecinātos par to tehniskā stāvokļa izmaiņām. 2022. gadā 55% apsekoto ēku bija teicamā vai labā stāvoklī (2021. gadā 18%), savukārt 35% ēku drošība jāuzlabo (2021.gadā 66%). 32% gadījumu ēku īpašnieki joprojām nav veikuši ēku periodisko tehnisko apsekošanu, kas ir labāk, nekā 2021. gadā, kad tā bija veikta tikai 19% gadījumu. Otrās un trešās grupas publiskajām ēkām, kuras ir nodotas ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurām pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tā jāveic līdz 2024. gada 31.oktobrim.
“Sabiedrības drošība ir ēku īpašnieku rokās. Taču apziņa, ka ikvienam īpašniekam ir pienākums rūpēties par ēkas pamatprasībām – mehānisko stiprību un stabilitāti, ugunsdrošību, lietošanas drošību – veidojas ļoti lēni. Par to liecina mūsu iestādes rīcībā esošie dati. Neskatoties uz to, ka regulējumā noteikto pienākumu izpildei vēl ir laiks, aicinu neatlikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu. Tas ļaus novērtēt ēkas tehnisko stāvokli un identificēt iespējamos riskus,” norāda BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Lai veicinātu vienveidīgu pieeju tehniskajai apsekošanai, pērn BVKB speciālisti iesaistījušies Ekonomikas ministrijas organizētā darba grupā tehniskās apsekošanas vadlīniju izstrādei. Noslēdzies darbs pie ēku ekspluatācijas lietu riska līmeņa noteikšanas algoritma izstrādes, kā rezultātā BVKB uzsāk sistemātisku publisko ēku pārbaudi, kas balstīta uz risku analīzi.
Pildot būvvaldes funkciju, BVKB būvvaldes komisija strādājusi ar 150 būvniecības lietām saistībā ar militāro objektu būvniecību, 14 būvniecības lietām saistībā ar valsts robežas infrastruktūras izbūvi un 2 būvniecības lietām saistībā ar elektropārvades līniju būvniecību, kurām noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Pieņemti 298 lēmumi, no tiem 259 lēmumi skar Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestādes vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecību.
BVKB līdz 2022. gada beigām sertificējis 194 būvekspertus. Izsniegto sertifikātu skaits ir lielāks par sertificēto speciālistu skaitu, jo atsevišķiem speciālistiem ir vairāki sertifikāti dažādās sfērās. 2022. gadā BVKB izskatījis sūdzības par 9 būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, un vienā no šiem gadījumiem pieņemts lēmums par brīdinājuma izteikšanu būvprojektu arhitektūras risinājumu ekspertīzes darbības sfērā. Papildus tam saņemtas 7 sūdzības par būvspeciālistu iespējamajiem profesionālās darbības pārkāpumiem, kas tika pārsūtītas citām sertificēšanas institūcijām atbilstoši piekritībai. Veikta 52 sertificēto būvekspertu aptauja ar mērķi novērtēt sniegto pakalpojumu kvalitāti. Rezultāti liecina, ka kopš 2021.gada ir vērojama tendence labāk apmierināt klientu vēlmes un izpildīt prasības saistībā ar nepieciešamās informācijas pieejamību publiskajā telpā.
2022. gada laikā BVKB uzturētajā vienotajā elektroniskajā darba laika uzskaites datu bāzē (VEDLUDB) reģistrēta informācija par 214 galvenajiem būvdarbu veicējiem, 1 384 apakšuzņēmēju līgumiem, 488 būvlaukumiem, un 96 234 būvlaukumos nodarbinātajiem. Būtiski nemainoties galveno būvdarbu veicēju un būvlaukumu skaitam, gada laikā dubultojies reģistrēto būvlaukumos nodarbināto skaits – pērn tas bija 43 169. Tas norāda uz VEDLUDB pozitīvo lomu nelegālās nodarbinātības un ēnu ekonomikas mazināšanā.
