Zemgales Plānošanas reģions
Zemgales plānošanas reģions uzsācis projektu “Zilās-zaļās bioloģiskās sadarbības Baltijas jūras reģionā” (Blue-Green Bio Lab), kas pētīs zaļās un zilās biomasas izmantošanas potenciālu bioindustriālajās simbiozēs reģionā.
Kādas ir bioindustriālās simbiozes iespējas uzlabot ūdens kvalitāti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un būt ekonomiski saistošai ražotājiem un uzņēmumiem – šos jautājumus projekta laikā risinās seši partneri no Baltijas jūras reģiona. Kopā ar vadošo partneri – Skives pašvaldību (Dānija), kopā strādās Lisekilas pašvaldība (Zviedrija), Skives Klimata fonds (Dānija), Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Lisekilas infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums LEVA (Zviedrija). Kā asociētie partneri projektā piedalās vēl pieci partneri, tostarp Kurzemes plānošanas reģions.
Blue-Green Bio Lab ir viens no 17 neliela mēroga projektiem, ko jūnijā izvēlējās Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona (BJR) attīstības fonds – Interreg BSR programma. Projekts balstās uz iepriekšējiem industriālās simbiozes projektiem reģionā (Baltic Industrial Symbiosis, Green VALLeys), īpašu uzmanību pievēršot bioindustrālajai simbiozei.
REĢIONĀLĀ SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGAI NĀKOTNEI
Piedaloties un iesaistot vietējās publiskās iestādes, lietišķās pētniecības iestādes un uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas visā Baltijas jūras reģionā, projekts izstrādās instrumentu kopumu, lai atbalstītu vietējo iestāžu darbu virzībā uz sarežģītajiem attīstības un iesaistīšanās procesiem bioindustriālās simbiozes sistēmu izveidē. Ketija Brauna Stummane, projekta vadītāja Skive pašvaldībā, skaidro projekta starptautisko vērtību: “Vietējās varas iestādes BJR reģionā un Eiropā kopumā saskaras ar neskaitāmām klimata problēmām, kurām ir reāla ietekme uz lauksaimniecības un akvakultūras nākotni. Mēs uzskatām, ka šajā projektā izstrādātais instrumentu kopums ir ceļvedis mums un citām pašvaldībām, lai sapni par bioindustriālo simbiozi pārvērstu par realitāti ar reālu ieguvumu lauksaimniekiem, zvejniekiem un sabiedrībai kopumā.”
NODARBINĀTĪBAS IZAUGSMES IESPĒJAS, IZMANTOJOT INOVĀCIJAS
Lisekilas pašvaldības pārstāvji uzskata, ka projekts ir vērtīgs, ņemot vērā pašvaldības stratēģiskos mērķus attiecībā uz ilgtspējību un darba vietu radīšanu. Lisekilas padomes
vadītāja Karolīna Samuelsone norāda: “Projekts sniedz pilsētas domei pārsteidzošu iespēju attīstīt zaļās un zilās biomasas plaša mēroga izmantošanu bioindustriālajā simbiozē mūsu reģionā. Siltuma pārpalikums no tuvējām nozarēm kopā ar mūsu tuvumu okeānam sniedz lieliskas iespējas cirkulārai ražošanai, kur uzņēmumi varētu dalīties ar resursiem un infrastruktūru. Turklāt tas atbalstītu padomes stratēģiskos mērķus un ambīcijas atbalstīt ilgtspējīgu nākotni un palielināt darba iespējas Lisekilas pašvaldībā.”
SADARBĪBA BIOINDUSTRIĀLĀS SIMBIOZES JOMĀ, PAMATOJOTIES UZ ZINĀTNI
Bioindustriālo simbiožu potenciāla izpratni projektā attiecībā uz specifiskām zilajām un zaļajām biomasām atbalstīs trīs lietišķās pētniecības institūciju aktivitātes: Latvijas Hidroekoloģijas institūts, Čalmersas industriālās tehnoloģijas un Orhūsas Universitāte. Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece komentē: “Klimata pārmaiņu sekas var pastiprināt eitrofikāciju un palielināt biomasas daudzumu ūdenstilpēs. Līdz šim tas pārsvarā tika uzskatīts par traucēkli, taču zilās biomasas var sniegt iespējas gan klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, gan zilās bioekonomikas veidošanai ar uzņēmumiem. Šī projekta ietvaros mūsu mērķis ir atklāt abas šīs iespējas mūsu partneriem, izveidojot bioindustriālās simbiozes sistēmu.”
Projekta galvenais rezultāts būs rokasgrāmata, kas tiks izstrādāta sadarbībā ar visiem partneriem un ieinteresēto pušu ieguldījumu.
Zemgales plānošanas reģions projekta ietvaros plāno izstrādāt zilās-zaļās biomasas izmantošanas pētījumu un Rīcības plānu Lielupes baseinam.
Projekts Zilās-zaļās bioloģiskās sadarbības Baltijas jūras reģionā (Blue-Green Bio Lab) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmā 2021. -2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 499,399.60 EUR (t.sk. ERAF finansējums 399,519.68 EUR).