Konkurences padome
Konkurences padome (KP) nereti saņem iepirkumu organizētāju lūgumus skaidrot, ko darīt situācijās, kad iepirkumos piedāvājumus iesniedz gan formāli, gan neformāli saistīti uzņēmumi, un vai šādās situācijās, kad saistītie uzņēmumi iesniedz piedāvājumus vienā iepirkumā kā konkurenti, piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi. Ņemot vērā, ka KP vairākkārt ir skaidrojusi šo situāciju saistībā ar AS “Latvijas valsts meži” (turpmāk – LVM) organizētajiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu, KP īstenoja tirgus uzraudzību, izmantojot šo tirgu kā piemēru, lai skaidrotu pasūtītājam un uzņēmumiem, kā šādās situācijās rīkoties.
Tirgus uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par saistīto uzņēmumu dalību LVM organizētajos iepirkumos, to saistību jeb kā tie paši sevi pozicionē konkrētajā tirgū, kā tie glabā katrs savu komercnoslēpumu un nodrošina neatkarīgu piedāvājumu sagatavošanu iepirkumiem un vai viens otru uzskata par konkurentiem konkrēti LVM iepirkumos par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Ņemot vērā uzņēmumu sniegtās atbildes, KP izstrādāja secinājumus un priekšlikumus gan pasūtītājam, gan tirgus dalībniekiem, lai mazinātu neskaidrību tirgū par saistītu uzņēmumu dalību iepirkumos.
Pienākums piedāvājumus iepirkumos sagatavot un iesniegt neatkarīgi
LVM iepirkumos par kokmateriālu pārvadāšanu piedalās gan uzņēmumi, kas saskaņā ar Konkurences likumu ir atzīstami par neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, gan uzņēmumi, kas Konkurences likuma izpratnē ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku. Konkurences likumā noteiktais vienošanās aizliegums neattiecas uz uzņēmumiem, kas atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, līdz ar to rodas situācijas, kad šādi uzņēmumi, sasvstarpēji saskaņojot dalības noteikumus vai pašus piedāvājumus iepirkumos, var palikt nesodīti.
Neatkarīgi, vai tirgus dalībnieki ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku vai neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, tie savstarpēji konkurē pirms piedāvājumu iesniegšanas un piedāvājumu iesniegšanas brīdī pasūtītājam un tiem ir jānodrošina, ka piedāvājumi ir sagatavoti neatkarīgi un patstāvīgi, neatklājot viens otram savus plānus saistībā ar dalību iepirkumos, t.sk. glabā katra uzņēmuma komercnoslēpumu. Tas noteikts gan Konkurences likumā, gan Publisko iepirkumu likumā.
Pasūtītājam ir jāizvērtē uzņēmumu sadarbības riski un jāmotivē uzņēmumus iepirkumā iesniegt patiesi konkurējošus piedāvājumus
Pastāv vairākas pazīmes, kas var liecināt, ka uzņēmumi, kas ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, piedāvājumus iepirkumā nav sagatavojuši neatkarīgi, piemēram, viena un tā pati amatpersona lemj par vairāku uzņēmumu dalību iepirkumos, viena un tā pati amatpersona paraksta vairāku uzņēmumu iesniedzamos piedāvājumus vai parakstās par iesniegšanu Elektroniskā iepirkumu sistēmā, vienam no grupas uzņēmumiem nepieder neviens transporta līdzeklis, ar ko nodrošināt LVM nepieciešamo pakalpojumu, un tas transporta līdzekļus nomā no otra grupas uzņēmuma, kas arī piedalās tajos pašos iepirkumos, tādējādi ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmumi viens otru pirms piedāvājuma iesniegšanas ir informējuši par saviem nākotnes plāniem attiecībā uz dalību iepirkumos.
Tāpat, ja neatkarīgi tirgus dalībnieki, piemēram, atrodas vienās un tajās pašās telpās, tiem ir kopīgi nodarbināti darbinieki, to starpā notiek regulāra sadarbība, piemēram, par savstarpēju kokvedēju nomu, par ko nav sniegta informācija pasūtītājam, tad pasūtītājam var rasties bažas par iespējamu informācijas apmaiņu saistībā ar uzņēmumu dalību iepirkumos un par to, vai uzņēmumi ir sagatavojusi piedāvājumus iepirkumam neatkarīgi.
Vienlaikus, arī pasūtītājs var īstenot papildu darbības, kas radītu lielāku skaidrību par konkurences apstākļiem iepirkumos gan pašam pasūtītājam, gan arī tirgus dalībniekiem. Piemēram, pasūtītājs papildinot nolikumu, var pieprasīt vairāk informācijas no tirgus dalībniekiem attiecībā par to savstarpējo saistību un motivēt uzņēmumus iepirkumā iesniegt vienu kopīgu piedāvājumu, nevis dažādus pieteikumus no viena tirgus dalībnieka, tādējādi imitējot savstarpējo konkurenci.
Uzņēmējiem jānovērš informācijas apmaiņas un saskaņošanas riski
Uzņēmumiem, kas ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, ir būtiski veikt papildu pasākumus komerciāla rakstura informācijas, kas attiecas uz iepirkumiem, kuros tie konkurē vai varētu konkurēt, savstarpējas apmaiņas ierobežošanai. KP tirgus uzraudzībā konstatē, ka, piemēram, mātes uzņēmumi atsevišķos gadījumos izdod rīkojumus vai slēdz līgumus ar meitas uzņēmumu valdes locekļiem par to, ka darbības, kas saistītas ar dalību iepirkumos, meitas uzņēmums veiks autonomi no mātes un citiem meitas uzņēmumiem. Tomēr šādās situācijas ir svarīgi, ka šādi rīkojumi nav tikai formāli.
Vienlaikus saistītajiem uzņēmumiem, lai novērstu vai mazinātu risku, ka piedāvājumi netiek sagatavoti neatkarīgi, būtu apsverama iespēja formalizēt sadarbību, piemēram, piedaloties vienā un tajā pašā iepirkumā kā personu apvienībai un piesaistot meitas uzņēmumus kā apakšuzņēmējus, tādējādi mazinot neskaidrības gan pasūtītājam, gan citiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū.
Savukārt neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, kas ir savstarpēji saistīti un iesniedz katrs savu neatkarīgu piedāvājumu pasūtītājam, būtu, pirmkārt, jānovērtē, vai savstarpējā sadarbība nepārsniedz atļautās sadarbības robežas, un, otrkārt, būtu jānodrošina, ka pasūtītājam ir pieejama informācija par neatkarīgo tirgus dalībnieku savstarpējo sadarbību. Piemēram, neatkarīgiem tirgus dalībniekiem ir jāapzinās, ka, sniedzot pakalpojumus ar automašīnām, uz kurām ir citu neatkarīgo tirgus dalībnieku logo uzlīmes, šaubas par šo uzņēmumu patieso konkurenci iepirkumā radīsies ne tikai pasūtītājam, bet arī citiem tirgus dalībniekiem.
Signālsaraksts pasūtītājiem aizliegtu vienošanos atpazīšanai iepirkumos
Tāpat Publiskā iepirkuma likuma grozījumi paredz, ka no 2023. gada pasūtītāji varēs liegt uzņēmuma dalību iepirkumā, ja tiem būs pamatotas aizdomas, ka iepirkuma procedūrā netiek ievērota godīga konkurence. Proti, pasūtītāji varēs pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad būs kļuvis nepārsūdzams Konkurences padomes lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkuma pieteikumā vai piedāvājumā konstatēs norādes, kas var liecināt par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu pasūtītājs būs konsultējies Konkurences padomē un saņēmis iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.
Tādējādi, lai cīnītos ar aizliegtām vienošanām un arī Publisko iepirkumu likuma neievērošanu, ļoti svarīga ir pasūtītāja līdzdalība un loma. KP uzsver, ka pasūtītājam jābūt skaidri saprotamiem konkurences tiesību principiem un zinošam par to, kā atklāt aizliegtas vienošanās un kas par tām liecina. Lai stiprinātu pasūtītāju zināšanas par aizliegtām vienošanām un tie spētu iepirkumos atpazīst uzņēmumu īstenotas aizliegtās vienošanās, KP ir izstrādājusi informatīvo materiālu pasūtītājiem – “Signālsaraksts pasūtītājiem”.