Valsts nekustamie īpašumi
“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pilnveidotas būves informācijas modelēšanas (BIM) prasības ieviešanai attīstības projektos un digitalizācijas veicināšanai publiskajā sektorā kopumā. Otrā BIM prasību versija aktualizēta un nodota publiskai lietošanai, balstoties uz projektu ietvaros gūto praktisko pieredzi un BIM tehnoloģiju attīstību,” informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
VNĪ izstrādātās BIM prasības ir dokuments, kas nosaka skaidrus un saprotamus BIM pasūtīšanas, izstrādes un piegādes nosacījumus, kā arī norāda kvalitātes pārbaudes un informācijas apmaiņas prasības. Atsaucoties uz praksi kopš 2019. gada, kad prasības tika pirmo reizi publicētas, dokuments pilnveidots – tā būtiskākās izmaiņas ietver detalizētas prasības BIM kvalitātes kontrolei, 2D rasējumu izveidei, izveidoto kontroles punktu “Aktīvu informācijas modelis” un precizētu BIM īstenošanas plānā iekļaujamo informāciju. Tostarp papildinātas prasības 3D lāzer-skenēšanas procesam, punktu mākoņu izmantošanai un, pamatojoties uz apsaimniekošanas vajadzībām, precizēta BIM elementiem pievienojamā informācija, kā arī ieviesta punktu sistēma parauga modeļu vērtēšanai iepirkuma laikā.
BIM prasības aktualizētas, lai pēc iespējas vairāk varētu izmantot šobrīd pieejamās digitālās tehnoloģijas. Ņemta vērā arī nepieciešamība pasūtītāja prasības veidot saprotamākas pakalpojumu sniedzējiem un nodrošināt BIM kā pamata neatņemamu projektēšanas procesa sastāvdaļu, kas tiek izmantota kā izejas informācija būvprojekta rasējumu izveidei un turpmākai risinājumu izstrādei.
“BIM kā komplicēts zināšanu un tehnoloģiju kopums ir nozari būtiski transformējošs un nepieciešams, raugoties gan no ilgtspējīgu projektu un būvniecības kvalitātes puses, gan finansiālā ietaupījuma ilgtermiņā. Tas ļaus nākotnē veiksmīgāk veidot sadarbību starp pasūtītājiem, projektētājiem un būvniekiem, samazināt potenciālo kļūdu un papildus izmaksu riskus, kā arī efektīvāk plānot būvniecības procesus un kontrolēt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm visā ēkas dzīves ciklā. VNĪ sniedzam savu artavu, jo zināšanas un priekšrocības, ko sniedz BIM, nav tik ātri un vienkārši apgūstamas. Tāpēc šobrīd mūsu ekspertu komanda izstrādājusi jaunas, uzlabotas BIM prasības un izglīto citus publiskos pasūtītājus, lai sekmētu to pielietošanu un būvniecības digitalizāciju Latvijas publiskajā sektorā kopumā. Paredzam, ka šāda pieeja BIM projektu īstenošanai ļaus pilnā apjomā izmantot visas BIM iespējas un priekšrocības gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā,” komentē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Ar aktuālo dokumenta versiju iespējams iepazīties VNĪ mājaslapā sadaļā “BIM kompetences centrs”, kā arī detalizētāk VNĪ organizētajā tiešsaistes semināru ciklā “BIM projektu īstenošana” 29. novembrī un 6. decembrī laika posmā no 9.00 līdz 13.00. Pasākumos piedalīties ir aicināts ikviens nozares pārstāvis un interesents. Semināriem pieteikties iespējams aizpildot anketu.
Jaunās BIM prasības, tiks tulkotas arī angļu valodā, un tās varēs izmantot starptautiskos projektos un iepirkumu konkursos, tādējādi piesaistot arī ārzemju pakalpojumu sniedzējus Dokumentu plānots attīstīt arī turpmāk, piemēram, definēt atsevišķas prasības būvdarbu veicējiem, tādējādi veicinot lielāku būvnieku iesaisti BIM procesos, izstrādāt detalizētas modelēšanas prasības, izveidot kvalitātes kontroles automatizācijas rīkus un tml.
VNĪ komanda 2018. gadā uzsāka pirmo BIM pilotprojektu vēsturiskās ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūvē, 2019. gadā jau, gūstot pārliecību par BIM ieguvumiem, izstrādāja pirmās BIM prasības būvniecības iepirkumiem Latvijas publiskajam sektoram. Pirmā prasību versija, tikusi praktiski pielietota vairākos VNĪ iepirkumos un būvniecības projektos, piemēram, Lielās Ģildes pārbūvē un atjaunošanā Amatu ielā 6, kā arī Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 atjaunošanā.
Kopumā kopš 2018. gadā sāktā pilotprojekta, šobrīd īstenojam jau 17 projektus ar BIM komponentēm, to skaitā, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas vietas “Grebņeva” modernizēšanai un citur. Tostarp prasības izmantojuši arī citi publiskie pasūtītāji, piemēram Ekonomikas ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra, VSIA “Šampētera nams” un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca dažādos projektos.