“Rīgas namu pārvaldnieks” aicina Konkurences padomi vērtēt konkurenci vairākās ēku inženierkomunikāciju uzturēšanas nozarēs

Leta

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) šonedēļ vērsies pie Konkurences padomes ar aicinājumu sniegt savu vērtējumu par konkurences situāciju vairākās ar ēku inženierkomunikāciju uzturēšanu saistītās nozarēs, aģentūru LETA informēja RNP.

Uzņēmums apgalvo, ka pēdējos divos gados RNP iepirkumi īpaši tiekot plānoti tā, lai palielinātu pretendentu skaitu, piemēram, visbiežāk RNP saimniecība ir dalīta mazākās lotēs nekā līdz šim. Uzņēmums apgalvo, ka tas atteicies no pārmērīgām prasībām, ļaujot nonākt tieši pie pakalpojuma sniedzējiem, nevis mākslīgi veidotām “jumta” kompānijām, kuru vienīgais pienesums bijusi mākslīga augstāka cena.
Šie pasākumi esot ļāvuši samazināt pārvaldīšanas maksu 2022.gadam 70% uzņēmuma klientu, apgalvo RNP.

Uzņēmuma ieskatā, tomēr vairākās ar ēku inženierkomunikāciju uzturēšanu saistītās jomās piedāvājumu skaits nav būtiski palielinājies, tāpēc RNP vēlas dzirdēt konkurences uzraugu vērtējumu – vai šajās jomās ir iespējams piesaistīt plašāku pretendentu loku, īpaši ja runā par iepirkumiem, par kuriem informācija tiek publicēta arī Eiropas Savienības (ES) Oficiālajā vēstnesī.

Lai aktivizētu pretendentu dalību iepirkumos par remontdarbu veikšanu, RNP šonedēļ vērsies arī pie Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Latvijas Būvnieku asociācijas ar aicinājumu tās biedriem tikties ar RNP, lai uzņēmumam būtu iespēja iepazīstināt profesionālo organizāciju biedrus ar RNP nākamā gada iepirkumu plānu, dodot iespēju iespējamiem pretendentiem gatavoties dalībai konkursos.

“Rekordaugstas inflācijas apstākļos mūsu uzdevums ir izmantot visus iespējamos instrumentus, lai RNP saņemtu labākus piedāvājumus, bet klienti augstāku servisu par konkurētspējīgu cenu,” izteicies RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Kā ziņots, RNP 2021.gadā strādājis ar 4,1 miljona eiro peļņu. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies par nepilniem 10%, salīdzinot ar 2020.gadu, un bija 61,149 miljoni eiro.