Konkurences padome
14. un 15. novembrī Rīgā noritēja 18. Baltijas Konkurences konference, kas šogad veltīta Konkurences padomes (KP) 30. gadadienai. Šī gada konferencē starp būtiskākajiem konkurences tiesību piemērošanas tematiem īpaša uzmanība veltīta publisko personu – valsts un pašvaldību – iesaistei uzņēmējdarbībā, kā arī mūslaiku konkurences tiesību izaicinājumiem, kas saistīti ar digitālā tirgus attīstību un jaunāko tiesu praksi konkurences tiesībās.
Pasākums veltīts iestādes 30. gadadienai, tāpēc Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis iepazīstināja klātesošos ar iestādes darba rezultātiem: 30 gadu periodā pieņemti ap 500 lēmumi par konkurences tiesību pārkāpumiem, piemēram, aizliegtām vienošanām un uzņēmumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izvērtētas vairāk nekā 400 uzņēmumu apvienošanās, piemēroti vairāk nekā 65 miljoni eiro sodi uzņēmumiem par konkurences likuma pārkāpumiem un aprēķināto sabiedrības ieguvumu, kas gadu no gada vairākkārtīgi pārsniedz iestādei piešķirto budžetu. Tāpat klātesošie tika iepazīstināti ar jaunākajiem datiem par sabiedrības vērtējumu par konkurences uzraudzību Latvijā un izaicinājumiem, ar kuriem pašlaik saskaras uzņēmumi Latvijā, t.sk. COVID-19 sekām, kara izraisīto inflāciju, enerģētikas krīzi, digitālā tirgus attīstību u.c.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Priecājamies, ka iestādes jubileju varējām sagaidīt kopā ar saviem kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, starptautiskiem ekspertiem un nacionāla līmeņa konkurences tiesību ekspertiem, lai pārrunātu pastāvošās konkurences problēmas un meklētu vienotu pieeju to risināšanai. Konference ļauj Baltijas valstu konkurences uzraugiem apkopot labāko praksi un pārņemt veiksmīgākos risinājumus nākotnē, it īpaši publisku personu uzraudzībā, kam šogad konferencē tika veltīta īpaša uzmanība.”
Ņemot vērā digitālo tirgu nemitīgo attīstību, šī gada 1. novembrī Eiropā stājās spēkā Digitālā tirgus akts, kura mērķis ir padarīt digitālo nozari taisnīgāku un konkurētspējīgāku, nosakot skaidrus noteikumus attiecībā uz lielām tiešsaistes platformām un to sadarbību ar klientiem un patērētājiem. Konferencē ar prezentāciju par jauno Digitālā tirgus aktu un nacionālo konkurences iestāžu turpmāko sadarbību ar Eiropas komisiju par digitālo platformu uzraudzību uzstājās Eiropas komisijas pārstāve Ksandra Reinjes (Xandra Reintjes).
Savukārt konferencē par jaunāko tiesu praksi konkurences tiesībās ar prezentāciju uzstājās Laila Mediņa, Latvijas pirmā pārstāve Eiropas Savienības tiesā, kas kopš 2021. gada ieņem Ģenerāladvokātes amatu. Ņemot vērā, ka Latvijas konkurences tiesības sakņojas Eiropas Savienības tiesībās, Eiropas Savienības tiesas spriedumi būtiski ietekmē konkurences tiesību tālākveidošanos ne vien Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.
Pasākumā īpaša uzmanība tika veltīta arī publisku personu iesaistei uzņēmējdarbībā. Konferencē uzstājās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences divīzijas vecākā eksperte Federika Maiorano (Federica Maiorano) ar prezentāciju par OECD apstiprinātajām Konkurences neitralitātes rekomendācijām, kas aicina valstis nodrošināt neitralitātes principu ievērošanu, tādējādi nepamatoti nekavējot, neierobežojot vai nekropļojot konkurenci tirgū.
Latvijas Konkurences padome neitralitātes regulējumu, kas pieprasa ievērot vienlīdzīgus spēles noteikumus kā privātajiem, tā publiskajiem tirgus dalībniekiem, uzrauga jau no 2020. gada, kad spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā. Tāpēc, lai diskutētu par nacionāla līmeņa problēmām publisku personu iesaistei uzņēmējdarbībā un konkurences neitralitātes ievērošanā, tik organizēts nacionāla līmeņa diskusiju panelis. Diskusijās piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis Jānis Lielpēteris, Ārvalstu investoru padomes (FICIL) pārstāvis Māris Butāns, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks un Cēsu pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs. Diskusiju moderēja Konkurences padomes ilggadējā vadītāja Skaidrīte Ābrama, kuras vadības laikā pēc vairāku gadu pūliņiem tika grozīts Konkurences likums, kas noteica valstij un pašvaldībām pienākumu ievērot konkurences neitralitāti Latvijā, kā arī piešķīra Konkurences padomei plašākas pilnvaras vērsties pret šādiem pārkāpumiem.
Reģionālās Baltijas valstu konkurences konferences organizēšana reizi trijos gados tiek uzticēta katrai no trim Baltijas valstīm. Konferences mērķis ir veidot diskusiju platformu. Konferencē Rīgā piedalījās Baltijas konkurences iestāžu vadītāji un eksperti, Latvijas juridisko biroju pārstāvji, akadēmiķi, iestādes sadarbības partneri u.c.
Pasākums norit gan kopējo diskusiju formātā, gan atsevišķās ekspertu darba grupās par uzņēmumu apvienošanām, aizliegtām vienošanām un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, digitālajiem tirgiem u.c. tematiem.