Lai transporta nozarē sasniegtu klimata mērķus, nepieciešams izstrādāt visaptverošu ilgtspējīgas alternatīvās degvielas stratēģiju un veidot vajadzīgo infrastruktūru – tā ceturtdien, 2. jūnijā, Eiropas Savienības (ES) Transporta ministru padomē pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Viņš atzīmē, ka kopumā Latvija atbalsta ilgtermiņa mērķi mazināt transporta nozares atkarību no naftas un pamazām virzīties uz efektīvāku resursu un enerģijas izmantošanu. “Mūsuprāt, pieejai ir jābūt līdzsvarotai un pārdomātai. Ir jāpilnveido un jāpaplašina elektrouzlādes tīkls, vienlaikus jāņem vērā, ka situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, tostarp attiecībā uz satiksmi un tranzīta plūsmām, arī ģeogrāfisko aspektu,” sacīja ministrs.
Pāreja uz alternatīvajām degvielām ir viens no punktiem Eiropas Zaļajā kursā, kas ir ES galvenais ceļvedis, lai līdz 2050. gadam Eiropa būtu klimatneitrāla. Saskaņā ar Zaļo kursu un Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju līdz 2025. gadam būtu jāuzstāda vismaz miljons no paredzētajiem trīs miljoniem publiski pieejamo uzlādes punktu līdz 2030. gadam, kas nodrošinātu uzlādi 13 miljoniem nulles un zemas emisijas transportlīdzekļu ES.
ES transporta ministri arī pārrunāja atbalstu Ukrainai, ņemot vērā izaicinājumus ar iespējām graudu eksportam no Ukrainas, meklējot gan jaunus alternatīvos ceļus, gan citus risinājumu, lai sniegtu Ukrainai atbalstu.
Vēl pirms ES ministru tikšanās satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar pārējo Baltijas valstu kolēģiem, kā arī satiksmes jomas ministriem no Polijas, Čehijas, Bulgārijas, Rumānijas un Slovākijas ceturtdien, 2. jūnijā, Luksemburgā vienojās kopīgā aicinājumā par nepieciešamo turpmāko rīcību investīciju projektiem infrastruktūrā, ko ietekmē Krievijas sāktais karš Ukrainā, parakstot kopīgu paziņojumu, kas tika iesniegts Eiropas Komisijā.
“Ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un situācijas attīstība negatīvi ietekmē arī transporta jomu. Izaicinājumi, ar ko saskaramies, būs ilgstoši. Materiālu un pakalpojumu izmaksas, energoresursu cenas – tas viss var negatīvi ietekmēt projektu īstenošanu un radīt kavēšanos termiņos,” pauda T. Linkaits.
Līdz ar to ministri aicina Eiropas līmenī domāt par piemērotiem risinājumiem šajā jautājumā, pagarinot projektu īstenošanas termiņus, mainot to mērogu vai meklējot papildu finansējumu.