Gada sākumā Salacgrīvas novada dome izsludināja iepirkumu par kapu apsaimniekošanu. Jāatzīst – tāds iepirkuma priekšmets Latvijā nav nedz populārs, nedz aktuāls, jo vairumā gadījumu kapos nav arī tā saukto brīvo platību, kas būtu jāsakopj īpaši algotiem strādniekiem. Laukos faktiski visur izlīdzas paši, kā nu prot un var, bet pilsētās darbus padara komunālo dienestu strādnieki.
Impulss uzņēmējdarbības attīstībai
Izrādās, šāda iepirkuma pamatā ir tieši vēlme atbrīvoties no komunālajiem pakalpojumiem. Varētu pat teikt – no to radītā sloga pašvaldības budžetam un uzraudzībai. Tādēļ Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs saimniekošanu pa jaunam un jau paveikto kapsētu uzturēšanā raksturo kā ļoti pozitīvu soli: „Ne reizi vien pierādījies, ka privātais sektors spēj vairāk un kvalitatīvāk rūpēties par visu, kas notiek tā pārvaldītajā teritorijā. Par to liecina arī šis gadījums. Kamēr vēl nebija notikusi pašvaldības aģentūras „Salacgrīvas komunālie pakalpojumi” reforma, nereti līdztekus tādiem milzīgiem objektiem kā Via Baltica uzraudzība vajadzēja nodarboties pat ar attiecīgu dienestu skubināšanu savākt nobirušās lapas. Reformu plānojām jau sen, jo aģentūra auga, brieda, tā nemitīgi bija jādotē no pašvaldības budžeta, bet ar darbiem bija kā nu kuru reizi. Apspriedāmies ar uzņēmēju konsultatīvo padomi, saņēmām atbalstu un izsludinājām iepirkumu, vienlaikus dodot impulsu arī jaunas uzņēmējdarbības attīstībai ar iespējām nākotnē paplašināties.”
Konkursam pieteicās trīs pretendenti: SIA Aconti, privātpersona Maiga Dzene un zemnieku saimniecība Vārpas. Iepirkumu komisija, izvērtējot pretendentu piedāvājumu un ņemot vērā līdzšinējās atsauksmes par darba pieredzi, noslēdza līgumu uz vienu gadu ar Maigu Dzeni par Salacgrīvas, Stienūžu, Ainažu un Liepupes, bet ar Vārpām – par Kuiķules kapu apsaimniekošanu. Abi uzvarētāji piedāvāja zemāku cenu nekā Aconti.
Pieredze un zināšanas
Šobrīd, laikā kad vai ik svētdienu piederīgie pulcējas uz piemiņas brīžiem kapusvētkos, darba visur ir īpaši daudz. Līdz ar to arī Maiga Dzene biežāk sastopama savās aprūpējamās kapsētu teritorijās nekā mājās, Liepupes pagastā: „Kad dome pēc aģentūras reorganizācijas piedāvāja mums sākt uzņēmējdarbību, konkursā pieteicos pieredzes dēļ, jo 14 gadus biju pārzine Liepupes kapos. Tolaik gan tas bija valsts darbs komunālajā dienestā. Konkursā vinnēju. Protams, apsaimniekot četras kapsētas ir sarežģītāk. Strādāju pati un kā uzņēmēja dodu darbu arī vairākiem strādniekiem un kapu pārziņiem. Esmu apguvusi arī visus grāmatvedības un ar nodokļu politiku saistītos jautājumus. Ja vajag padomu, to nekad neliedz novada domē.”
Kapu dārziņus nekopj
Varētu šķist, ka Maigas un viņas palīgu pienākumos ir kopt arī tos kapu dārziņus, kur vairs nav piederīgo. Nē, tā vis nenotiekot: „Iepirkuma nolikumā dome ir uzdevusi rūpēties tikai par veco jūrnieku atdusas vietām Ainažos un par dzejnieka Harija Heislera kapu. Man ir jāuztur kārtībā no apbedījumiem brīvās teritorijas. Tas nozīmē, ka vasarā jāpļauj zāle, jāizved atkritumi un jāsakopj tiem paredzētie laukumi, ziemā jānotīra no celiņiem sniegs un jādara daudz kas cits.”
Visiem darbiem jāpietiek ar nedaudz vairāk kā 14 tūkstošiem latu, no kuriem maksā algas kapu strādniekiem, kā arī norēķinās par elektrību, transporta pakalpojumiem, bīstamo koku izzāģēšanu, jāpērk arī jauns inventārs, ja kas nolietojies vai salūzis. Tas viss norādīts arī iepirkuma nolikumā, turklāt vēl noteikts, ka jāizstrādā apbedījumu vietu kartotēka, iekļaujot ziņas par apbedījumiem, topogrāfisko un vēsturisko inventarizāciju un kapuvietu noteikšanu dabā. Vēl jāuzrauga, vai tiek ievēroti sanitārie noteikumi, vai pie akām ir spaiņi ūdens smelšanai un citas ar likumdošanu noteiktās normas. Piemēram, jāsastāda arī akti par neapkoptām kapavietām saskaņā ar Salacgrīvas novada pašvaldības kapsētu uzturēšanas noteikumiem.
Uz jautājumu, cik čakli tuvinieku atdusas vietas kopj piederīgie, Maiga atbild, ka pēdējā laikā kapu kultūra ir diezgan augsta: „Gadās jau gan arī tādi, kuri uzskata, ka viss ir apsaimniekotāja pienākums. Ja aiz kapu dārziņa desmit centimetru joslā aug nezāles, tad nenoplūks, jo tā, lūk, vairs nav īpašuma teritorija, atkritumus dažkārt izmet, kur pagadās, nevis norādītajā vietā, piegružo jau noslaucītos koplietošanas celiņus.”
Nepatīkami arī, ja piederīgie kapu kopēji nesašķiro atkritumus un izdegušo sveču stikla trauciņus samet vienā kaudzē ar vecajām puķēm un lapām. Kaut arī atbildīgajam par kapsētas apsaimniekošanu tas viss ir jāsavāc, attieksme sāpina. Taču vislielākais paradokss ir tāds, ka kapos esošie atkritumu konteineri jāaizslēdz. Pretējā gadījumā ļaudis pamanās uz tiem atnest vai pat atvest mājās saražotos sadzīves atkritumus…
Startēs arī nākamgad
Kaut arī kapu apsaimniekošanas maizīte nav bez garozas, Maiga Dzene ir pārliecināta, ka iepirkumā piedalīsies arī nākamgad, ja pašvaldība tādu organizēs. Protams, daudziem pakalpojumiem jau tagad pieaug cenas, sola dārgāku elektrību, var uzrasties konkurenti, tomēr Dagnis Straubergs prognozē, ka jau iepazītajai uzņēmējai varētu būt dažas priekšrocības: „Maigas kundze ļoti labi pārzina situāciju visās kapsētās, viņai ir nokomplektētas visas darbavietas, un šie cilvēki arī godam pilda savus pienākumus. Savukārt iepirkuma nolikumā viens no būtiskākajiem akcentiem ir pretendenta pieredze un atsauksmes, un šajā ziņā nekādu iebildumu nevar būt.”
Teksts: Ilze Galkina
Atbildēt