2012.gada 3.decembrī Tallinā notika vienas dienas seminārs par aktuālajiem jautājumiem publiskā iepirkuma jomā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ieviešanā (Public Procurement in EU Structural Funds and EAFRD implementation), ko organizēja Eiropas Komisija sadarbībā ar Igaunijas Finanšu ministriju.
Seminārā savā pieredzē par aktuālajiem ES publiskā iepirkuma jautājumiem tiesisko regulējumu, juridiskajiem aspektiem izmaiņām līgumos, biežāk konstatētajām problēmām un tā turpmāko attīstību dalījās Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētvides politikas, Iekšējā tirgus un pakalpojumu, Lauksaimniecības un lauku attīstības, Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji.
Semināru apmeklēja aptuveni 150 dalībnieki – publisko iepirkumu jomā ikdienā nodarbinātie Igaunijas, Lietuvas un Latvijas ES fondu administrējošo iestāžu pārstāvji.
Kļūdas ir līdzīgas
Šobrīd visās dalībvalstīs ir ļoti aktuālas ar publisko iepirkumu saistītās problēmas, un visizplatītākās kļūdas iepirkumos ir līdzīgas Latvijas ES fondu projektu iepirkumos konstatētajām: līguma noslēgšana bez atbilstošas iepirkuma procedūras, mākslīga iepirkumu un līgumu sadalīšana, neskaidru vai ar iepirkuma priekšmetu nesaistītu vērtēšanas kritēriju piemērošana, vērtēšanas kritēriju maiņa iepirkuma procesa laikā vai piemēroto vērtēšanas kritēriju interpretācija vērtēšanas laikā, konkurenci ierobežojošu pretendentu atlases kritēriju piemērošana, interešu konflikta konstatēšana vērtēšanas procesā un sākotnējam iepirkuma līgumam neatbilstošu grozījumu veikšana.
Īpaši tika izceltas kļūdas, kas ir konstatētas jau pēc iepirkumu līgumu noslēgšanas, tas ir, līguma izpildes laikā bieži tiek pagarināti termiņi, slēgti papildlīgumi, kas neatbilst sākotnējam iepirkumam, veikti dažādi citi būtiski grozījumi līgumā, tādējādi pārkāpjot citu pretendentu/iespējamo pretendentu, kas nav pieteikušies uz konkrēto iepirkumu, intereses. Tas nozīmē, ka jebkura līguma būtisko nosacījumu maiņa, piemēram, cenas, termiņa, apjoma, ir jāvērtē līdzvērtīgi jauna iepirkuma līguma noslēgšanai, ievērojot publiskā iepirkuma pamatprincipus: atklātību, vienlīdzīgu attieksmi, ietekmi uz konkurenci un potenciālo pretendentu loku.
Jāizvērtē būtiskuma līmenis
Semināra laikā gan Lietuvas, gan Igaunijas dalībnieku uzdotie jautājumi apliecināja, ka līguma grozījumu jautājums ir aktuāls arī mūsu kaimiņvalstīs: piemēram, kā izvērtēt, vai līgumā veiktie grozījumi ir būtiski, un vai attiecīgi būtu iespējams noteikt kādu procentuālu robežu, sākot no kuras līguma grozījumi būtu uzskatāmi par būtiskiem? Atbildot uz šiem jautājumiem, Eiropas Komisijas pārstāvji norādīja, ka noteiktu procentuālo apmēru, no kura būtu uzskatāms, ka līguma grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, nav iespējams noteikt, jo katrs līguma grozījumu gadījums ir jāskata atsevišķi, ņemot vērā visus veiktā iepirkuma aspektus un izvērtējot būtiskuma līmeni.
Attiecībā uz līguma izpildes posmu, ļoti svarīgi ir rūpīgi uzraudzīt tā norises procesu, jo agrīnā līguma izpildes stadijā vēl ir iespēja atbilstoši reaģēt un labot situāciju.
Taču, lai nonāktu pie veiksmīga iepirkuma procedūras iznākuma un nepieciešamā mērķa sasniegšanas, visbūtiskākais priekšnoteikums finansējuma saņēmējiem ir tieši iepirkuma sākotnējais posms, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvji, – iepirkuma vajadzības apzināšanās, iepirkuma priekšmeta formulēšana un atbilstošas iepirkuma dokumentācijas (nolikuma) izstrāde.
Darbojoties publisko iepirkumu jomā, jebkurā iepirkuma stadijā ir jāatceras par iepirkuma galveno mērķi jeb principiem – atklātību, brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.
Plānotās izmaiņas
ES publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma gaidāmās izmaiņas ir vērstas uz atsevišķu publiskā iepirkuma nosacījumu atvieglošanu. Tiek plānots samazināt pieprasāmo dokumentu skaitu, izstrādājot atlases kritēriju sarakstu; ieviest pašdeklarēšanās iespēju un e-Certis datubāzi, kas nodrošinās iespēju pārbaudīt citu ES dalībvalstu dokumentus, kuri apliecina pretendenta atbilstību atlases prasībām; plašāk pielietot e-rīku – vienkāršot dinamisko iepirkumu sistēmu, e-parakstu un e-katalogu lietošanu; veikt interešu konflikta mazināšanas pasākumus, veicinot procedūru atklātību un caurspīdīgumu; ieviest stingrākus un skaidrākus nosacījumus nepamatoti zemiem piedāvājumiem un iepirkumu līgumu grozīšanai.
Lai arī šīs izmaiņas tiek plānotas tuvākajā nākotnē, tomēr jāatzīst, ka šobrīd dalībvalstu vidū visizplatītākais iemesls ES finansējuma daļējai vai pilnīgai neizmaksāšanai vai pat projektu pārtraukšanai ir kļūdas un pārkāpumi iepirkumu jomā. Semināra lektori atzina, ka ES fondus administrējošām iestādēm būtu jāpievērš vēl lielāka vērība publisko iepirkumu pārraudzībai, lai pārkāpumus šajā jomā novērstu laikus.
Drīzumā – Liānas Teilānes raksts par to, kā notiek iepirkumu pirmspārbaudes un kāda ir Centrālās finanšu un līgumu aģentūras prakse iepirkumu pirmspārbaužu veikšanā.
Teksts: Liāna Teilāne, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Eiropas Savienības fondu infrastruktūras projektu kontroles nodaļas vadītāja vietniece sadarbībā ar kolēģiem Dainu Pulksteni, Aigaru Rumbu un Signi Tukleri
Foto: Mārtiņš Purviņš
Atbildēt