Dzirdot vārdu kartelis, pirmais, kas nāk prātā ir mafiozas struktūras Meksikā vai Kolumbijā. Tomēr šis termins ir attiecināms arī uz konkurences tiesībām un konkurentu pretlikumīgām darbībām jeb tirgus dalībnieku aizliegtām horizontālām vienošanām1. Par karteli konkurences tiesību izpratnē var runāt situācijās, kad, piemēram, divi uzņēmēji, kas ir savstarpēji konkurenti, vienojās par cenu, sadala tirgu vai vienojās par dalības nosacījumiem iepirkumos.
Kas ir aizliegta vienošanās?
Kas ir aizliegta vienošanās un par ko ir aizliegts vienoties ir noteikts Konkurences likuma (turpmāk – KL) 11.panta pirmajā daļā un attiecīgi Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101.panta pirmajā punktā. Abas minētās tiesību normas Konkurences padome (turpmāk – KP) ir tiesīga piemērot izrietoši no pārkāpuma apmēra. Ja pārkāpums ir lokāls un tas skar nacionālo tirgu, tad KP piemēro nacionālo regulējumu, kas ietverts KL, taču, ja pārkāpums saistīts ar pārrobežu tirgu darbību vai tas ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm, tad KP var piemērot attiecīgi arī starptautisko regulējumu – LESD. Jānorāda, ka ar “ietekmi uz tirdzniecību” tiek saprasts, ka nolīgums, lēmums vai uzņēmumu saskaņotas darbības var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli ietekmēt tirdzniecības modeli starp ES dalībvalstīm2. Tādējādi šajā kontekstā jēdzienam “ietekme uz tirdzniecību” ir plašāka darbības joma, un tas neattiecas tikai uz preču un pakalpojumu apmaiņu pāri robežām3.
Abas augstāk minētās tiesību normas saturiski ir vienādas, proti, tās nosaka, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekasir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. KL 11. panta pirmajā daļā uzskaitītie aizliegtu vienošanos veidi ir tikai piemēri, ko ir atzinusi arī Latvijas Republikas Augstākā tiesa4, tādējādi aizliegta vienošanās var izpausties arī citādāk, ja vien tiek konstatēts, ka šīs vienošanās mērķis vai sekas ir pretējas godīgas konkurences pamatprincipiem. Turklāt, ja vienošanās mērķis ir vērsts uz konkurences ierobežošanu, tad nav būtiski, vai un kādas bija šā pārkāpuma sekas5.
Atbilstoši KL 2. pantā ietvertajam likuma mērķim katram tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, sava saimnieciskā darbība jāveido, izmantojot brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences līdzekļus. Tas attiecas arī uz tirgus dalībnieku rīcību, kas katram tirgus dalībniekam tirgū ir jānosaka patstāvīgi6. Šis princips izriet ne tikai no Eiropas Savienības Tiesas (līdz 01.10.2009. Eiropas Kopienas tiesas) judikatūras7, bet arī no KL 11. panta pirmās daļas.
Svarīgi atcerēties!
| KL 11.panta pirmajā daļā ir uzskaitīti aizliegtu vienošanos veidi, taču ir būtiski atcerēties, ka minētie veidi ir tikai piemēri un pantā minētie septiņi punkti nesniedz izsmeļošu sarakstu. Galvenais princips, kas jāievēro – jebkuram tirgus dalībniekam sava komercdarbība, plāni un rīcība tirgū ir jāveido patstāvīgi un neatkarīgi. |
Kādi ir vienošanās izpausmes veidi un vienošanās aizliegumi?
KL 11. panta pirmajā daļā lietotā termina “vienošanās” piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. KL ir piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz neformālākas sapratnes palīdzību, ko sauc par saskaņotu darbību. Tādējādi vienošanās ir arī jebkurā citādā formā panākta un īstenota sadarbība starp konkurentiem, jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences mazināšanu starp tiem, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu starp konkurentiem.
Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, savukārt otrs nav reaģējis noraidoši attiecībā uz šādas informācijas saņemšanu.8
Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū, darbojoties neatkarīgi un darot visu iespējamo, lai nepieļautu sensitīvas informācijas apmaiņu starp konkurentiem, t.sk. par komercsabiedrības plāniem piedalīties vai nepiedalīties iepirkumos, kas atklāj konkurentam darbības, kuras tas ir nolēmis vai plāno veikt nākotnē.
Tāpat būtiski, ka konkurenci regulējošie normatīvie akti nenodala tirgus dalībnieka jeb uzņēmuma atbildību no atsevišķu tā darbinieku atbildības, t.i., nenodala “darbinieku vainu” no “tirgus dalībnieka vainas”, jo darbinieki veido tirgus dalībnieku jeb “personificē” to. Turklāt KL 11. panta pirmajā daļā un arī LESD 101. pantā noteiktais vienošanās aizliegums nav attiecināms tikai uz to amatpersonu rīcību, kurām ir paraksta tiesības konkrētajā komercsabiedrībā, jo aizliegta vienošanās ir attiecināma uz jebkura darbinieka darbībām, kuram tirgus dalībnieks ir nodevis tā informāciju, kas attiecas uz cenām un citiem komerciāli nozīmīgiem tirgus dalībnieka datiem un kas darbojas darba devēja interesēs9. Tādējādi tirgus dalībnieka vadībai ir jāseko, lai darbinieki, pildot darba pienākumus, ievērotu normatīvos aktus, tajā skaitā KL. Līdz ar to konkurences tiesību pārkāpuma konstatēšana nav atkarīga no tā, vai tirgus dalībnieka vadība būtu īpaši pilnvarojusi darbinieku rīkoties noteiktā veidā vai būtu informēta par darbinieka darbībām.
No konkurences tiesību viedokļa ir aizliegts vienoties par:
- tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem,
- ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli,
- tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus,
- noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums neattiecas uz konkrēto darījumu,
- piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci,
- nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus,
- darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.
1.attēls. Par ko nedrīkst vienoties uzņēmumi?
Svarīgi atcerēties!
| Lai izvairītos no neatļautas informācijas apmaiņas, pamatā ir jāievēro princips – neatklāt informāciju, kuru tirgus dalībnieks uzskata par savu komercnoslēpumu un parastos apstākļos nevēlētos, lai šo informāciju uzzina tā konkurents. Aizliegta vienošanās nevar tikt attiecināta tikai uz tām amatpersonām, kurām ir paraksta tiesības konkrētajā komercsabiedrībā. Aizliegta vienošanās ir attiecināma uz jebkura tirgus dalībnieka darbinieka darbībām, kuram tirgus dalībnieks ir nodevis tā informāciju, kas attiecas uz cenām un citiem komerciāli nozīmīgiem tirgus dalībnieka datiem un kas darbojas darba devēja interesēs. |
Kādas ir piemērojamās sankcijas?
Jānorāda, ka aizliegta vienošanās ir smagākais no konkurences tiesību pārkāpumiem un par šāda veida pārkāpumu ir paredzēts arī bargākais sods. KL 12. panta pirmā daļa nosaka – ja KP konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11. panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Savukārt atbilstoši KL 12. panta trešajai daļai KP par horizontālu aizliegtu vienošanos starp konkurentiem tās dalībniekiem ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz 10 % apmēram no katra dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma10, bet ne mazāk kā 700 eiro katram. Līdz šim lielākais Konkurences padomes piemērotais naudas sods vienam uzņēmumam par dalību kartelī ir 5 833 692,96 eiro11.
Viens no publisko iepirkumu mērķiem ir iegādāties preces, pakalpojumus vai būvdarbus brīvas konkurences apstākļos, kur piegādātāji brīvos tirgus apstākļos konkurē savā starpā un piedāvā izdevīgāko un atbilstošāko risinājumu katrā konkrētā iepirkumā. Līdz ar to arī publiskajos iepirkumos normatīvais regulējums stingri vēršas pret konkurences tiesību pārkāpumiem, paredzot kandidātu un pretendentu izslēgšanu no iepirkuma konkursa12, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem. Tādējādi izslēgšanas nosacījumi tiek piemēroti:
- 12 mēnešus pēc tam, kad KP lēmums par pārkāpumu vai tiesas spriedums ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams,
- izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija par sadarbību Iecietības programmas ietvaros ir kandidātu vai pretendentu atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi.
Svarīgi atcerēties!
| Gadījumos, kad uzņēmums ir iesaistījies kartelī, bet tomēr vēlas turpmāk darboties tirgū godprātīgi un ir izlēmis sadarboties ar KP, tam ir iespēja iegūt imunitāti no soda vai ievērojamu naudas soda samazinājumu, kas var būt līdz pat 50 % apmērā no piemērotā soda, kā arī tiek sniegta iespēja turpināt piedalīties publiskajos iepirkumos. Šādas priekšrocības piedāvā Iecietības programma. |
Kas ir Iecietības programma?
Iespēja uzņēmumam, kas ir vai bija iesaistīts kartelī, pirmajam brīvprātīgi iesniegt pierādījumus par šo pārkāpumu KP un saņemt pilnīgu atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos13.
Uzņēmumam, kas nevar pretendēt uz pilnīgu atbrīvojumu no soda, jo, piemēram, uzņēmums ir bijis pārkāpuma iniciators, KP jau ir ierosinājusi izpētes lietu par konkrēto pārkāpumu vai par pārkāpumu pirmais ziņojis cits uzņēmums, ir iespēja sadarboties ar KP un saņemt naudas soda samazinājumu.
Iecietības programmas regulējums atrodams Konkurences likuma 12.¹ pantā14, savukārt detalizēti Iecietības programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr.179 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”15.
Izmanto pašnovērtējuma rīku vai ievies vadlīnijas!
Uzturot pārlieku ciešas attiecības ar konkurentiem, uzņēmumam ir risks iesaistīties aizliegtā vienošanā jeb kartelī. Ar KP izstrādātā pašnovērtējuma rīka saraksta palīdzību ikviens uzņēmums var pārliecināties, vai uzņēmuma darbinieku ikdienas rīcība nepārkāpj likumu un uzņēmums nav kļuvis par karteļa dalībnieku.
KP, izstrādājot uzņēmēju pašnovērtējuma rīku, ir sniegusi iespēju uzņēmumiem pārliecināties, vai neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ tie nav iesaistījušies kartelī. Situācijā, ja pēc pašnovērtējuma rīka izmantošanas uzņēmējam ir bažas par savu vai uzņēmuma darbinieku rīcību, rīks piedāvā iespēju anonīmi sazināties ar Konkurences padomi vai pieteikties Iecietības programmā. Pašnovērtējuma rīks karteļu risku mazināšanai ir pieejams gan drukātā formātā, ko semināros izplatīt uzņēmējiem, gan elektroniski: https://ej.uz/parbaudiuznemumu.
Otrs preventīvs mehānisms, ko katrs uzņēmums var izmantot, lai mazinātu pārkāpuma risku savā uzņēmumā, ir izstrādāt Korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijas.
2. attēls. Korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijas izstrādes posmi
Risku apzināšana —–> Vadlīniju izstrāde —–> Ieviešana un uzturēšana
Uzņēmumam pirms vadlīniju ieviešanas, nepieciešams izvērtēt riskus, kas var norāda uz paaugstinātu pārkāpumu iespējamību, piemēram:
- Cieša sadarbība ar konkurentiem,
- Darbinieks ir darba tiesiskajās attiecībās paralēli ar diviem tirgus dalībniekiem,
- Darbinieks nodibina darba tiesiskās attiecības ar konkurentu,
- Trešās personas, piemēram, apakšuzņēmējs, ārpakalpojumu sniedzēji gatavo dokumentus publiskajam iepirkumam,
- Cilvēciskais faktors – paziņas un draugi, ģimenes locekļi, kuri strādā konkurējošos uzņēmumos,
- Tirgus dalībnieki (konkurenti) izmanto kopīgās telpās.
Korporatīvās konkurences tiesību ievērošanas vadlīnijām nepieciešams aptvert visas trīs sadaļas – risku apzināšanu, aizliegumu aprakstu un plānu, kā gūtās zināšanas noturēt uzņēmuma atmiņā ilgtermiņā. Tādējādi uzņēmumi jau laikus var kontrolēt savu rīcību un izskaut iespējamos konkurences tiesību pārkāpumus savā darbībā, lai nenokļūtu KP redzeslokā un nesaņemtu bargos sodus.
1.Sk. MK noteikumus Nr.798, 2.9.punktu – horizontālā karteļa vienošanās – vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem, tai skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, vienošanās par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli, vienošanās par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus, un vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem – https://likumi.lv/doc.php?id=181856&from=off↩
2.Vispirms tas minēts EST 30.06.1966. spriedumā lietā Nr. C-56/65, Société Technique Minière (L.T.M.) pret Maschinenbau Ulm GmbH (M.B.U.), 249. lpp. EST 11.07.1985. spriedums lietā Nr. C-42/84, Remia BV, 22. punkts. Sk. arī Komisijas paziņojuma (EK) pamatnostādnes par ietekmi uz tirdzniecības jēdzienu Līguma (2004/C101/07) 81. un 82. pantā ( turpmāk – Pamatnostādnes) 24. punktu.↩
3.EST 14.07.1981. spriedums lietā Nr. 172/80, Züchner pret Bayerische Vereinsbank, 18. punkts; un Pamatnostādnes, 19 punkts.↩
4.Sk. LR Augstākās tiesas Senāta 20.06.2014. Spriedums lietā Nr.SKA-333/2014.↩
5.AT Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-567/2014, Pet Pro Services, 10. punkts; EST 13.12.2012. spriedums lietā Nr. C-226/11, Expedia, 35. punkts.↩
6.Sk. AT 29.06.2009. spriedums lietā Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. un 24. punkts, 29.04.2011. spriedums lietā Nr. SKA-100/2011, Aizputes ceļinieks, u.c., 12. punkts.↩
7.Sk. EST 16.12.1975. sprieduma apvienotajā lietā Nr. C-114/73 Suiker Unie u.c.,173. punktu un AT 29.06.2009. sprieduma lietā Nr. SKA-234/2009, Stats u.c., 18. punkts↩
8.T-25/95 u.c. Cimenteries CBR SA pret Komisiju, 1852. un 1849. punkts.↩
9.AA 06.05.2011. spriedums lietā Nr. A43006009, Elkor Trade, 6.2.4. apakšpunkts.↩
10.Sk.Sk. Kārtība, kādā aprēķināms sods, noteikts Ministru kabineta noteikumos https://likumi.lv/ta/id/281215-kartiba-kada-nosakams-naudas-sods-par-konkurences-likuma-11-panta-pirmaja-dala-un-13-panta-un-negodigas-mazumtirdzniecibas-prak…↩
11.Sk. KP lēmumu Nr. E02-40 Par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Nr. P/08/06/18. Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81.panta pirmās daļas pārkāpumu SIA „Samsung Electronics Baltics”, SIA „RD Elektroniks”, SIA „PROKS”, SIA „ELKOR TRADE”, SIA „ROTA un K” darbībās. https://www.kp.gov.lv/lv/media/838/download↩
12.Sk. Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 6. punkts un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48. panta pirmās daļas 6. punkts↩
13.Sk. Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 6.punktu. https://likumi.lv/ta/id/287760#p42↩
14.Sk. Konkurences likuma 12.¹ pantu. https://likumi.lv/ta/id/54890-konkurences-likums#p-591532↩
15.Sk. Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr.179 “”Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”. https://likumi.lv/ta/id/281215-kartiba-kada-nosakams-naudas-sods-par-konkurences-likuma-11-panta-pirmaja-dala-un-13-panta-un-negodigas-mazumtirdzniecibas↩