Rīgas plānošanas reģionā turpmākajos sešos gados paredzēta pakāpeniska pārbūve valsts reģionālo autoceļu posmos, kuros iedzīvotāji uzlabojumus gaidījuši jau ilgstoši. Par to piektdien, 8. oktobrī, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sanāksmē, iepazīstinot ar Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plānu līdz 2027, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un VSIA “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsver, ka Rīgas plānošanas reģionā jau iepriekšējos gados valsts galveno un reģionālo autoceļu būvdarbos ir mērķtiecīgi ieguldīti būtiski līdzekļi, kas ļāva ievērojami uzlabot daudzu svarīgu autoceļu kvalitāti un atrisināt problēmas posmos, kur tās bija samilzušas jau krietnu laiku. “Reģionālo autoceļu atjaunošana ir nozīmīga ne vien iedzīvotāju ērtas pārvietošanās nodrošināšanai starp novadu centriem, bet arī teritoriju attīstībai un uzņēmēju spējai veidot jaunas darba vietas,” pauž satiksmes ministrs.
T. Linkaits norāda, ka valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027.gadam noteic skaidrus kritērijus lēmumu pieņemšanā par valsts reģionālo autoceļu attīstību, lai investīcijas un iecerētie darbi būtu paredzami vairāku gadu termiņā un autoceļu infrastruktūras būvniecība noritētu pārdomāti.
Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz Rīgas plānošanas reģionā veikt ieguldījumus reģionālajos autoceļos kopumā 43 kilometru garumā. Jau nākamgad sāksies ilgi gaidītie būvdarbi valsts reģionālā autoceļa P4 Rīga–Ērgļi posmā no Rīgas apvedceļa līdz Ropažu pagriezienam. Savukārt autoceļa P4 Kangaru kalnu posmam patlaban norisinās projektēšana, lai būvdarbus varētu uzsākt 2023. gada sezonā. Tuvākajos gados plānots atjaunot arī valsts reģionālā autoceļa P10 Inčukalns–Ropaži–Ikšķile posmu no krustojuma ar autoceļu P4 Tīnūžu virzienā un šī paša autoceļa posmus no Ropažiem virzienā uz Inčukalnu un no Inčukalna virzienā uz valsts galveno autoceļu A2 Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene).
Tāpat paralēli darbi norisināsies arī jau pašlaik valsts budžetā ieplānotā finansējuma ietvaros, tostarp pabeidzot valsts reģionālā autoceļa P8 Inciems–Sigulda–Ķegums pārbūvi Siguldā, Gaujas senlejā.
Plānojot primāri atjaunojamos valsts reģionālo autoceļu posmus, tiks ņemta vērā satiksmes intensitāte, autoceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, bet visbūtiskāk – vai šie autoceļu posmi savieno valstspilsētas, vai novadu administratīvos centrus savā starpā.
Sākotnējais valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027. gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 km grants autoceļu posmu asfaltēšanu. Jau nākamā gada budžetā Satiksmes ministrijai piešķirti papildu 57,7 miljoni eiro, kas tiks investēti reģionālo ceļu būvniecībā. Par šiem līdzekļiem plānoti autoceļu pārbūves darbi aptuveni 280 km garumā visā Latvijā. Savukārt 2021.-2023. gadā investīcijas no valsts budžeta paredzētas pusei no šajā plānā identificētajiem valsts reģionālajiem autoceļiem. Kopumā papildu nepieciešamais finansējums kvalitatīva valsts reģionālo autoceļu tīkla veidošanai līdz 2027. gadam ir 358 miljoni eiro.
Valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns šonedēļ jau apspriests ar Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, bet drīzumā sanāksmes plānotas arī Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu Attīstības padomēs. Pēc reģionālo autoceļu attīstības plāna prezentēšanas plānošanas reģionos Satiksmes ministrija par to gatavos informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.
Atbildēt