Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvfirmas “Skonto būve” valdes loceklis Juris Pētersons.
“Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim,” teica Pētersons.
Jautāts, vai “Skonto būve” bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst – “Skonto būve” bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.
“Pirmie jautājumi “Skonto būvei” tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss – vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums,” sacīja Pētersons.
Iepriekš tika ziņots, ka starp 18 uzņēmumiem, kuriem KP varētu piemērot sodu, ir praktiski visi lielākie būvniecības uzņēmumi. Jautāts, kādu ietekmi uz nozari var atstāt KP lēmums, ja visiem uzņēmumiem tiks piemērots sods un liegums piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos, Pētersons sacīja, ka tādā gadījumā daļēji darbus uzņemsies mazākie nozares spēlētāji, un daļēji tādā gadījumā tirgu varētu pārņemt Lietuvas kompānijas, kuras jau nāk iekšā Latvijā.
“Tas nozīmē, ka paši mēs nevarēsim, bet Eiropas Savienības (ES) fondi taču būs jāapgūst. Visu vietējās mazās firmas nevarēs izdarīt,” teica Pētersons.
Savukārt uz jautājumu, cik lielu daļu tirgus varētu ieņemt lietuviešu būvfirmas, un vai pēc tam vietējiem izdosies tirgu atgūt, Pētersons atbildēja, ka par to vēl ir grūti spriest.
“Katrā ziņā tā nav vienīgā problēma. Vēl jautājums ir par to, ja šāds lēmums tiks pieņemts, objektu sarakstā, par kuriem ir runa, ir ES fondu projekti. Es saprotu, ka pastāv risks, ka var nākties fondu naudu atmaksāt. Par šādiem zaudējumiem arī nāksies padomāt,” pauda Pētersons.
Savukārt jautāts, vai tas draud ar kāda lielākā būvnieka bankrotu, Pētersons norādīja, ka diez vai. “Jautājums, kā uz būvniekiem pēc šāda gadījuma skatīsies privātie pasūtītāji. Ja ir liegums piedalīties valsts un pašvaldību projektos un konkursos, tad paliek tikai privātie. Cik tādu ir daudz, to varēs redzēt,” viņš teica.
Viņš arī atzīmēja, ka pagaidām, gaidot KP lēmumu, vēl nav manīta attieksmes maiņa no sadarbības partneriem publiskā vai privātā sektorā.
Būvnieku karteļa lietu KP ierosināja 2019.gada augusta sākumā un lēmums par naudas sodiem KP jāpieņem līdz 2021.gada 1.augustam.
Kartelis ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.
KNAB un KP 2019.gada septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.
KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Savukārt KP veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.
Atbildēt