Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050.gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā. Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: “Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā.”
Koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss: “Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau šobrīd ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā. Šobrīd no mūsu 2,6 miljardu eiro vērtā eksporta aptuveni pusi veido koksnes būvmateriāli. Tāpēc tas būtu tikai apsveicami, ja arī Latvijas būvindustrijā plašāk sāktu izmantot videi draudzīgo koksni ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku būvniecībā. Šobrīd jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā.”
Ņemot vērā ES izvirzītos klimatneitralitātes mērķus, šobrīd ir ļoti pateicīgs brīdis plašāk iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un arī Latvijas normatīvajos aktos, tostarp Publisko iepirkumu likumā, iestrādāt normatīvus videi draudzīgu koksnes materiālu izmantošanai valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos, tikšanās laikā secināja ekonomists ministrs J. Vitenbergs un Latvijas kokrūpniecības nozares pārstāvji.
Informāciju sagatavoja Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.
Atbildēt