Ārkārtas apstākļi sarunu procedūru piemērošanā

Ārkārtas vai neparedzamu apstākļu esamība kā priekšnoteikums sarunu procedūras rīkošanai, nepublicējot paziņojumu par līgumu (turpmāk – sarunu procedūra), ir paredzēti Publisko iepirkumu likuma (PIL) 63. panta pirmās daļas 3. punktā un 63. panta ceturtās daļas 1. punktā.

Pirms ārkārtas un neparedzamu apstākļu izvērtēšanas ir jānorāda uz sarunu procedūras kā iepirkumu procedūras īpašo dabu. Sarunu procedūra saskaņā ar Direktīvas 2004/18 un Eiropas tiesas judikatūru ir atzīstama par iepirkumu procedūru, kas piemērojama tikai izņēmuma gadījumos. Šī atziņa ir nostiprināta vairākos Eiropas Savienības tiesu spriedumus un ir uzskatāma par vispārpieņemtu principu¹.
Proti, lai publiskā iepirkuma direktīva nezaudētu savu lietderīgo iedarbību, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt, ka sarunu procedūru ir iespējams izmantot gadījumos, kas nav paredzēti direktīvā, vai arī izvirzīt attiecīgajā direktīvā tieši paredzētajiem gadījumiem jaunus nosacījumus, kuru rezultātā šo procedūru būtu daudz vieglāk izmantot².

Turklāt atkāpes no normām, kas paredzētas, lai garantētu Līgumā (Līgums par Eiropas Savienību) atzīto tiesību efektivitāti publiskā iepirkuma līgumu jomā, ir interpretējamas šauri un personai, kas atsaucas uz ārkārtējiem apstākļiem, kuri attaisno šo atkāpi, ir jāpierāda, ka tie patiešām pastāv³.

No iepriekš minētā ir secināms, ka sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, kas ir skaidri uzskaitīti un ir ļoti šauri skaidroti⁴. Līdz ar to turpmākajā raksta daļā tiks sniegts ieskats par ārkārtas un neparedzamu apstākļu jēdzienu Publisko iepirkumu likumā, nepieskaroties citiem tiesiskajiem pamatiem sarunu procedūras piemērošanai.

PIL 63. panta pirmās daļas 3. punkts

Tiesiskais pamats sarunu procedūras piemērošanai saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 63. panta pirmo daļu ir neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.

Kā redzams, šī tiesību norma paredz vairākus apstākļus un ir sarežģītāka pēc konstrukcijas nekā citi 63. panta pirmajā daļā minētie pamati sarunu procedūras piemērošanai. Proti, apstākļiem, kuru dēļ ir jāpiemēro sarunu procedūra, ir jābūt ārkārtas un neparedzamiem.

Lai sarunu procedūras izvēle būtu pamatota, nepietiek konstatēt faktu, ka laika trūkuma dēļ nav iespējams piemērot Likumā noteiktās iepirkuma procedūras (atklātu vai slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu), pasūtītājam jāspēj pierādīt, ka attiecīgā situācija izveidojusies no pasūtītāja neatkarīgu un objektīvi neparedzamu apstākļu dēļ⁵.

Nedz Direktīvā 2004/18, nedz Publisko iepirkumu likumā nav izskaidrots jēdziens ārkārtas apstākļi. Likumdevējs tiesību tekstā iekļauj arī bieži lietotu, saturiski ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas ietver pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus – ģenerālklauzulas, ar ko saprot normatīvu tiesību jēdzienu, kas piepildāms ar noteiktu saturu⁶. Kā redzams, PIL minētais jēdziens ārkārtas apstākļi ir uzskatāms par ģenerālklauzulu, kas piepildāms ar saturu, ņemot vērā judikatūras un tiesību zinātnes atziņas.

Atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesas spriedumiem, Iepirkumu uzraudzības birojs atzīst, ka „par neparedzamiem ārkārtas apstākļiem uzskatāmi apstākļi, kuri iziet ārpus normālas ekonomiskās un sociālās situācijas robežām (piemēram, avārijas vai dabas katastrofas) un kuru dēļ radusies neatliekama nepieciešamība veikt iepirkumus neparedzamo ārkārtas apstākļu izraisīto seku novēršanai.”⁷. Pēc būtības šie apstākļi ir pielīdzināmi force majeure situācijām, ko pasūtītājs nav spējis nedz paredzēt, nedz jebkādā veidā tos ietekmēt vai novērst.

Pasūtīja nespēju ietekmēt ārkārtas apstākļus uzsver arī Direktīvas 2004/18 31. panta pirmās daļas c apakšpunktā norādītais. „Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ.”

Rezumējot var secināt, ka PIL izpratnē ārkārtas apstākļu pazīmes ir šādas:

1. gadījums, kas ir ārpus normālas ekonomiskās un sociālās situācijas robežām;
2. apstākļu iestāšanos nebija iespējams un personai nebija pienākums paredzēt;
3. persona nevarēja paredzēt ārkārtas apstākļu iestāšanos un novērst sekas, kas rodas šo apstākļu dēļ.

Attiecīgi gadījumā, ja pasūtītājs vēlas piemērot sarunu procedūru, ir jāpārliecinās, vai pasūtītāja motīvi, piemērojot sarunu procedūru, ir uzskatāmi par atbilstošiem tiesību aktos un judikatūrā minētajām definīcijām, proti, ārkārtas apstākļu jēdzienam.

Dažreiz rodas situācijas, kad pasūtītājs par ārkārtas apstākļiem uzskata gadījumus, kad vairākkārtīgi notiek konkursa rezultātu apstrīdēšana, kuras sekas ir nenovēršama noteiktu projektu īstenošanas termiņa tuvošanās, kas apdraud noteiktu projektu realizāciju vai Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanu.

Iepriekš minētais arguments, ka pasūtītājs nevarēja paredzēt iepirkuma procedūras rezultātu ilgstošas apstrīdēšanas situāciju, kuras dēļ tiek apdraudēta noteikta projekta īstenošana, nav atbilstošs nedz tiesību normām, nedz judikatūrai.

Izskatot iepirkumu procedūru organizēšanas praksi, it īpaši liela apjoma iepirkuma procedūras, gadījumi, kad procedūra norisinās bez rezultātu apstrīdēšanas ir tik reti, ka uzskatāmi par izņēmuma situācijām nevis par likumsakarību. Līdz ar to pasūtītājam ir jārēķinās ar to, ka tā organizētās iepirkuma procedūras var tikt apstrīdētas, un jāparedz noteikts termiņš strīdu risināšanai kopējā projekta izpildes laika grafikā.

Turklāt, kā iepriekš tika norādīts, par ārkārtas apstākļu iestāšanos nedrīkst būt vainojams pasūtītājs, kas nozīmē to, ka šī PIL norma dod pamatu rīkot sarunu procedūru tikai tādās situācijās, kas pielīdzināmas force majeure apstākļiem, piemēram, dabas katastrofas, ugunsgrēki utt. Tomēr jānorāda, ka nav universāla līdzekļa, ar kuru palīdzību var noteikt, vai sarunu izvēles pamatojums ir atbilstošs PIL un katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi.

PIL 63. panta ceturtās daļas 1. punkts

Kā iepriekš tika norādīts, pasūtītājam ir tiesības piemērot sarunu procedūru saskaņā ar PIL 63. panta ceturtās daļas 1. punktu, ja tam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas;
b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs;
c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas.

Turklāt, ja trūkst kaut viens no šiem apstākļiem, sarunu procedūras izvēle nav pamatota⁸.

No iepriekš minētā ir secināms, ka šī tiesību norma ir piemērojama, ja:

1. nepieciešamie darbi ir papildu būvdarbi, kas sākotnēji nebija iekļauti projektā un radušies neparedzamu apstākļu dēļ;
2. šie būvdarbi papildus iepriekš minētajam atbilst PIL 63. panta ceturtās daļas 1. punkta a, b un c apakšpunktiem.

Minētās atziņas konstatējamas arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijās, kurās norādīts, ka, lai sarunu procedūras izvēles pamatojums būtu atbilstošs PIL, pasūtītājam jāpierāda atbilstība visiem PIL noteiktajiem nosacījumiem vienlaikus⁹.

Tas nozīmē, ka, tikai īstenojoties visiem Publisko iepirkumu likuma 63. panta ceturtās daļas pirmajā punktā norādītajiem apstākļiem, pasūtītājs ir tiesīgs piemērot sarunu procedūru. Turklāt jāpievērš uzmanība tam, ka, lai piemērotu sarunu procedūru uz šīs tiesību normas pamata, apstākļiem nav nepieciešams ārkārtas raksturs.
Līdz ar to uzskatīt, ja no radušās situācijas redzams, ka pasūtītājam ir bijis pienākums un iespējas paredzēt situāciju, kas tiek izmantota par pamatu sarunu procedūras piemērošanai, šāda sarunas procedūras izvēle nav atbilstoša PIL normām.

Līdzīgu viedokli pauž arī Iepirkumu uzraudzības birojs, proti, par neparedzamiem apstākļiem nav uzskatāmi apstākļi, kurus pasūtītājam bija jāparedz (piemēram, nepieciešamība labiekārtot teritoriju, ierīkot piebraucamos ceļus), pasūtītāja vajadzības maiņa (piemēram, vēlme mainīt telpu plānojumu vai ēkas pielietojumu), ietaupīti finanšu līdzekļi (papildu darbu veikšana), kā arī nepieciešamība pabeigt būvdarbus līdz noteiktam datumam¹⁰.

Turklāt saskaņā ar iepriekš minēto attiecīgās situācijas neparedzamība un steidzamība ir radusies pasūtītāja rīcības rezultātā, un arī šajā gadījumā neparedzamie apstākļi nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja, piemēram, no tā nepietiekami operatīvas rīcības¹¹.

Par atbilstošu pamatu sarunu procedūras rīkošanai būtu uzskatāms dažādu ģeoloģisku vai tehnisku apstākļu atklāšanās būvniecības procesā, kurus plānošanas un projekta izstrādes stadijā nebija iespējams atklāt, vai tos bija iespējams konstatēt, tikai uzsākot darbu izpildi. Tomēr arī šajā gadījumā ir jānorāda, ka katrs sarunu procedūras gadījums izvērtējams atsevišķi, un ņemot vērā sarunu procedūras izņēmuma raksturu, pasūtītājam ir rūpīgi jāizvērtē pamatojuma atbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsecina, ka sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ir izņēmuma procedūra, kas ir izmantojama tikai ārkārtas un neparedzamu apstākļu novēršanai. Sarunu procedūras, nepublicējot paziņojumu par līgumu, izņēmuma statuss saistāms ar to, ka šajā procedūrā ir vislielākie konkurences un brīvā tirgus ierobežojumi, kā arī neefektīvas līdzekļu izmantošanas riski. Tomēr, no otras puses, šī iepirkumu procedūra var kalpot par instrumentu, kas pasūtītājam ļauj operatīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām, kuras nepieciešams nekavējoties novērst.

Ievērojot riskus, ko nes sarunu procedūra bez paziņojuma par līgumu, norādītais apstākļu steidzamības un neparedzamības raksturs nedrīkst būt šķietams, proti, pasūtītājs nevar būt atbildīgs par to iestāšanos, tādā veidā izslēdzot iespējas nepamatoti piemērot sarunu procedūru. Līdz ar to pirms sarunu procedūras bez paziņojuma par līgumu izvēles pasūtītājam ļoti rūpīgi jāizvērtē apstākļi, uz kuriem tiek pamatota izvēle. Ja šie apstākļi nebija paredzami un pasūtītājs tos nevarēja paredzēt, tiem ir ārkārtas raksturs, proti, ir nepieciešamība pēc operatīva un neatliekama risinājuma, kā arī, ja pasūtītājs ar savu darbību vai bezdarbību nav veicinājis šo apstākļu iestāšanos, pasūtītājam ir pamats sarunu procedūras piemērošanai.

UZZIŅAI

PIL 63. panta pirmā daļa nosaka: „Publiskiem būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja:

1) iepriekš izsludinātam atklātam vai slēgtam konkursam nav iesniegti piedāvājumi vai pieteikumi kandidātu atlasei. Šajā gadījumā pasūtītājs nav tiesīgs būtiski mainīt iepriekš izsludinātā atklātā vai slēgtā konkursā paredzētās līguma izpildei nepieciešamās prasības. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma pasūtītājs nosūta tai ziņojumu;
2) tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ, vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;
3) pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu. Minētie apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.”

Savukārt, PIL 63. panta ceturtās daļas 1. punktā paredzēts, ka „papildus šī panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, ja:

1) pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:
a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas,
b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs,
c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas.”

———
Atsauces

<sup>1. Eiropas Savienības tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedums lietā C-84/03, Eiropas Savienības tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedums lietā C-84/03.↩
2. Eiropas Savienības tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedums lietā C-84/03 Komisija/Spānija, 48. punkts.↩
3. Eiropas Savienības tiesas 1987. gada 10. marta spriedums lietā C-199/85 Komisija/Itālija, Recueil, 14. punkts.↩
4. ZAĻĀ GRĀMATA par ES publiskā iepirkuma politikas modernizāciju (Virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu) (27.1.2011 COM(2011) 15 galīgā redakcija 13. lpp.↩
5. Eiropas Savienības tiesas 1992. gada 18. marta spriedums lietā C-24/91, 13. punkts, Eiropas Savienības tiesas 1993. gada 2. augusta spriedums lietā C-107/92 Komisija/Itālija, 12. punkts.↩
6. Daiga Iļjanova. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Ratio iuris, 2005. g., 82. lpp.↩
7. Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas sarunu procedūru piemērošanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 62. un 63. pantam. 22. lpp.↩
8. Eiropas Savienības tiesas 1996. gada 28. marta spriedums lietā C-318/94.↩
9. Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas sarunu procedūru piemērošanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 62. un 63. pantam. 29. lpp.↩
10. Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas sarunu procedūru piemērošanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 62. un 63. pantam. 29. lpp.↩
11. Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas sarunu procedūru piemērošanai atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 62. un 63. pantam. 29. lpp.↩</sup>

Teksts: Artūrs Surmovičs, jurists
Zvērinātu advokātu birojs VARUL