Steidzamības kārtībā COVID-19 seku mazināšanai pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas īstenoti vairāki individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu (turpmāk – IAL) iepirkumi. Iepirkumu mērķis bija steidzami nodrošināt Latvijas veselības apūpes un drošības iestādes ar IAL. Neraugoties uz izvirzītajām kvalitātes prasībām un piegādes ierobežojumiem, gatavību nodrošināt IAL pieteicās neparasti daudz uzņēmumu. Ir pienācis laiks izvērtēt IAL nodrošināšanas procesu un pilnveidot IAL pieejamību nākotnē.
Lai nodrošinātu Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu krājumu rezerves vismaz trīs mēnešiem, 2020.gada 2.aprīļa Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums aizsardzības līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām veikt Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrija aicināja uz sadarbību medicīnisko masku, respiratoru, virsvalku, bahilu, dezinfekcijas līdzekļu un citu līdzekļu ražotājus un izplatītājus. Informācija par IAL sarakstu, preču un pakalpojumu raksturojumu, informāciju par iepirkumu gaitu un kontaktinformāciju atrodama Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē.
Tomēr publiski izskanējusi uzņēmēju neapmierinātība un apšaubīta publisko iepircēju godprātība. Šādi tiek radīts precedents, ka sabiedrības veselība arī ārkārtas situācijās ir atkarīga no piegādātāju – uzņēmēju savstarpējo attiecību kārtošanas. DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle pauž bažas, ka “Laikā, kad Latvijas tautsaimniecībā svarīgi saņemt stimulus un īstenot publiskos attīstības projektus nodarbinātības veicināšanai un ekonomikas atjaunošanai, pasūtītāji patērē laika resursu, lai rakstītu atbildes uzņēmumiem, kuru kompetence un pieredze IAL ražošanā vai piegādē praktiski nepastāv.”
DAIF Latvija vērš uzmanību, ka pārmetumiem jābūt pamatotiem un leģitīmiem, tādēļ sniedz izvērstu juridisko skaidrojumu par normatīvajos aktos noteiktajām iespējām un ierobežojumiem publiskajos iepirkumos ārkārtas situācijā. DAIF Latvija uzskata, ka nepamatoti pārmetumi publisko pasūtījumu veicējiem veido augsni negodīgai konkurencei, tiesiskajam nihilismam un kvalitatīvu speciālistu aizplūšanai no valsts pārvaldes.
Skaidrojam, ka Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 3.panta 8.daļā ir noteikts, ka šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošana varētu radīt kaitējumu būtisku valsts drošības interešu aizsardzībai. Par būtisku valsts drošības interešu aizsardzību katrā konkrētajā gadījumā lemj Ministru kabinets. Izņēmuma piemērošanas pamats nav ne steidzamība, nedz arī aizsargājama informācija pati par sevi, ja tās aizsardzību var nodrošināt iepirkuma procedūrās saskaņā ar šo likumu vai aizsardzības un drošības jomas iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Minētā panta piemērošanas priekšnoteikums ir atsevišķs MK lēmums, tādēļ konkrētajā gadījumā attiecībā uz COVID 19 izplatības ierobežošanu 2020.gada 12.martā tika izdots MK rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Šo noteikumi 4.14. un 4.14.1 punktā tika atļauts konkrētām institūcijām nepiemērot PIL iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
DAIF Latvija vērš uzmanību, ka konkrēto iepirkumu veikšana, nepiemērojot PIL, ir atšķirīga no gadījumiem, kad iepirkums tiek veikts atbilstoši PIL noteikumiem, kaut vai veicot sarunu procedūru atbilstoši PIL 8.panta 7.daļas 3.punktam. DAIF Latvija uzsver, ka pasūtītājam ārkārtas situācijā ir normatīvā bāze un pienākums nodrošināt veselības aprūpes un drošības iestāžu darbiniekus ar kvalitatīviem IAL savlaicīgi.
Faktiski visu līgumslēgšanas procesu var veikt vienā dienā, jo neviens tiesību akts pasūtītāju neierobežo ar nekādiem termiņiem, bet teorētiski iepirkumam jānotiek šādā kārtībā: definēta pasūtītāja vajadzība; apzināts iespējamais piegādātāju loks; izvēlēts viens vai vairāki piegādātāji, ko uzaicina uz sarunām un pieprasa iesniegt piedāvājumu; izvērtēts saņemtais piedāvājums; pieņemts lēmums par līguma slēgšanu; noslēgts līgums; saņemta prece.
Līdz ar to šajā gadījumā attiecībā uz COVID 19 ārkārtas situāciju bija jāvada no PIL 3.panta 8.daļā noteiktā nevis jāveic sarunu procedūra atbilstoši PIL 8.panta 7.daļas 3.punktam. Ir arī KNAB vadlīnijas par šādu iepirkumu veikšanu, IUB un FM vadlīnijas. Un IUB ir sniedzis skaidrojumu, ka atļauja neveikt iepirkuma procedūru piemērojama, ņemot vērā labas pārvaldības principu, spēkā esošos normatīvos aktus, tostarp Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, kā arī publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu mērķi.
Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka nevar preci vai pakalpojumu nevar iegādāties no radiniekiem un citām likumā uzskaitītām personām.
DAIF Latvija vērš uzmanību uz būtiskām valsts drošības interesēm, kuru aizsardzībai izdots MK rīkojums par PIL 3.panta 8.daļas piemērošanu. Valsts drošības intereses ir cilvēka veselība un dzīvība. Līdz ar to faktiski visi PIL principi tika izvērtēti no cilvēka veselības un dzīvības prizmas.
Tika nodrošināta piegādātāju brīva konkurence, kā arī vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret tiem. Savukārt steidzamai nepieciešamo preču piegādei bija izšķiroša nozīme. Mantiskās intereses, kuras nostiprina vienlīdzīgas attieksmes principi pret piegādātājiem, nekādā gadījumā nav vērtējamas augstāk kā cilvēka dzīvība un veselība. Un tika nodrošināta pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana, apzinoties, ka, finanšu līdzekļi ir ierobežoti, un to neefektīva izmantošana var radīt situāciju, ka pasūtītājam vairs nav līdzekļu turpmāko preču iegādei.
Šie principi nav jānostāda viens pret otru, iespējams, ka tie ir jāsarindo prioritārā secībā. Būtiskākais ir preces piegādes ātrums, jo tikai tā var saglabāt cilvēka veselību un dzīvību.
Primārais šajā gadījumā ir preču piegādes ātrums, jo tikai tā var saglabāt dzīvību un veselību. Nav nozīmes, ka kaut ko var iegādāties lētāk, ja to var piegādāt vēlāk. Arī kaut kāda sliktāka prece ātrāk ir labāk, nekā labāka prece bet vēlāk. Par to, ka kāds varēja iegādāties kaut ko lētāk vai labāk ir tikai pieņēmumi. Nav konkrēti fakti un argumenti. Kur un no kā tad varēja lētāk un labāk iegādāties par to, kas tika izdarīts konkrētā situācijā? Tipiska ir situācija, kurā piemērojot PIL, konkurenti apgalvo, ka viņi varēja veikt pasūtījumu lētāk vai labāk, bet uzvarēja tas, kuram ir “blats” pie pasūtītāja. Bet ārkārtas situācijā PIL nav jāpiemēro un šādi komentāri ir nevietā.
Tikai konstruktīvi un juridiski pamatoti pārmetumi lēmumu pieņēmējiem uzlabos apgādi ar IAL ārkārtas situācijās. Pretējā gadījumā IAL pieejamība tiks kavēta un cilvēku dzīvības apdraudētas, jo neviens negribēs uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus.
Vienlaikus DAIF Latvija atgādina, ka visātrāk kvalitatīvu preču piegādi var nodrošināt tikai pašiem, ražojot IAL stratēģiskās partnerības ietvaros – definējot sadarbības partnerus un ārkārtas situācijās nodrošinot resursu mobilizāciju.
Informāciju sagatavoja Elīna Egle, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja.
Atbildēt