Autotransporta direkcijas konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021.gada daļa pārvadātāju vairāk spēku tērēja tam, lai kavētu iepirkuma procesu un to pārsūdzētu, nevis sagatavotu kvalitatīvu pieteikumu, intervijā teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Runājot par izaicinājumiem konkursa norisē, viņš skaidroja, ka tāda mēroga konkurss Autotransporta direkcijas vēsturē nekad nav bijis – tas ir konkurss uz desmit gadu periodu un visu Latvijas teritoriju ārpus lielajām pilsētām. “Arī piedāvājumu skaits bija liels – 40. Iepirkuma procesa laikā bija ļoti daudz jautājumu un pārsūdzību. Mēs izgājām cauri ļoti lielam darba apjomam un ir jāsaka paldies Autotransporta direkcijas komandai,” teica Godiņš.
Viņš atzina, ka viss notiktu vieglāk un raitāk, ja piedāvājumi būtu vienlīdz kvalitatīvi, skaidrojot, ka iesniegtajiem piedāvājumiem kvalitātes atšķirības bija visai jūtamas, un bija tādi, kur Autotransporta direkcijai bija jāuzdod jautājumi un jāveic precizējumi, jādod iespēja skaidrot.
“Mēs to darījām, jo mūsu mērķis ir saglabāt maksimāli lielu konkurenci katrā no satiksmes tīkla daļām. Tāpat radās iespaids, ka daļa pārvadātāju vairāk spēku tērēja tam, lai kavētu iepirkuma procesu un to pārsūdzētu. Līdz pat tādam absurdam, ka tiesā skatīja jautājumu, cik lieliem jābūt burtiem uz maršruta zīmes,” teica Godiņš, piebilstot, ka darba organizāciju nedaudz ietekmēja arī Covid-19, jo tā kļuva lēnāka.
Jautāts, kas ir galvenie iemesli, kādēļ neviens uzņēmums nekvalificējās četrās konkursa lotēs, Godiņš atbildēja, ka galvenais iemesls ir pieteikumu kvalitāte. Viņš skaidroja, ka bija gadījumi, kad pieteikti bija vecāki autobusi par konkursā pieļauto maksimālo vecumu.
“Vēl mēs vērtējām, vai dalībnieka autoparks ar autobusu skaitu un ietilpību spēj apkalpot lotē iekļautos maršrutus gada laikā – gan darba dienās, gan brīvdienās utt. Bija gadījums, kad pretendents ar tā autoparku to nespēja nodrošināt. Bija uzņēmumi, kuri, veicot precizējumus, mainīja savu finanšu piedāvājumu, cenu, ko neatļauj iepirkumu likums,” skaidroja Autotransporta direkcijas vadītājs, piebilstot, ka tas bija novēršams, ja uzņēmumi savus piedāvājumus būtu sagatavojuši labāk. Tagad tas ir novedis pie tā, ka četrās daļās būs jauns konkurss.
Viņš uzsvēra, ka “katrā sliktumā ir arī savs labums” un pauda pārliecību, ka tagad direkcija saņems kvalitatīvākus piedāvājumus, kā arī būs lielāks to skaits. “Tas nozīmē, ka būs lielāka konkurence,” skaidroja Godiņš, piebilstot, ka pašlaik vienā konkursa lotē bija viens un trijās lotēs pa diviem piedāvājumiem. Viņš pauda cerību, ka tagad piedāvājumi arī cenas ziņā būs labāki.
“Atkārtotu konkursu plānojam izsludināt pēc dažām nedēļām. Pārvadātājiem sagatavošanās noteikti būs vienkāršāka, jo viss jau ir zināms, vienkārši jānovērš pieļautās kļūdas,” teica direkcijas vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka šīs četras lotes noteikti nebija mazāk pievilcīgas par citām, turklāt arī kilometru daudzums un pasažieru plūsma ir pietiekami liela.
“Es domāju, ka iemesls [kāpēc šajās lotēs nebija uzvarētāja] ir tajā, ka noteiktas lotes pretendentu acīs ir svarīgākas un citas ir sekundāras. Lai gan, piemēram, AS “CATA” no šīm četrām lotēm startēja trijās,” teica Godiņš.
Viņš arī pastāstīja, ka visvairāk piedāvājumu bija Madonas lotē – seši. Godiņš to skaidroja ar to, ka šī lote ir viduspunkts starp Zemgali, Vidzemi un Latgali. “Visi, kuri startēja blakus reģionos, startēja arī Madonas lotē. Ir redzams, ka pārvadātāji mēģināja iegūt blakus esošu reģionu lotes, jo tad ir arī daudz vieglāk plānot autobusu parku, efektīvāk organizēt darbu u.c.,” teica direkcijas vadītājs.
Tāpat populāra bija arī Rēzeknes, Kuldīgas un Saldus lote, kur katrā bija četri piedāvājumi. Tad bija virkne lošu, kurās bija pa trim, arī pa diviem piedāvājumiem. Bija arī divas lotes, kurās bija pa vienam piedāvājumam – Liepājas lote un Jēkabpils, Preiļu, Līvānu lote.
Atbildēt