Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar iepirkumiem veselības aprūpes jomā nav konstatētas konkrētas ziņas, kas liecinātu par amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām vai nonākšanu interešu konfliktā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē apliecināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 1.pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka ārstniecības iestādes KNAB atsevišķi nosūta līgumus, lai birojs varētu preventīvi tos izskatīt jau pirms parakstīšanas.
Attiecībā uz kopumā 14 miljonu eiro izlietojumu, proti, līdzekļiem, kas tika piešķirti universitāšu slimnīcām iekārtu iegādei, kas nepieciešamas cīņai ar Covid-19 un tā radītajām sekām, veselības ministre Ilze Viņķele (AP) apliecināja, ka katrai slimnīcai ir sava iepirkumu komisija un slimnīcu padomes, kuras iesaistās pārraudzīšanas procesā jebkuros iepirkumos virs 300 000 eiro. Pēc ministres paustā, papildus notiek arī sadarbība ar Valsts kontroli.
Raksturojot situāciju kopumā, Viņķele klāstīja, ka turpmāk slimnīcu darbs būs jāpielāgo Covid-19, kas nozīmē, ka būs nepieciešama papildu dezinfekcija un precīzāka pacientu plūsmu organizēšana. Pēc ministres paustā, pašreizējie iepirkumi vienlaikus tiek veikti, lai novērstu situāciju, ka rudenī, kad tiek prognozēts otrais Covid-19 vilnis, kādas iekārtas trūks un rezultātā tās būs jāiepērk “pa galvu, pa kaklu”.
No komisijas deputātiem visvairāk jautājumu izskanēja tieši par divām Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) iekārtām, kuras plānots iepirkt par minētajiem līdzekļiem. Attiecībā uz šiem iepirkumiem, Viņķele apliecināja, ka tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu slimnīcu gatavību Covid-19 izplatības laikā, kā arī uzlabotu ārstniecības iestādes diagnostikas spēju.
Pneimonologs Alvis Krams, atbildot uz deputāta Andra Skrides (AP) jautājumu, apliecināja, ka viena no šīm iekārtām, proti, bronhoskops ne tikai veicinās diagnostikas jaudu Covid-19 kontekstā, bet konkrētos gadījumos būs obligāti nepieciešams, lai nodrošinātu pacientu izdzīvošanu.
“Citreiz tas ir dzīvības un nāves jautājums,” sacīja Krams. Tāpat viņš informēja, ka šādas iekārtas patlaban tiek izmantotas citviet Eiropā, tostarp Austrijā, kur kopumā ir septiņas šādas iekārtas. Pēc Krama teiktā, citviet Baltijā šādu iekārtu nav.
Vaicāta par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dzemdību gultu un ginekoloģijas krēslu iepirkumu, ministre uzsvēra, ka tie ir nepieciešami, lai varētu nodalīt Covid-19 pozitīvās grūtnieces no pārējiem pacientiem.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes loceklis Rinalds Muciņš apliecināja ministres teikto, piebilstot, ka šo iepirkumu rezultātā slimnīca būtu spējīga pieņemt Covid-19 pozitīvu grūtnieču dzemdības. Viņķele piebilda, ka Latvijā reģistrēto Covid-19 pacientu vidū ir arī grūtniece.
Jau ziņots, ka RAKUS, PSKUS un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai valdība iepriekš piešķīra 14 miljonus eiro.
Atbildēt