Apsardzes nozare ir nozīmīga Latvijas ekonomikai – 2018. gadā vien tā valsts budžetā ir ienesusi vairāk nekā 60 miljonus eiro, nodarbinot teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Apsardzes kompānijas ir tās, kas rūpējas par valsts un pašvaldību iedzīvotāju, publisku pasākumu, citu uzņēmumu un nereti visas sabiedrības drošību, novēršot riskus un ātri reaģējot krīzes situācijās. Mēs ļoti labi apzināmies savu atbildību sabiedrības priekšā un ar lielāko rūpību izturamies pret mums uzticētajiem pienākumiem. Pēdējos gados paši nozares pārstāvji un mūsu sadarbības partneri valsts un pašvaldības iestādēs paveikuši ļoti daudz, lai uzlabotu nozares sniegumu un izskaustu negodprātīgas shēmas. Ir uzlabojušies nodokļu nomaksas rādītāji, sperti lieli soļi publisko iepirkumu norises un uzraudzības sakārtošanai, esam jau pavisam tuvu, lai drīz varētu sākt darboties apsardzes kompāniju reģistrs. Ir liels gandarījums redzēt, ka paši nozares pārstāvji dara visu, lai izskaustu shēmošanu savu kolēģu vidū. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka apsardzes nozarē jāpaliek tikai godīgiem un godprātīgiem uzņēmumiem, kas pilnā mērā izpilda savas saistības pret valsti un saviem pasūtītājiem. Vienlaikus jāatzīst, ka apsardzes nozares devums valsts ekonomikai varētu būt pat vairākas reizes lielāks. Ēnu ekonomikas apjoms nozarē vēl joprojām ir augsts – gandrīz divas reizes lielāks nekā vidēji valstī. Nesakārtotas apsardzes biznesa vides dēļ cieš ne tikai tie apsardzes uzņēmumi, kas īsteno godīgu biznesa praksi, bet arī visa Latvijas ekonomika – ievērojami līdzekļi aizplūst garām valsts budžetam. Pārmaiņas nozarē norit lēnāk, nekā mēs gribētu. Lai gan spēcīgākie apsardzes nozares dalībnieki ir apņēmības pilni darīt visu, lai nozare pašregulācijas ceļā kļūtu godīgāka, caurspīdīgāka un līdz ar to varētu sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus, ir skaidrs, ka nepieciešama ātra, proaktīva rīcība, rūpīga kontrole un uzraudzība arī no valsts iestāžu puses. Uzņēmumi, kas apvienojušies Drošības nozares kompāniju asociācijā, skaidri apzinās, ka apsardzes nozares sakārtošanā vēl ir daudz darāmā. Tuvākajos gados esam gatavi kopā ar mūsu sadarbības partneriem un iesaistītajām pusēm strādāt, lai samazinātu ēnu ekonomikas rādītājus un ieviestu jaunus instrumentus, kas palīdzētu gan iegūt precīzākus datus par nozari un tās attīstību, gan identificēt negodīgus uzņēmumus un to radītās shēmas. Esam gatavi arī turpmāk sēsties pie sarunu galda, domāt risinājumus un palīdzēt tos ieviest dzīvē – jo apsardzes nozare, kurā valda godīga konkurence un ir izskausta ēnu ekonomika, ir ne vien mūsu pašu, bet visas Latvijas interesēs.
Ko tieši esam paveikuši, un kas vēl darāms?
Apsardzes nozare ir nozīmīga Latvijas ekonomikai – 2018. gadā apsardzes nozarē reģistrēti 960 nodokļu maksātāji, kas kopā valsts budžetā ienesuši vairāk nekā 60 miljonus eiro, nodarbinot gandrīz 10 000 Latvijas iedzīvotāju. 25,6% no apsardzē strādājošajiem saņēma valstī noteikto minimālo algu vai mazāk, savukārt 33,4% saņēma atalgojumu, kas lielāks par minimālo algu, bet mazāks par 700 eiro.
Pēdējo divu gadu laikā apsardzes nozare ir piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus – ir panāktas ilgus gadus gaidītās izmaiņas normatīvajos aktos, varam redzēt arī lielāku izpratni un vēlmi sadarboties no valsts un pašvaldības iestāžu puses. Ir īstenotas vairākas idejas un risinājumi, kas nākuši no pašas nozares pārstāvjiem – ar mērķi padarīt apsardzes nozari godīgāku, caurspīdīgāku un ilgtspējīgāku.
- Veikti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL).
Tie paredz noteikt par pienākumu iepirkumu veicējam pārbaudīt piegādātāju atbilstību PIL 10. pantā noteiktajiem kritērijiem. Likums nosaka arī par pienākumu pārbaudīt un no iepirkuma izslēgt tos pretendentus un apakšuzņēmējus, kam ir neizpildītas saistības pret valsti, kā arī pastāv citi iemesli to izslēgšanai no iepirkuma. Tas novērsīs situācijas, kurās valsts finansējumu nepamatoti saņem negodīgi apsardzes pakalpojumu sniedzēji. - Apsardzes nozares attīstībai būtiski uzdevumi iekļauti Valdības rīcības plānā.
DNKA ieteikumu rezultātā rīcības plāna sadaļā “VALSTS DROŠĪBA UN ĀRLIETAS” atbilstoši Valdības deklarācijas uzdevumam “Lai nodrošinātu godīgu konkurenci apsardzes nozarē, pilnveidosim tās normatīvo regulējumu” iekļauts rīcības plāna pasākums “Pilnveidot apsardzes nozares tiesisko regulējumu un izveidot Apsardzes darbības reģistru”. Kā rezultāts šim rīcības plāna pasākumam noteikts: “Mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars un veicināta godīga konkurence apsardzes nozarē. Izveidota informācijas sistēma, uzlabojot kontrolējošo institūciju iespējas uzraudzīt apsardzes uzņēmumus, konstatēt un novērst pārkāpumus.” - Noteikumi par apsardzes nozares reģistru – finiša taisnē.
Reģistrs ievērojami uzlabos nozares pārredzamību un atvieglos uzraugošo iestāžu darbu, bet pakalpojuma pircējiem sniegs iespēju pārliecināties par pakalpojuma sniedzēja darbību. Reģistrā būs pieejama informācija par nozares uzņēmumu apgrozījumu, nodokļu nomaksas apjomu, darbinieku skaitu uzņēmumā, kā arī izpildīto fiziskās apsardzes pakalpojumu apjomu ar un bez apakšuzņēmējiem. Noteikumi par reģistru tiks virzīti pieņemšanai Ministru kabinetā līdz 2019. gada rudenim. Iekšlietu ministrijas noteiktais termiņš reģistra darbības uzsākšanai ir 2021. gada 1. janvāris. - Uzlabojas nodokļu nomaksas disciplīna.
2017. gadā apsardzes nozare kopā samaksāja nodokļos 60,07 milj. eiro, 2018. gadā – 64,33 milj. eiro. Samazinās arī nodokļu parādu apjoms, kas ir rezultāts gan VID mērķtiecīgajam darbam, gan arī normatīvo aktu izmaiņām.
Nozares izaicinājumi
Vēl aizvien ik dienu nozares pārstāvji saskaras ar izaicinājumiem, kas bremzē visas nozares un līdz ar to arī visas Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Šie izaicinājumi nav nekas jauns un ir nozares pārstāvju darba kārtībā jau daudzus gadus. Lai gan varam redzēt, ka situācija lēnām uzlabojas, tomēr pārmaiņas varētu būt efektīvākas un ātrākas.
- Ēnu ekonomika – gandrīz divreiz lielāka nekā vidēji valstī.
Ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē aizvien saglabājas augsts – vairāk nekā 40% uzņēmumu visdrīzāk atalgojumu maksā aploksnē. Negodprātīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci, kaitē apsardzes nozares prestižam un apzog valsti, bet viņu darbības mazina iespēju klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu. DNKA kā būtiskus iemeslus ēnu ekonomikas īpatsvaram nozarē ir identificējusi vairākus aspektus:- zemākās cenas kritērijs valsts un pašvaldību iestāžu publiskajos iepirkumos;
- apakšuzņēmēju shēmas;
- PVN shēmas.
Ēnu ekonomika nodara milzīgu postu ne vien apsardzes nozarē, bet arī citās. DNKA uzskata, ka cīņai ar to jābūt lēmumu pieņēmēju, izpildvaras un uzraugošo iestāžu prioritāšu augšgalā. Risinājumi ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai apsardzes nozarē ir – nepieciešama politiskā griba un izlēmīga rīcība to ieviešanai.
- Nepilnības publisko iepirkumu īstenošanā un uzraudzībā.
Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, 2018. gadā kopumā bijuši 80 iepirkumi par apsardzes pakalpojumiem par kopējo summu 21,31 milj. eiro. Tas ir ievērojams skaitlis. Nepilnības publisko iepirkumu īstenošanā un uzraudzībā ir viens no iemesliem lielajam ēnu ekonomikas īpatsvaram nozarē. Problēmas saistībā ar publisko iepirkumu īstenošanu un uzraudzību var iedalīt trīs grupās:- nereti pasūtītāji pērk pakalpojumu, nezinot, ko viņiem īsti vajag, nav skaidrības, kāpēc, cik daudz un kāda veida apsardzes pakalpojumi ir nepieciešami;
- zemākās cenas kritērija piemērošana iepirkuma uzvarētāja noteikšanai;
- nepilnības un pavirša attieksme iepirkuma izpildes uzraudzībā un kontrolē.
- Virsstundu apmaksa un minimālā alga.
Pašlaik apsardzes nozarē, līdzīgi kā citās nozarēs un valstī kopumā, ir darbinieku trūkums. Apsardzes uzņēmumiem jau šobrīd ir nepieciešams, lai darbinieki strādā virsstundas. Pašlaik par virsstundu darbu darba devējam ir pienākums darbiniekam maksāt piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šī piemaksa ir noteikta 50% apmērā. Virsstundu apmēra pielīdzināšana vismaz citu Baltijas valstu apmēram gan celtu apsardzes nozares kompāniju un Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, gan arī mazinātu ēnu ekonomiku.
Līdzīga situācija ir arī ar minimālo algu. Lietuvā minimālajā algā tiek iekļauts sociālais nodoklis, bet Igaunijā neapliekamais minimums ir 500 eiro, kas ir gandrīz minimālās algas lielumā. Darbiniekiem “uz rokas” paliek vairāk naudas. Latvijā viens no politiskās darbakārtības jautājumiem nemainīgi ir minimālās algas celšana. Minimālās algas celšana ēnu ekonomiku, visticamākais, nemazinās – tie, kas nemaksāja nodokļus, izdomās atkal jaunus veidus, kā nemaksāt, savukārt tie, kas tik tikko “turas virs ūdens” un maksāja, pāries ēnu ekonomikā, jo nebūs spējīgi maksāt nodokļus no palielinātās minimālās algas. - Trūkst precīzu datu un statistikas par nozari.
Datus par uzņēmumiem, kas saistīti ar apsardzes darbībām un pakalpojumiem, apkopo gan VID, gan CSP, gan VP. Taču, ņemot vērā, ka valstī nav noteikti vienoti kritēriji un definīcijas apsardzes uzņēmumam, katrai no šīm institūcijām ir sava pieeja datu ievākšanai un apstrādei attiecībā uz apsardzes uzņēmumiem. Tādēļ arī ir izveidojusies situācija, ka, lai gan teorētiski par apsardzes nozari ir pieejami dažādi dati, tomēr tie ir neprecīzi un nepilnīgi, nav salīdzināmi un nesniedz skaidru priekšstatu par nozarē notiekošo. Lai ātri un efektīvi risinātu apsardzes nozares izaicinājumus un proaktīvi novērstu visiem zināmos riskus, DNKA turpinās ieguldīt laiku un pūles, piedāvājot konkrētus risinājumus. Apzināmies, ka risinājumu īstenošanā ir un būs iesaistītas daudzas citas institūcijas, tādēļ laba sadarbība un partnerība ir izšķiroša mūsu kopējā mērķa – godīgas un konkurētspējīgas apsardzes nozares – sasniegšanai.
Turpināsim strādāt pie piecām konkrētām iniciatīvām, lai sakārtotu nozari
- Jāturpina darbs pie apsardzes kompāniju reģistra izveides un darbības sākšanas sagatavošanas.
DNKA turpinās pamatot un argumentēt reģistra nepieciešamību, noteikti aktīvi piedalīsies diskusijās un paudīs savu viedokli. Ņemot vērā, ka ir uzņēmumi, kam šis reģistrs nav izdevīgs, jo tas nozari padara daudz caurspīdīgāku, paredzam, ka pretestība būs liela, tāpēc ir jāturpina skaidrot, kādus būtiskus uzlabojumus tas sniegs. - Pakalpojumu pircēju atbildības stiprināšana.
Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē, kā arī uzlabotu valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem sniegto apsardzes pakalpojumu kvalitāti, nepieciešams stiprināt apsardzes pakalpojumu pircēju atbildību. Šī atbildība jāuzlabo visos iepirkumu procesa posmos – pirmkārt iepirkumu konkursa dokumentācijas sagatavošanas posmā, kad svarīgi precīzi noformulēt, kāds pakalpojums nepieciešams un kāpēc, un atbilstoši tam arī sagatavot tehnisko specifikāciju. - Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšana avansā.
Šāds risinājums varētu būtiski samazināt ēnu ekonomiku, kā arī atrisināt daļu problēmu publisko iepirkumu jomā. Šādā veidā gan tiktu pasargāti darbinieki, par kuriem būtu samaksāts šis nodoklis un kuri pēc tam varētu saņemt sociālās garantijas, gan arī tiktu nodrošinātas adekvātas iemaksas valsts budžetā. Šāds risinājums arī padarītu godīgāku iepirkumu procesu, jo negodīgie komersanti vairs nevarētu piedāvāt zemāko cenu uz nodokļu nemaksāšanas rēķina. - Apsardzes nozares politikas pamatnostādnes 2020–2025.
DNKA uzskata, ka pamats ilgtspējīgai un veiksmīgai nozares attīstībai ir izstrādātas apsardzes nozares politikas pamatnostādnes. Paralēli pamatnostādņu izstrādei jārisina arī citi būtiski ar tām saistīti jautājumi – elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana, apakšuzņēmēju izmantošanas aizliegums fiziskajā apsardzē, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana avansā, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem. - Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas izveide.
DNKA turpinās diskusiju par to, lai valsts un pašvaldību sektora pasūtītāja objektos, kuros tiek sniegti fiziskās apsardzes pakalpojumi, tiktu ieviesta arī elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, kas veiktu reāli nostrādāto darba stundu uzskaiti, līdz ar to veicinot arī godīgu nodokļu nomaksu. Uzņēmumi, kas apvienojušies Drošības nozares kompāniju asociācijā, skaidri apzinās, ka apsardzes nozares sakārtošanā vēl ir daudz darāmā. Tuvākajos gados esam gatavi kopā ar mūsu sadarbības partneriem un iesaistītajām pusēm strādāt, lai samazinātu ēnu ekonomikas rādītājus un ieviestu jaunus instrumentus, kas palīdzētu gan iegūt precīzākus datus par nozari un tās attīstību, gan identificēt negodīgus uzņēmumus un to radītās shēmas. Esam gatavi arī turpmāk sēsties pie sarunu galda, domāt risinājumus un palīdzēt tos ieviest dzīvē – jo apsardzes nozare, kurā valda godīga konkurence un ir izskausta ēnu ekonomika, ir ne vien mūsu pašu, bet visas Latvijas interesēs.
Teksts: Arnis Vērzemnieks,
Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) valdes priekšsēdētājs
Atbildēt