Ziņas

Iepirkums bojāgājušo policistu piemiņai

˝Bez pagātnes nav nākotnes. Tāpēc mums ir pienākums izveidot piemiņas vietu policistiem, kuri, pildot savu pienākumu, ir ziedojuši tam savu dzīvību. Tāda ir policista profesija, kas reizēm paņem visu. Man personīgi šis projekts ir ļoti nozīmīgs –  izveidot vietu, kur tiek godināta bojāgājušo piemiņa, godināta kalpošana savai valstij. Vietu, kur jebkurā brīdī var atnākt gan tuvinieki, gan kolēģi, mirkli pasēdēt, pakavēties atmiņās, padomāt. Mums visiem tas ir svarīgi.˝ Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks.

Valsts policijas ēkas Rīgā foajē patlaban notiek 1. stāva vestibila atjaunošanas un interjera pārmaiņas darbi, kas ietver vienotu interjera izstrādi visai vestibila zonai, tostarp top nišas veida telpa – bojāgājušo policijas darbinieku piemiņas vieta pēc autores arhitektes Līgas Gailes izstrādāta meta.

Piemiņas vieta, kur gan piederīgajiem, gan apmeklētājiem, gan kolēģiem pabūt kopā atceres dienās un svētbrīžos, tiek veidota kā izgaismots Piena ceļa zvaigznājs. Tajā par katru bojāgājušo policistu būs ievietotas piemiņas zīmes. Tāpat par katru bojāgājušo policistu būs arī stāsts, kad, kur un kādos apstākļos viņš ir zaudējis dzīvību.

Līdzko radusies ideja par šādas piemiņas vietas veidošanu, līdztekus kopā ar vēsturniekiem arhīvos un muzejos uzsākta policijas pastāvēšanas simts gados bojāgājušo policistu apzināšana.

Sarakstā iekļaus bojāgājušos policistus par Latvijas pirmās republikas laiku no 1918. līdz 1940. gadam, kaut ko ietvers arī no padomju milicijas gadiem un, protams, no 1991. gada barikāžu dienām līdz pat šim laikam.
Tā kā foajē telpā ir iecerētas plašākas izmaiņas, tostarp vieta, kur izlikt informatīvos materiālus par šodienas aktualitātēm, kur plānotas arī preses konferences un būs izvietotas policijas vēstures un šī brīža aktualitāšu ekspozīcijas, Valsts policija rudenī bija izsludinājusi iepirkumu “Bojāgājušo policistu piemiņas vietas mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Čiekurkalna 1. līnijā 1, k-4, Rīgā, 1.stāva telpās”.

Iepirkuma pretendentam izvirzītas prasības izveidot brīvi stāvošu leti no bērza saplākšņa ar plastikāta virsmu. Mēbeles vietām tiks krāsotas melnas, lakotas ar matētu laku, apšūtas ar karsti velmētiem tērauda paneļiem, kuru velmējuma raksts veido kompozīciju un kompozicionāli saskan ar sienu paneļiem Valsts policijas ēkas vestibilā.

Arī galda virsmas un plaukti būs no bērza.

Iepirkums veikts Publisko iepirkumu likuma 9. panta kārtībā ar līgumcenu līdz 12 396,69 eiro. Piedāvājumu izvēles kritērijs – saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Par uzvarētāju atzīts SIA “OFFICE SOLUTIONS”.

Teksts: Ilva Lapiņa

IUB vērtē VARAM reklāmas kampaņas iepirkumu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens šā gada 20. novembrī ziņoja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir uzsācis administratīvo pārkāpumu lietu saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenoto informatīvo kampaņu, kurā redzams ministrs Juris Pūce. Komisija novembra sākumā bija vērsusies ar iesniegumu IUB, lūdzot izvērtēt publiskā iepirkuma procedūras atbilstību LR normatīvajiem aktiem.K. Ģirģena plašsaziņas līdzekļiem sūtītajā vēstulē teikts, ka atbildes vēstulē IUB informējis par to, ka ir uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību par VARAM atbildīgo personu pārkāpumiem, pērkot vairākus ārpakalpojumus administratīvi teritoriālās reformas informatīvās kampaņas īstenošanai. Saeimas atbildīgā komisija ar iesniegumu vērsās arī KNAB.

Komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens jau agrāk pauda bažas un aicināja atbildīgo VARAM ministru Juri Pūci skaidrot, cik lietderīga un pamatota ir valsts budžeta līdzekļu ieguldīšana plašajā reklāmas kampaņā par administratīvi teritoriālo reformu, kurās redzams un dzirdams ir tikai ministrs.

“Šis izvēlētais informatīvās kampaņas stils pēc savas stilistikas raisa plašas diskusijas par ētikas principu neievērošanu, kas ir pietiekams pamats, lai Saeimas komisija izvērtētu īstenotās kampaņas atbilstību mērķiem un valsts uzticēto līdzekļu izmantošanas pamatotību. Komisija vērtēs, vai reklāmas medijos ir pamatotas un sabiedrības interesēs. Pagaidām tas, ko redzam un dzirdam, vairāk rada priekšstatu par viena politiķa priekšvēlēšanu laikam līdzīgu kampaņu sabiedrībai tik svarīgā jautājumā kā administratīvi teritoriālā reforma,” akcentē K. Ģirģens.

Pūcem jau agrāk lūgts skaidrot divu pasūtīto pētījumu par administratīvi teritoriālo reformu iepirkumu procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem tāpēc, ka pretendentus izvēlējās bez konkursa rīkošanas.

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS

Ārkārtas stāvokli, visticamāk, prasīs pagarināt

Pēc Konkurences padomes aizlieguma slēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem, ārkārtas situācijas ieviešanas atkritumu apsaimniekošanā galvaspilsētā un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noraidītajiem saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā galvaspilsētas pašvaldība lūgs valdību pagarināt ārkārtas situāciju, kurai būtu jābeidzas šā gada 11. decembrī.

Žurnālā “Iepirkumi” šā gada septembra numurā stāstījām, ka Rīgas pašvaldības uzņēmums “Getliņi EKO” noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu publiskās – privātās partnerības apsaimniekošanas līgumu ar iepirkuma konkursa uzvarētāju SIA “CREB Rīga”. Šo uzņēmumu izveidoja divi vides pakalpojumu sniedzēji – SIA “Clean R” un SIA “Eco Baltia vide”. Atbilstoši iepriekš minētajam līgumam SIA “CREB Rīga” būtu jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošana un investīcijas nākamos 20 gadus. Tomēr Konkurences padome neļāva Rīgas iedzīvotājiem slēgt līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju, valdība līdz šā gada 11. decembrim izsludināja ārkārtas situāciju Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. Pēc tās noteikšanas pakalpojumus iedzīvotājiem turpināja sniegt SIA “Clean R”, SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Lautus”. Notikumu tālākā attīstība bija šāda: Rīgas dome apstiprināja atkritumu apsaimniekošanas saistošos noteikumus, jaunu atkritumu apsaimniekošanas nolikumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteikumus neapstiprināja, savukārt pret sagatavoto iepirkumu nolikumu pavisam 15 dažādas iebildes izteica Konkurences padome.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā žurnālam pastāstīja, ka departaments ir sagatavojis dokumenta projektu, kurā lūgts pagarināt ārkārtas situāciju. Esot arī sagatavots jauns saistošo noteikumu projekts, ievērojot VARAM ieteikumus. Šis dokuments ir nosūtīts domes Juridiskajai pārvaldei atzinuma sniegšanai.

Departaments arī ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām. Konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus un paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas. Viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.

Konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šā gada 14. jūnija koncesijas līgums ar AS “Tīrīga” ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS

No 3. novembra minimālā bruto alga būvniecības nozarē – 780 eiro

Šā gada 3. novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē. Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu, “Iepirkumi” uzzināja biedrībā “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”.

“Minimālās algas celšana ir ļoti svarīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,” sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, “noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu vidū, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.”

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: “Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.”

Biedrībā uzsver – Ģenerālvienošanās attiecas uz visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē: gan tiem, kas ir parakstījuši, gan arī tiem, kas nav parakstījuši Ģenerālvienošanos. Tā attieksies uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina minētie darba devēji un kuri atbilst būvniecības nozares Ģenerālvienošanās noteiktajām pazīmēm. Papildus paaugstinātai minimālajai algai Ģenerālvienošanās nosaka piemaksu par virsstundu darbu ne mazāku kā 50% no noteiktās algas. Savukārt minimālo mēneša algu studējošiem būvniekiem pirmos sešus mēnešus paredz 546 eiro lielu. Vienošanās nosaka arī sešu mēnešu summētā darba laika pārskata periodu un iespēju darba koplīgumā to noteikt līdz 12 mēnešiem. Pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības aplēsēm, izmaiņas tiešā veidā skars vairāk nekā 30 tūkstošus nodarbināto.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Jenkus vērš uzmanību, ka līdz 2020. gada 2. maijam būvniecības uzņēmumiem ir iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo mēneša algu 650 eiro un minimālo stundas tarifa likmi 3,89 eiro. Pārejas perioda izmantošanas gadījumā summētā darba laika periods ir trīs mēneši.

Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks: “(..) Vai alga tiek izmaksāta godīgā ceļā, ir atkarīgs arī no katra nodarbinātā individuāli. Ja tiek pārkāpts nozares minimālais algas līmenis, kas nav pieļaujami, aicinu ziņot atbildīgajām valsts iestādēm un arodbiedrībām, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu par padarīto darbu.”

Būvniecības nozares Ģenerālvienošanos parakstījusi Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un darba devēji – 313 būvuzņēmumi, kuru kopējais preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms nozarē 2017. gadā veidoja 974 351 587 eiro jeb 56,13% no kopējā būvniecības produkcijas apjoma.

Šādas pašas nozares koplīgumu slēgšana ir plaši izplatīta prakse pasaules attīstītākajās valstīs. Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas vissvarīgākā reforma būvniecības nozarē, turklāt būvniecība ir pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par tās izaugsmei svarīgiem jautājumiem. Ģenerālvienošanās mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.

Plašāku informāciju par Ģenerālvienošanos var atrast Latvijas Būvuzņēmēju mājaslapā
www.latvijasbuvnieki.lv un Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības mājaslapā www.lbna.lv

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS

Vērtēs iespējas lauzt 11 miljonu līgumu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja uzticējusi domes Juridiskajai pārvaldei izvērtēt iespējas lauzt 11 miljonus eiro vērto iepirkuma līgumu par jaunas grāmatvedības un finanšu vadības sistēmas ieviešanu pašvaldībā, ziņo LETA.

Vienlaikus uzticēts arī izvērtēt Ērika Zēģeļa atbilstību Rīgas domes Informāciju tehnoloģiju centra vadītāja amatam.

Novembra sākumā TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Rīgas domes Finanšu departaments līdz 2021. gadam plāno ieviest jaunu grāmatvedības un finanšu vadības sistēmu, kas kopumā izmaksās 11 miljonus eiro.
Tomēr iepirkuma uzvarētāji noskaidroti, izmantojot Elektronisko iepirkuma sistēmu (EIS), nevis rīkojot atklātu konkursu. Iepirktas 96 000 ekspertu darba stundas.

Zēģelis deputātiem stāstīja, ka 2015. gadā dome saskārās ar esošās sistēmas – “Horizont” – darbības problēmām, kas saistītas ar integritāti un funkcionalitāti, kā rezultātā tika secināts, ka sistēma ir jāmaina.
Dome secināja, ka atbilstošu sistēmu varētu piedāvāt aptuveni sešas kompānijas, bet, lai pārliecinātos, ka tā vispār der Rīgas pašvaldībai, tika ieviests pilotprojekts. Tā ieviesējus izvēlējās atklātā konkursā, un tajā kā vienīgais pretendents uzvarēja SIA “Squalio cloud consulting”, kas tagad saucas “Wearedots”. Tieši “Wearedots” uzvarēja arī konkursā par pamatsistēmas ieviešanu.Pēc pilotprojekta secināts, ka tas atbilst pašvaldības vajadzībām, un dome sāka darbu pie detalizētu prasību izstrādes, un, pēc Zēģeļa teiktā, tikai tad pirmo reizi parādījušās aprises par iespējamo līguma summu.

Savukārt to, ka nepieciešamas tieši 96 000 stundas, noteikuši gan piesaistītie konsultanti, gan ITC pārstāvji, gan Finanšu departamenta darbinieki un citi iesaistītie. Līdz šā gada beigām sistēmas uzturētājiem tiks izmaksāti aptuveni 4,8 miljoni eiro no līguma vērtības.

Uz deputāta Viļņa Ķirša jautājumiem, kādēļ nodaļa iepirkusi nevis gatavu produktu, bet gan stundas, un kāpēc arī citām iestādēm līdzvērtīgas programmas izmaksā līdz pat 40% lētāk,  Zēģelis skaidroja, ka šajā jomā produktu var pirkt, tikai to pārvēršot stundās, lai varētu noteikt līguma cenu. Savukārt izmaksas, visticamāk, atkarīgas no sistēmas specifikācijas.

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS

Iepirkums var būt iemesls Rīgas domes atlaišanai

Šā gada 21. novembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce nosūtīja vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Oļegam Burovam, pieprasot bez kavēšanās lemt un sakārtot atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā. Ministrs arī prasa sniegt paskaidrojumus par iemesliem, kāpēc pašvaldībā aizvien nav atrisināta atbilstoša atkritumu apsaimniekošana.

Ministrs Juris Pūce teic, ka Rīgas domes bezdarbība atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā ir bezatbildīga, pretēja rīdzinieku interesēm un pretrunā ar likumu. Pirmais atskaites punkts pašvaldības likumā noteikto pienākumu nepildīšanai bijis šā gada septembrī, kad valdība galvaspilsētā izsludināja ārkārtas situāciju. Tās termiņš tūlīt būšot beidzies, bet Rīgas dome, ieslīgusi cīniņā par varas pārdali, neskatoties uz vairākkārtējiem ministrijas pieprasījumiem un atgādinājumiem, demonstrējot “absolūtu nespēju pildīt vienu no nozīmīgākajām pašvaldības autonomajām funkcijām”. “Konstatējot atkārtotu, ilgstošu likumu pārkāpumu un atzīstot, ka līdz šim ministrijas izmantotie pašvaldības darbības uzraudzības mehānismi ir bijuši neefektīvi un nav atjaunojuši tiesisku un efektīvu domes darbu, ministrijas darba kārtībā esmu iekļāvis jautājumu par iespējamu Rīgas domes atlaišanu,” norāda J. Pūce.

Divdesmit dienu laikā Rīgas domes priekšsēdētājam jāsniedz paskaidrojumi par iemesliem, kādēļ ilgstoši ir pieļauta situācija, ka Rīgas domes saistošie noteikumi neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī nav nodrošināta Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktā pašvaldības pienākuma izpilde. Rīgas mēram Oļegam Burovam ministrijā jāsniedz detalizēts skaidrojums rīcības plānam, nosaucot atbildīgās personas un termiņus, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība atbilstoši likumā noteiktajam nodrošinās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību pakalpojuma saņēmējiem atbilstošā kvalitātē.

VARAM šā gada 14. novembrī nosūtīja vēstuli Rīgas domei, lūdzot ministriju informēt par pašvaldības rīcības plānu, kā tā nodrošinās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību pēc ārkārtējās situācijas beigām 11. decembrī. Šā gada 20. novembrī ministrijā saņemtajā pašvaldības vēstulē atbilžu vietā aprakstītas problēmas, kuru risināšana atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” ir Rīgas domes tieša kompetence un atbildība. Ministrija jau kopš šā gada maija Rīgas pilsētas pašvaldībai septiņās vēstulēs ir norādījusi uz nepieciešamību pārskatīt saistošos noteikumus sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, un atbilde uz 14. novembra vēstuli pastiprina bažas, vai Rīgas dome spēs nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus pēc ārkārtas situācijas beigām. VARAM arī vērš uzmanību, ka aizvien nav pieejams arī dalītās atkritumu vākšanas pakalpojums.

Ministrijā atgādina, ka no šā gada 15. septembra sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgā sāka darboties pēc ārkārtējās situācijas regulējuma, kas nosaka, ka iedzīvotājiem atkritumu izvešana tiek nodrošināta bez noslēgtiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem. Ārkārtas situācija galvaspilsētā ilgšot ne vairāk kā trīs mēnešus, norāda VARAM.

Teksts: SANDRIS GUNVALDIS