Rakstā turpinām apskatīt ar publisko iepirkumu jomu saistītās Latvijas Republikas Augstākās Tiesas atziņas, nu jau pievēršoties 2019. gada pirmās puses publiski pieejamajiem nolēmumiem1.
Izloze iepirkuma līguma slēdzēja izvēlei: pasūtītājs nolikumā bija paredzējis izlozi kā veidu konkursa uzvarētāja noteikšanai, bet nebija detalizējis, kādā veidā izloze tiks veikta. Pretendents iebilda pret izlozes norisi, jo pretendenti tajā nebija aicināti piedalīties, t.i., izloze nebija publiska. Senāts norāda, ka izloze ir pieļaujams instruments, lai noteiktu, ar kuru pretendentu noslēdzams iepirkuma līgums, ja ir iesniegti vairāk nekā viens vienādi novērtējams atbilstošs piedāvājums. Izloze ir tradicionāls godīgs izvēles veids, ļaujot nejaušībai izšķirt, piemēram, kuram no diviem vai vairākiem vienādiem piedāvājumiem dot priekšroku. Vienlaikus ir jāapzinās riski, ko šāds izvēles veids var radīt. Tas īpaši lielu nozīmi piešķir izlozes norisei un tās dokumentēšanai. Izlozes objektivitāti un pilnīgu nejaušības principa ievērošanu, kā arī šaubu novēršanu no pretendentu puses būtībā var nodrošināt tikai izlozē ieinteresēto pretendentu klātbūtne pašā izlozē, kad tiem pašiem ir iespēja par to pārliecināties. Izlozes ticamību lielā mērā var nodrošināt arī procesā neieinteresētu personu klātbūtne, kuras tad var apliecināt nejaušības principa ievērošanu. (15.05.2019. SKA-742/2019)
Pagaidu aizsardzība: attiecībā uz situāciju, kad dienā, kad pirmās instances tiesā tika saņemta pieteicējas blakus sūdzība, arī pārsūdzētais Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums zaudēja spēku (tika noslēgta vispārīgā vienošanās), Senāts norāda, ka tā judikatūrā konstanti atzīts: ja iepirkuma procedūras rezultātā ir noslēgts iepirkuma līgums, iepirkuma procedūras ietvaros pieņemtie pārsūdzētie lēmumi zaudē savu spēku un tiesas ceļā iespējama tikai to tiesiskuma pārbaude. Attiecīgi arī pagaidu aizsardzības līdzekli – pārsūdzētā lēmuma darbības apturēšana – šādā situācijā vairs nav iespējams piemērot, jo darbību var apturēt tikai tādam administratīvajam aktam, kas joprojām rada aktīvas tiesiskās sekas. (14.01.2019. SKA-959/2019)
Līguma grozījumi: izskatot strīdu par līguma grozījumu būtiskumu, Senāta Administratīvo lietu departaments piekrita zemākās instances tiesām, ka veiktie grozījumi (dubultots avansa apjoms, saīsināts starpmaksājumu veikšanas periods, palielināts materiālu klāsts, par kuriem samaksa tiek veikta uzreiz pēc piegādes, nevis tikai pēc tam, kad materiāli jau iebūvēti) ir uzskatāmi par būtiskiem un šādu grozījumu gadījumā ir pamatoti piemērota finanšu korekcija. (10.03.2019. SKA-38/2019) Savukārt, izvērtējot būtisku darbu nomaiņu ar citiem darbiem saistībā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 67.1 panta otrās daļas 1. punkta normu (aut. – PIL redakcija, kas bija spēkā līdz 01.03.2017., šobrīd PIL 61. panta trešās daļas 1. punkts) Senāts norādījis, ka tā interpretējama tādējādi, ka būtisku grozījumu izdarīšana iepirkuma līgumā pēc līguma noslēgšanas ir pieļaujama tad, ja iepirkuma dokumentos šāda iespēja ir bijusi paredzēta skaidri un nepārprotami, nodrošinot, ka visi saimnieciskās darbības subjekti, kas ieinteresēti piedalīties minētajā līgumā, iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, apzinās būtisku grozījumu veikšanas iespēju. Konkrētajā gadījumā Senāts atzinis, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums nav pietiekams, lai pamatotu secinājumu, ka iepirkuma dokumentos bija skaidri un nepārprotami norādīts, ka konkrētajos apstākļos pasūtītājs sākotnējā līgumā drīkst izdarīt konkrētā veida grozījumus. Pārliecinoties par grozījumu atbilstību, vispirms jānovērtē, cik konkrēti vai vispārīgi iepirkuma dokumentos atrunāta līguma būtiskas grozīšanas iespēja. Ja iepirkuma dokumentos šāda iespēja noformulēta vispārīgi, nav pietiekami atsaukties tikai uz šādas atrunas tekstu, bet, pārbaudot iepirkuma dokumentāciju kopumā un kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, jānovērtē, vai konkrētajos apstākļos ir uzskatāms, ka visiem potenciālajiem pretendentiem, iepazīstoties ar nolikuma dokumentāciju, būtu vajadzējis saprast, ka līguma izpildes ietvaros pie noteiktiem nosacījumiem pastāv iespēja izdarīt tādus grozījumus iepirkuma līgumā, par kuriem ir strīds konkrētajā lietā. (20.06.2019. SKA-869/2019)
Līguma izpilde: kādā strīdā izvēlētais pretendents informēja pasūtītāju, ka tas savas saistības nodod citam uzņēmumam. Pasūtītājs pakalpojumus turpināja saņemt, tomēr notika sarakste par pārjaunojuma līguma noslēgšanu, kurai pasūtītājs nepiekrita un apmaksāt saistību pārņēmēja rēķinus atteicās. Senāta Civillietu departaments norādījis, ka lietā nav strīda, ka atbildētājas (pasūtītājs) pasūtīja un saņēma sniegtos pakalpojumus, bet samaksu nav veikušas. Konkrētie uzņēmuma līgumi ir publisko iepirkumu līgumi, bet tas nevar ietekmēt privāttiesiska strīda izšķiršanu. Līguma turpināšana vai atkāpšanās no tā bija atbildētāju izvēle un atbildība, tādēļ publisko tiesību noteikumu neievērošana nedod tiesības vienai pusei iedzīvoties uz otras rēķina. (21.02.2019.SKC-174/2019). Līdz ar to secināms, ka pasūtītājam, ja tas nepiekrīt šādam pārjaunojuma līgumam, jārūpējas arī par to, lai tas nesaņemtu pakalpojumus, citādāk var tikt uzskatīts, ka tas klusējot ir izteicis savu piekrišanu turpmākai pušu sadarbībai un attiecīgi samaksa būs veicama. Par līguma izpildi bija strīds arī citā gadījumā, kur valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību (VSIA) ar prasītāju noslēdza iepirkuma līgumu, kas tika izpildīts, taču samaksa netika veikta un prasītāja norādīja, ka tā uz sava rēķina veikusi valstij piederoša īpašuma uzlabojumus, tādēļ iesniedza prasību pret Latvijas Republiku. Prasība tika noraidīta pirmajā instancē, taču apgabaltiesa prasību apmierināja. Tam piekrita arī Senāta Civillietu departaments, uzsverot, ka jebkuras lietas izskatīšanās svarīgs ir tās rezultāts – taisnīgs spriedums un konkrētajā gadījumā prasība pret valsti ir celta nevis kā pret attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieci, bet kā pret tāda publiska objekta īpašnieci, kuram prasītāja ir taisījusi nepieciešamos izdevumus un tie netika atlīdzināti. Minētā iemesls nebija VSIA sliktais finansiālais stāvoklis, bet gan fakts, ka valsts tieši tajā laikā, kad kapitālsabiedrībai bija jāveic samaksa par izpildītajiem darbiem, izmantojot savu publisko varu, pilnīgi pārtrauca minētās kapitālsabiedrības finansējumu, no kura saņemšanas bija atkarīga kapitālsabiedrības spēja norēķināties ar prasītāju, attiecīgi kasācijas sūdzības argumenti nav pamats sprieduma atcelšanai. (11.04.2019. SKC-31/2019)
Konkurences tiesību pārkāpumi: iepirkumu joma ir cieši saistīta arī ar konkurences tiesībām, tādēļ ir vērts nedaudz apskatīt, kā tiek izvērtēti šādi pārkāpumi. Tā, piemēram, Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu, kurā piegādātājam Konkurences padome uzlikusi naudas sodu, jo piedāvājumi konkursiem nav sastādīti neatkarīgi, t.i., tirgus dalībnieki savstarpēji apmainījušies ar informāciju par to piedāvājumiem iepirkumos, t.sk. tāmēm. Pret pieteicējas iebildumiem Senāts norādījis, ka judikatūrā atzīts, ka, vērtējot tirgus dalībnieku rīcības atbilstību neatkarīgai rīcībai, tiesai jāievēro, ka lielākajā daļā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no dažādām sakritībām un norādēm, kuru daudzums izslēdz šaubas par nejaušību no noteikta skaita sakritību un norāžu. Ievērojot, ka vienošanās par saskaņotu rīcību konkurentu starpā tiek sodīta ar smagām sekām, nav sagaidāms, ka konkurējoši tirgus dalībnieki atstās uzskatāmus pierādījumus par to. Pamatā lielākajā daļā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir pārbaudāma no netiešiem pierādījumiem, kuri, skatīti kopā vai nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var veidot pierādījumu par konkurences normu pārkāpumu. (26.04.2019. SKA-104/2019) Tātad secinājumi par pārkāpumu var tikt izdarīti no lietas faktiem to kopsakarā, pat tad, ja tie atsevišķi tieši nenorāda uz pārkāpumu. Plašāk konkrētie lietas apstākļi aprakstīti spriedumā.
Nolēmumus iespējams atrast https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi, laukā „Meklēšanas tips” norādot „Meklēt frāzi locījumos” un laukā “Meklēt nolēmuma tekstā” norādot attiecīgo numuru, kā arī attiecībā uz judikatūru – AT mājaslapā.↩
Atbildēt