Dažas tiesu prakses atziņas (IV)

Dažas tiesu prakses atziņas (IV)

Rakstā turpinām apskatīt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas (AT) 2018.gada atziņas¹.

Piedāvājuma vērtēšana: AT atgādina, ka, ja ar konkrētiem argumentiem apšaubīta piedāvājumā ietvertās informācijas atbilstība tehniskajai specifikācijai, par pietiekamu pierādījumu atbilstībai nebūtu atzīstams uzvarētājas tehniskā piedāvājuma apraksts (piedāvājuma forma), jo tas norāda vienīgi uz pretendenta uzskatu par savu piedāvājumu, bet pats par sevi neapliecina tā satura patiesumu. Tā kā lietā strīds ir tieši par to, vai uzvarētāja piedāvājums atbilst nolikumam, tad pasūtītāja un uzvarējušā pretendenta viedoklis, ka uzvarētājs ir izpildījis nolikuma prasības, pats par sevi nevar tikt uztverts kā pietiekams objektīvs apliecinājums piedāvājuma atbilstībai. Tieši preces ražotājs var sniegt visizsmeļošāko informāciju par preci, līdz ar to ražotāja sniegtās ziņas varētu būt viens no pierādījumiem piedāvājuma atbilstības novērtēšanai. (06.09.2018. SKA-909/2018)

Iesnieguma papildināšana: Iesniedzējs saistībā ar metu konkursu vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), norādot uz pārkāpumiem izvērtēšanā, un uzskatīja, ka jautājums par žūrijas komisijas kompetenci bija prezumējams. Tomēr AT norāda, ka personām, kuras uzskata, ka ir noticis pārkāpums, ir uzreiz (likumā noteiktajā sūdzības iesniegšanas termiņā) jānorāda uz konkrētu pārkāpumu un apstākļiem, kuru dēļ ir pamats šo pārkāpumu konstatēt. IUB, izskatot iesniegumu, ir saistīts ar iesniegumā norādīto pārkāpuma pamatu, t.i., apstākļiem par noteiktā veidā izpaudušos pārkāpumu. Tādējādi IUB nebija jāpārbauda tādi iespējamie pārkāpumi, uz kuriem nebija norādīts sūdzībā. Pretēji pieteicēju uzskatam IUB no sūdzības nebija pamata prezumēt, ka lietā aktuāls ir arī jautājums par žūrijas komisijas sastāvu. Apstākļi, kas saistīti ar piedāvājumu novērtēšanu, nav automātiski un nesaraujami saistīti ar žūrijas komisijas sastāva tiesiskumu, jo nav pamata uzskatīt, ka ikvienā gadījumā neatbilstības piedāvājumu vērtēšanā rastos tādēļ, ka žūrijas komisijas sastāvs ir prettiesisks. Pieteicējas arī nepamatoti uzskata, ka pienākums pārbaudīt žūrijas komisijas sastāva tiesiskumu izrietēja no objektīvās izmeklēšanas principa. IUB, ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu, ir pienākums sniegt vērtējumu arī tādiem apstākļiem, uz kuriem nav bijis norādīts sūdzībā, bet kurus IUB, vācot pierādījumus un noskaidrojot apstākļus saistībā ar sūdzību, ir konstatējis pats. Tomēr tas nenozīmē, ka IUB būtu pienākums pēc savas iniciatīvas pārbaudīt pilnīgi visus faktus saistībā ar iepirkumu, kaut arī iesniedzējs to nav lūdzis. (13.07.2018. SKA-605/2018)

Vēršanās tiesā “mazajā iepirkumā”: Izskatot pieteikumu par iepirkumu, kas nesasniedz Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju (SPS) iepirkumu likumā noteikto līgumcenas robežu, rajona tiesa secināja, ka pieteicējai nebija izredžu uzvarēt, jo piedāvājums pārsniedza paredzamo līgumcenu, tādēļ izbeidza tiesvedību. AT norāda, ka tiesa pamatoti secinājusi, ka uz tādiem SPS iepirkumiem, kuru vērtība nesasniedz Ministru kabineta (MK) noteikto robežvērtību, pēc analoģijas attiecināms tiesību aizsardzības mehānisms, kāds Publisko iepirkumu likumā (PIL) paredzēts t.s. mazo iepirkumu tiesiskuma kontrolei. Vienlaikus priekšnosacījums tam, lai persona varētu vērsties tiesā, iebilstot pret pasūtītāja lēmumu, ir apstāklis, ka persona ir piedalījusies iepirkumā, iesniedzot piedāvājumu. Nekādi papildu nosacījumi normā nav izvirzīti. Tātad tiesības iesniegt pieteikumu nav atkarīgas no tā, vai persona vai tās piedāvājums atbilst nolikuma prasībām un vai personai faktiski bija iespējams iegūt līguma slēgšanas tiesības. Un, pat ja neapšaubāmi būtu konstatējams, ka pieteicēja nevar uzvarēt konkrētajā iepirkumā, tas nebūtu šķērslis atzīt pieteicējas tiesības iebilst pret to, ka līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas citam pretendentam – ir leģitīma pieteicējas interese panākt, ka uzvarētājs tiek izslēgts, pat ja pašai nav izredžu uzvarēt konkrētajā iepirkumā. (27.08.2018. SKA-1329) Citā lietā AT atgādina, ka PIL 8.2pantā (iepriekšējā PIL redakcija) nav paredzēta iespēja iebilst pret prasībām iepirkuma norises laikā, tādējādi pieteicējai, ja tā nepiekrita ne tikai iepirkuma rezultātiem, bet arī nolikuma prasībām, bija tiesības pret tām iebilst, pārsūdzot rezultātus (06.09.2018. SKA-909/2018)

Finansējuma saņēmējs (FS): Izskatot strīdu par to, vai iepirkuma komisijas lēmums par uzvarētāju, kas pieņemts atbilstoši MK 28.02.2017. noteikumiem Nr.104 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”, ir pārbaudāms tiesā administratīvā procesa kārtībā, AT secinājusi, ka PIL neparedz kontroles mehānismu iepirkumam, kuru veic FS. FS nedarbojas kā iestāde, tas nepilda publisku funkciju un nav pamata uzskatīt, ka apstāklis, ka valsts privātpersonām, kuras līguma izpildi finansē no ES politiku instrumentu līdzfinansējuma līdzekļiem, ir noteikusi nepieciešamību veikt iepirkuma procedūru un noteikusi tās kārtību, nozīmē, ka šāds iepirkums tiek veikts publisko tiesību jomā un ir pakļauts tiesas kontrolei administratīvā procesa kārtībā. (13.12.2018. SKA-1572/2018)

Pilnvarojums: Piegādātājiem vērts zināt, ka situācijā, kad SIA tika iecelta par personu apvienības lietvedi, vispārīgs pilnvarojums parakstīt visus dokumentus, kas nepieciešami dalībai konkursā, pārstāvēt sabiedrības biedrus ar konkursu saistītajās lietās un rīkoties sabiedrības vārdā, lai īstenotu šā līguma mērķus, neizpilda tiesību normu prasības par īpaša pilnvarojuma nepieciešamību; no tā nevar pietiekami skaidri secināt, ka pilnvarnieks (lietvedis) drīkst iesniegt tiesā pieteikumu. AT citstarp ir atzinusi, ka arī universālpilnvarā norādīta vispārīga frāze „kārtot visas manas lietas visās tiesu instancēs ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas prasītājam” neizpilda Administratīvā procesa likuma 147(2) prasības (16.08.2018. SKA-1249/2018).

Prasījums par līgumu: Saistībā ar nosacījumiem pieteikuma pieņemšanai AT atgādinājusi, ka iepirkumu strīdos līdzīgu gadījumu novēršanas nepieciešamības konstatēšanai izšķirošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem pašiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru ir iesniegts pieteikums, atrisinājums varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tieši tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama. Savukārt attiecībā uz to, ka tiesa saskatījusi šķērsli lemt par līguma termiņa saīsināšanu saskaņā ar PIL 85.3(4) (iepriekšējā PIL redakcija) tāpēc, ka šādu spriedumu taisīt neļauj PIL 85.3(5), AT norāda, ka tā nevar piekrist, jo ne no PIL 85.3(4) un (5), ne arī no AT iepriekš šajā lietā sniegtajām atziņām neizriet, ka minēto normu piemērošana ir savstarpēji saistīta. PIL 85.3(4) un (5) nosaka divus dažādus apstākļus (apstākļu kopumus), kuriem iestājoties, tiesa var izvēlēties maigākās sankcijas – taisīt spriedumu par līguma termiņa saīsināšanu. Tas, ka nav iestājušies apstākļi, kas saskaņā ar vienu no šīm normām liktu (ļautu) saīsināt līguma termiņu, neliedz saīsināt līguma termiņu, ja ir iestājušies otrā normā norādītie apstākļi. Tāpat AT uzsvērusi, ka tiesības iesniegt pieteikumu par iepirkuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu (līguma noteikumu grozīšanu vai līguma termiņa saīsināšanu) nav atkarīgas no tā, vai un kādā mērā persona vai tās piedāvājums atbilst nolikuma prasībām, un vai persona faktiski varētu iepirkumā uzvarēt. Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja vispār varētu būt ieinteresēta iegūt līguma slēgšanas tiesības šāda veida iepirkumā. Tas, ka piedāvājums nesaturēja informāciju nolikumā prasītajā apjomā, neļauj secināt, ka pieteicējai nebija intereses iegūt līguma slēgšanas tiesības, vai uzskatīt, ka tā nepretendē uz uzvaru. Būtiskas pieteicējas piedāvājuma neatbilstības nolikuma prasībām varētu būt pamats piedāvājuma turpmākai nevērtēšanai, bet tās nevar būt pamats secinājumam, ka piedāvājums vispār nav iesniegts un ka tādējādi pieteicēja nav pretendente iepirkumā. (11.09.2018. SKA-945/2018)

Zaudējumu atlīdzināšana: Izskatot lietu par zaudējumu atlīdzināšanu neiegūtās peļņas veidā, AT norādījusi, ka zaudējumu atlīdzinājums nevar balstīties uz vispārīgiem pieņēmumiem par iespējamu notikumu attīstības gaitu, ja prettiesiskais lēmums nebūtu pieņemts. Tas nozīmē, ka gan zaudējumu esība, gan cēloņsakarība ir jākonstatē, izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, un nav pieļaujams secinājumu par zaudējumu esību un cēloņsakarību izdarīt, balstoties uz pieņēmumiem. Šajā lietā apskatītais apstāklis – piedāvājuma nepamatoti zema cena – var būt šķērslis pretendenta uzvarai. Tomēr tiesas secinājums, ka šāds šķērslis patiešām konkrētajā gadījumā pastāvētu, ir balstāms pienācīgā faktisko apstākļu un procesa dalībnieku paskaidrojumu novērtējumā, nevis vienīgi pieņēmumā, ka tas, iespējams, varētu pastāvēt. Apgalvojums, ka pasūtītājam būtu radušās šaubas par cenas pamatotību, pat ja tas ir ticami, nav pietiekams pamats secināt, ka piedāvājums būtu atzīstams par nepamatoti lētu un ka tādēļ tas būtu no iepirkuma izslēdzams. (05.10.2018. SKA-1330/2018) Arī citā lietā tika izskatīts jautājums par zaudējumu aprēķinu. Pasūtītājs bija lauzis iepirkuma līgumu un šis lēmums tika atzīts par prettiesisku, attiecīgi piegādātājs iesniedza pieteikumu par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu un starp pusēm izvērtās strīds par zaudējumu apjomu. Ar detalizētu izklāstu aicinu iepazīties pašā spriedumā, bet īsumā AT atzina par pareizu, ka apgabaltiesa veica aprēķinu, vadoties no vispārējās rentabilitātes attiecīgajā gadā, kā arī piegādātāja iespējas atteikties no pakalpojuma sniegšanas vispārīgās vienošanās ietvaros, attiecīgi prasījums netika apmierināts pilnā apmērā. (30.10.2018. SKA-518/2018) Ja ir interese par zaudējumu un sagaidāmas peļņas atrāvuma institūtu izpratni, tam AT pievērsusies arī lietā, kur pasūtītāja pārjaunojusi piegādes līgumu ar citu piegādātāju. (12.11.2018. SKC-219/2018)

Līguma neizpilde: pievēršoties iepirkuma līguma izpildei no civiltiesību aspekta, kādā lietā pasūtītājas prasība tiesā par līgumam atbilstošu preču piegādi vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu tika noraidīta pirmajās divās instancēs. Tomēr AT ņēma vērā pasūtītāja skaidrojumus un cita starpā norādīja, ka apelācijas instances tiesas atzinums konkrētajā situācijā, ka PIL nepieļauj ne iepirkuma procedūrā, ne jau iepirkuma līguma izpildes laikā grozīt piedāvājumu, nav pamatots ar likuma normām. PIL 671.pantā (iepriekšējā PIL redakcija) tieši noteikti gadījumi, kad ir pieļaujama iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozīšana. Taču no pārsūdzētā tiesas sprieduma nav secināms, kuras likuma normas nepieļauj par iepirkuma finanšu piedāvājumā norādīto cenu piegādāt cita ražotāja svarus, kas atbilstu iepirkuma nolikumā izvirzītajām prasībām, tādējādi izpildot ar noslēgto vienošanos uzņemtās saistības. (24.10.2018. SKC-135/2018) Pasūtītājiem būtu vērts pievērst uzmanību civillietai, kurā būvdarbu veicējs ir lūdzis piedzīt no pasūtītāja zaudējumus, kas radušies dīkstāves dēļ (iemesls – būvatļauju apstrīdēšana). Apgabaltiesa prasību atzina, apelācijas instance noraidīja, savukārt AT šo spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai sprieduma motivācijā iekļautā pamatojuma trūkumu dēļ. (27.07.2018. SKC-157/2018)

^{1. Nolēmumus iespējams atrast https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi, laukā “Meklēt nolēmuma tekstā” norādot attiecīgo numuru, kā arī AT mājaslapā.↩}