Atklāt konkurentam savu tāmi vai plānus par dalību konkrētā iepirkumā, vienoties ar konkurentu par cenu vai konkrētu iepirkumu, kurā piedalīties vai nē – šie ir tikai daži piemēri, kā var izpausties konkurentu aizliegta vienošanās jeb kartelis iepirkumu procedūrās. Karteļu vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums, par kuru draud gan bargs naudas sods līdz pat 10 % no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma, gan arī gadu ilgs liegums piedalīties iepirkumos.
Lai arī karteļi var izpausties dažādos veidos, būtība ir viena – uzņēmēji nedrīkst atklāt jebkādu sensitīvu informāciju (piemēram, cenu politiku) par savu saimniecisko darbību un/vai vienoties ar konkurentiem par tādiem jautājumiem, kas var izslēgt vai ievērojami samazināt savstarpējo konkurenci.
Iepirkumu karteļi ierindojami starp nozīmīgākajām Latvijas konkurences vides problēmām. To apstiprina gan Konkurences padomes (KP) prakse vairāku gadu garumā, gan iestādes pērn veiktais sabiedriskās domas pētījumus, kas tiek rīkots reizi divos gados. Pētījumā aptaujātie, kas pārstāv uzņēmējus, asociācijas, pašvaldības un juridiskos birojus, tieši šo problēmu ierindoja starp aktuālākajām. Tajā pašā laikā – arī katrs desmitais uzņēmējs atzina, ka negodprātīgas peļņas vadīts būtu gatavs pieļaut konkurences pārkāpumu, t.sk. iesaistīties kartelī.
Karteļu shēmas iepirkumos tās pašas, nozares – jaunas
KP 2018. gadā atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar karteļiem publisko iepirkumu procedūrās. Kopumā četriem uzņēmumiem par konkurences kropļošanu valsts budžetā jāiemaksā gandrīz 104 tūkstošu eiro naudas sodi.
Iestāde konstatēja, ka trīs meliorācijas uzņēmumi – SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” – konkurenci kropļoja četrās Lauku atbalsta dienesta administrētā fonda projektu cenu aptaujās. Konkurenti savā starpā vienojās par uzņēmumu, kurš konkrētajā iepirkumu procedūrā uzvarēs, un apmainījās ar iesniedzamajām tāmēm, lai nodrošinātu t.s. aizsega piedāvājumus un veicinātu nepieciešamā karteļa dalībnieka uzvaru.
Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA “TOMEGA” un SIA “BTK. LV” pretlikumīgi rīkojās vairākās iepirkumu procedūrās, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks” cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā. Atšķirībā no iepriekš minētā gadījuma šajā kartelī konkurenti savstarpēji sadalīja, kurā iepirkumā katrs startēs, t.i., sadalīja pasūtītājus, aicinot konkurentus neiesniegt reālām izmaksām pietuvinātu piedāvājumu.
Abos gadījumos karteļos iesaistītie uzņēmumi skaidri zināja par konkurentu plānoto rīcību un piedāvātajām izmaksām, pilnībā izslēdzot savstarpējo konkurenci. Tā kā piedāvājumi netapa patiesas konkurences apstākļos, pasūtītājiem tika liegts sasniegt iepirkumu procedūru mērķi – saņemt saimnieciski izdevīgāko, tirgus situācijai atbilstošāko piedāvājumu un efektīvi izlietot ierobežotos resursus.
Šādas karteļu shēmas iepirkumos var nosaukt par klasiskām. Ar atklātajiem pārkāpumiem arī apstiprinājām līdzšinējo novērojumu, ka pretendentu karteļi diemžēl iespējami jebkurā nozarē.
Brīdinājumi konkurences un iepirkumu vides uzlabošanai
Ne vienmēr KP par karteļa pārkāpuma pazīmju īstenošanu piemēro bargos soda mērus. Ja konstatētās pazīmes neliecina par būtisku, atkārtotu un sistemātisku, kā arī plašu kaitējumu konkurencei, tad iestāde redzeslokā nonākušajiem uzņēmumiem kopš 2013. gada bez naudas soda piemērošanas izsaka brīdinājumu.
2018. gadā iestāde septiņu prevenciju procedūru ietvaros izteica brīdinājumus 37 personām, kas ir rekordliels prevencijā iesaistīto uzņēmēju skaits gada laikā. Visi brīdinātie uzņēmumi bija saistīti ar dalību iepirkumos, un lielākā daļa pārstāvēja apsardzes un apbedīšanas pakalpojumu nozari.
Prevencijas procedūru laikā uzņēmējus informējam par saskatītajiem trūkumiem to darbībā, kā arī izglītojam par godīgas konkurences principu īstenošanu praksē. Šādos gadījumos mūsu mērķis ir veicināt izpratni un novērst kaitējumu konkurencei nākotnē, jo brīdinātie uzņēmumi pārsvarā ir nelieli un iespējamās neatbilstības galvenokārt pieļautas ierobežotu zināšanu dēļ.
Alternatīvo pārkāpumu novēršanas metodi vērtējam atzinīgi, jo neviens no brīdinātajiem uzņēmumiem par līdzīgām darbībām nav atkārtoti nonācis KP redzeslokā. Ja tas notiktu, tad pret uzņēmumu tiktu ierosināta pārkāpuma izpētes lieta, kas tiktu izmeklēta un uzņēmuma dalība pārkāpumā tiktu jau vērtēta kā recidīvs.
Mērķtiecīgi izglītošanas pasākumi iepirkumos iesaistītajām pusēm
Lai stiprinātu konkurences kultūru, t.sk. preventīvi novērstu karteļu izplatību iepirkumu procedūrās, viena no KP nemainīgām pēdējo gadu darbības prioritātēm ir sabiedrības grupu izglītošana. Īpaši pievēršamies divām grupām: tiem, kuri rīko un kuri piedalās iepirkumu procedūrās.
Praksē bieži saņemam jautājumus un sūdzības, kas skar iepirkumu tēmu, taču neietilpst KP kompetencē. Lai iepirkumu dalībniekiem sniegtu daudzpusīgas un praksē arī noderīgas zināšanas no vairāku iestāžu skatupunkta, 2017. gadā vienojāmies spēkiem ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Iepirkumu uzraudzības biroju divu gadu semināru ciklā “Par godīgu uzņēmējdarbību”.
Semināru ciklā katras iestādes pārstāvji apmācīja klātesošos par savas kompetences jautājumiem. KP iepirkumu pretendentus izglītoja par to, kā savā darbībā nepieļaut aizliegtas vienošanās un nodrošināt godīgu, neatkarīgu dalību iepirkumos. Savukārt iepirkumu rīkotājiem – kā atpazīt iespējamas karteļu pazīmes un kā rīkoties gadījumos, ja tādas ir saskatītas.
Uzskatām, ka pasākums bija noderīgs, turklāt izceļas ar efektīvu starpinstitucionālo sadarbību. Kopumā viesojāmies 11 Latvijas pilsētās, izglītojot teju 600 personu. Aicinām sniegtās zināšanas apgūt ikvienam arī pēc cikla noslēgšanās – visu trīs iestāžu lektoru prezentācijas pieejamas Konkurences padomes tīmekļa vietnē www.kp.gov.lv.
Atbildīgāki pasūtītāji nozīmē veiksmīgākus iepirkumus
Iepirkumu rīkotāji ir ļoti nozīmīga mērķa grupa, jo tieši šīs personas var pirmās saskatīt aizdomīgas sakritības. Ja piedāvājumu vērtēšanas laikā saskatītas karteļu pazīmes, vispareizākā rīcība ir turpināt iepirkumu, neinformējot konkrētos uzņēmumus, un vienlaikus vērsties Konkurences padomē. Pērn saņēmām deviņus iesniegumus, un šādi ziņojumi var kalpot par pamatu lietas izpētes uzsākšanai.
Lietu izpētes laikā nereti saskaramies ar to, ka par iespējamiem karteļiem ziņo nevis iepirkumu rīkotāji, bet uzraugošās institūcijas. Tas skaidrojams gan ar atbildīgo personu ierobežotām zināšanām, gan, dažkārt, arī ar apzināti paviršu rīcību. Tas liek secināt, ka ar dažādu nozaru iepirkumu rīkotāju vispārēju izglītošanu ir par maz, tāpēc pērn uzsākām sistēmiskāku pieeju. Proti, mērķēti izglītojām tieši to nozaru iepirkumu rīkotājus, kas iestādes redzeslokā vairākkārt nonākušas aizliegtu vienošanos kontekstā. Pērn karteļu pazīmes atpazīt apmācījām tieši pārstāvjus no Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras.
Līdzīgu izglītošanas pieeju iedibinājām arī ar iepirkumu pretendentiem. Pēc atkārtotiem signāliem (papildus atsevišķu nozares uzņēmumu brīdināšanai) par iespējamām neatbilstībām izglītojām apsardzes uzņēmumus un to asociācijas. Šādu mērķētu nozaru izglītošanu plānojam turpināt arī šogad.
Ko darīt, ja iepirkumu rīkotājs cietis no karteļa
Praksē esam saskārušies ar iepirkumu rīkotāju argumentiem, ka karteļa atklāšana iepirkumā var radīt zaudējumus iepirkumu rīkotājam, tāpēc tie var būt izvairīgi no aktīvas ziņošanas KP. Šī iemesla dēļ vēlos atgādināt, ka kopš 2002. gada Konkurences likuma 21. pants paredz iespēju konkurences tiesību pārkāpumā cietušajām pusēm lūgt pārkāpējiem kompensēt radušos zaudējumus. 2017. gada oktobrī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, kas atvieglo un efektivizē mehānismu, kā pieteikt šo atlīdzību, t.sk. arī no karteļa dalībniekiem.
Praksē tas nozīmē, ka iepirkumu rīkotājs, balstoties uz KP lēmumu, ar pieteikumu var vērsties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Karteļu gadījumos tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 %. Ja zaudējumi bijuši plašāki un iepirkumu rīkotājs to var pierādīt, tad kompensācijas apmērs var būt arī augstāks.
Aicinām gan iepirkumu rīkotājus, gan citas cietušās puses aktīvi izmantot zaudējumu atlīdzības iespēju. Jo vairāk šādu atlīdzību būs praksē, jo biežāk uzņēmējiem pirms apzinātas iesaistīšanās kartelī risks būs jāizvērtē dubultā – kartelis var rezultēties ne tikai bargā naudas sodā valsts kasē, bet arī dāsnā kompensācijā cietušajām pusēm.
Vai ir par vēlu, ja uzņēmums iesaistījies kartelī
Atbilde ir – nē, nav par vēlu. Uzņēmumiem, kas apzinātu vai neapzinātu iemeslu dēļ ir iesaistījušies konkurentu aizliegtā vienošanā, nekādā gadījumā nevajadzētu šo faktu vienkārši aizmirst. Konkurences tiesības paredz, ka soda mēri var tikt piemēroti arī tad, ja KP konstatē pārkāpumu, kas īstenots pirms gada, pieciem vai pat desmit gadiem. Tas nozīmē – pat tad, ja uzņēmums pašlaik savu darbību organizē neatkarīgi no konkurentiem, tomēr pagātnē ir piedalījies kartelī, tam var draudēt gan naudas sods, gan gadu ilgā izslēgšana no iepirkumiem.
Ja uzņēmums ir aizliegti vienojies ar konkurentiem, kā labākais risinājums situācijai ir Iecietības programma – iespēja ziņot KP par pārkāpumu. Iestāde šādos gadījumos ziņotāja identitāti neatklāj, kā arī pilnībā vai daļēji uzņēmumu var atbrīvot no naudas soda un neaizliedz piedalīties iepirkumos.
Situācijas, kad uzņēmums var pretendēt uz pilnīgu vai daļēju naudas soda atbrīvojumu, atšķiras no informācijas daudzuma, kāds ir iestādes rīcībā par konkrēto pārkāpumu. Visbiežāk, ja KP nav šādas informācijas un karteļa dalībnieks ir pirmais, kas iesniedz pierādījumus, tad uzņēmums saņem pilnīgu atbrīvojumu no soda mēriem.
Lai tirgus dalībniekiem un to juridiskajiem pārstāvjiem palīdzētu skaidrāk izprast Iecietības programmas piemērošanu, pērn sagatavotas īpašas vadlīnijas. Ar tām aicinām iepazīties KP tīmekļa vietnē.
Atbildēt