Aprites ekonomikas izaicinājumi un iespējas. CircularPP projekta atbalsts pašvaldībām
Ilgstoši mūsu sabiedrība ir izmantojusi lineāro ekonomikas modeli. Lineārajā ekonomikā, mēs iegūstam resursus, saražojam produktus, kādu noteiktu laika periodu tos lietojam un tad tos izmetam atkritumos jeb izmetot padarām tos par atkritumiem. Šāds modelis ir neefektīvs, jo tas izsmeļ dabas resursus, patērē lielu enerģijas daudzumu un rada atkritumus. Ņemot vērā prognozēto demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi pasaulē, ir skaidrs, ka šāds modelis nevar būt ilgtspējīgs.
Lineārā ekonomika veicina atkritumu pārprodukciju
Viena no lineārās ekonomikas īpašībām ir tāda, ka tiklīdz kāds produkts tiek padarīts vai uzskatīts par atkritumu, tā arī tiek uzskatīts, ka tas ir zaudējis gandrīz visas tam piemītošās vērtības. Toties aprites ekonomika piedāvā alternatīvu modeli, kur produkti pēc to lietošanas, netiek uzskatīti par atkritumiem, bet tieši pretēji – pēc iespējas ilgāk tiek izmantoti, saglabājot savu vērtību. Šāda alternatīva pieeja samazina atkritumu daudzumu, patērēto enerģiju un pieprasījumu pēc jaunu dabas resursu ieguves.
Atbilstoši aprites ekonomikas pieejai, var izmantot vairākas stratēģijas: pagarināt produkta lietošanas ilgumu, veicināt labošanu, atkārtotu produktu lietošanu, pārstrādāt materiālus, kā arī pieprasīt produktus no jau pārstrādātiem nevis jauniegūtiem izejvielu materiāliem.
Ar aprites ekonomikas palīdzību varam taupīt ne tikai dabas resursus un samazināt ietekmi uz vidi, bet arī panākt ekonomiskus un sociālus ieguvumus. Izmantojot aprites ekonomikas modeli pašvaldību iepirkumos, tai ir iespēja sasniegt ne tikai pašvaldības izvirzītos vides mērķus, bet arī būtiski ietaupīt finanšu resursus, radīt jaunas darba vietas vai nodrošināt jau esošās, kā arī iegādāties kvalitatīvākas preces un pakalpojumus tās iedzīvotājiem, vienlaikus atbildīgāk un efektīvāk izmantojot tās pārraudzībā esošos resursus. Aprites ekonomikas modelis iet roku rokā ar daudzās pašvaldībās jau izmantotajiem zaļā iepirkuma kritērijiem, tos vēl papildinot ar sociālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem. Šobrīd speciālisti un akadēmiķi nereti strīdas: vai zaļais publiskais iepirkums ir daļa no aprites iepirkuma, vai arī aprites iepirkums ir paplašināts zaļais iepirkums? Būtība nemainās: sagatavojot iepirkumu, mēs tajā iestrādājam zaļos un aprites ekonomikas kritērijus, sākot jau ar vajadzību apzināšanu: varbūt nemaz nav jāveic iepirkums, bet var izmantot esošos pašvaldības resursus?
Piemēram, mēbeļu ietekme uz vidi lielākoties ir saistīta ar dabas resursu (koka, naftas ķīmijas produktu, vai metāla) izmantošanu mēbeļu ražošanai un procesiem ražotnē. Lietošanas stadijā mēbeles faktiski nerada ietekmi uz vidi, un vislielākās iespējas samazināt mēbeļu ietekmi uz vidi ir pārdomātā izejvielu izvēlē un to lietošanas mūža pagarināšanā. Aprites ekonomikas principu ievērošana iepirkumos nozīmē dot priekšroku mēbeļu atkārtotai izmantošanai un atjaunošanai. Ja kādu mēbeļu vai citu produktu grupu daļu nav iespējams pārstrādāt un to tomēr ir jāiepērk, tad vajadzētu iepirkt tā, lai pēc lietošanas laika, tā tiktu atkārtoti izmantota vai pārstrādāta.
Kā jau minēts, mūsdienās pārlieku esam vadījušies pēc lineārais ekonomikas modeļa, tomēr aprites ekonomika nav nekas principiāli jauns: daudz kur pasaulē to jau izmanto, arī mēs to izmantojam, nesaucot aprites ekonomikas vārdā. Arī atkritumu apsaimniekošanas hierarhija atbilst aprites ekonomikas pieejai: jāsāk ar atkritumu samazināšanu, tas nozīmē, nepērkot lietas, bez kurām varam iztikt.
Aprites ekonomikas un aprites iepirkumu piemēri
Velsas Sabiedrības veselības dienests, pārceļoties uz jaunām telpām, nolēma restaurēt esošās mēbeles. Sākumā veica esošo mēbeļu auditu un maksimāli tās atjaunojot, panāca, ka no divarpus tūkstošiem objektu jaunajā birojā gandrīz puse ir lietoti, puse ražoti uz veco izstrādājumu bāzes, un tikai 6% pirkti no jauna. Šāda pieeja radīja modernu jaunu biroju un nedaudz samazināja finansiālos izdevumus, kā arī radīja jaunas darba vietas pašvaldībā, jo mēbeļu renovācija notika turpat. Tādējādi Velsas Sabiedrības veselības dienests novērsa 41 tonnu atkritumu nokļūšanu izgāztuvē, kā arī palīdzēja ietaupīt 134 tonnas CO2 e (oglekļa dioksīda ekvivalenta), kas būtu patērēts jaunu mēbeļu ražošanai. Velsas Sabiedrības veselības dienests arī pārgāja uz atvērtā plānojuma biroju, kas ļauj uzlabot sabiedriskā sektora ēku izmantošanu (parasti par 20-40 %), samazināt patēriņa preču izmantošanu un nodrošināt labāku to utilizāciju.
Nīderlandes enerģētikas uzņēmums “Alliander” slēdza tādus līgumus ar mēbeļu piegādātājiem, lai tie pieņemtu atpakaļ mēbeles, kas tomēr izrādās liekas un netiek izmantotas. Tas arī nozīmē, ka uzņēmums seko līdzi mēbeļu izmantošanai, lai noteiktu, kas ir lieks. Arī jaunās mēbeles ir tādas, kas ir vieglāk atjaunojamas un atkārtoti izmantojamas. Šādu inovatīvu iepirkumu izmantošana prasa vairāk sagatavošanās laika. Ļoti svarīgas ir konsultācijas ar potenciālajiem piegādātājiem – tiem jāsaprot pašvaldības vēlmes un nodomi, un tāpat arī pašvaldībai ir jāsaprot piegādātāju iespējas.
Dānijā, Olborgas pilsētā, kas veica inovatīvu “aprites iepirkumu” mēbelēm, tā sagatavošanas laikā notika septiņas tirgus sanāksmes. Šā iepirkuma sagatavošanā iesaistījās gan Dānijas Vides aizsardzības aģentūra un Dānijas Standartizācijas organizācija, gan arī Olborgas Universitātes “Zaļā izbraukuma grupa” un Ziemeļdānijas Ilgtspējīgas attīstības tīkls. Iepirkuma rezultāti viennozīmīgi atsver ilgāko sagatavošanas procesu gan finansiālā ziņā, gan vides un sociālo ieguvumu ziņā, jo iegūto praksi un zināšanas varēs izmantot jaunu iepirkumu gatavošanā.
Lai Latvijas pašvaldībām palīdzētu izmantot aprites ekonomikas pieeju plānotajos iepirkumos, SIA “Vides investīciju fonds” programmas “Interreg Baltic Sea Region projekta CircularPP” (Circular Public Procurement, jeb Aprites publiskais iepirkums) ietvaros sniedz bezmaksas apmācības pašvaldību iepirkumu speciālistiem, kā arī nodrošina ekspertu konsultācijas un tehnisko atbalstu iepirkumu specifikāciju sagatavošanā, pēc nepieciešamības pieaicinot arī ārvalstu ekspertus.
Vairāk par pieejamo tehnisko atbalstu lasiet SIA Vides investīciju fonds tīmekļa vietnē www.lvif.gov.lv
TEKSTS: Zane Bilzēna un Jana Simanovska, SIA “Vides investīciju fonds”
Atbildēt