Autors: iepirkumi

Kategorijas
Transports

Daugavpilī ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu attīsta tramvaju satiksmi un iepirks 47 jaunus, videi draudzīgus autobusus

Lai veidotu komfortablu un videi draudzīgu pilsētas sabiedrisko transportu, Daugavpilī tiek īstenoti vairāki tramvaju līniju būvniecības un pārbūves projekti, iepirkti jauni tramvaji un videi draudzīgi autobusi. Sabiedriskā transporta attīstīšanai ar Satiksmes ministrijas atbalstu piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

“Ar gandarījumu skatos uz jau padarīto Daugavpils sabiedriskā transporta attīstīšanai, veidojot to iedzīvotājiem ērtāku, komfortablāku un pieejamāku,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Tramvajs atkal ir kļuvis pieprasīts kā moderns un videi draudzīgs transports. Tāds tas arī būs nākamajās desmitgadēs, jo ir svarīgi pilsētās mazināt transporta radīto trokšņu līmeni un gaisa piesārņojumu, sastrēgumos pavadīto laiku. Ar tramvaja integrēšanu kopējā pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā un jaunajiem pilsētas autobusiem būs redzami uzlabojumi sabiedriskajam transportam un ceru, ka iedzīvotāji tos novērtēs un biežāk izmantos ikdienas braucieniem.”

Janvārī ir noslēgusies gadu ilgusī tramvaju līnijas pārbūve posmā Parādes iela – Cietokšņa iela – Cietoksnis. Līdz ar līnijas pārbūvi un kontakttīklu nomaiņu 1,5 km garumā ir nodrošināta mūsdienīga tramvaju elektroapgādes sistēma un tramvaju kustības regularitāte. Tramvaja kustība ir kļuvusi līdzenāka, drošāka un ātrāka.

Veidojot jaunu tramvaja līniju, turpinās būvniecība Vaiņodes ielas posmā 1,9 km garumā. Līnijas izbūve paredzēta līdz 2023. gada jūnija beigām. Tā savienos divas pilsētas apkaimes – Ķīmiķu rajonu un Stropus. Cietokšņa ielas un Vaiņodes ielas tramvaju līniju būvniecībai kopumā ir piešķirts ES fondu finansējums 10 milj. eiro apmērā.

Paplašinot tramvaja maršrutu tīklu, Daugavpilī no 24. janvāra kursē 4. tramvajs pa jaunizveidoto maršrutu no Maizes kombināta uz dzelzceļa staciju. Tas Jaunbūves apkaimes iedzīvotājiem ļauj nokļūt pilsētas centrā un atpakaļ bez nepieciešamības pārsēsties citā sabiedriskajā transportā.

Pagājušajā gadā noslēdzās nozīmīgs attīstības projekts, kura ietvaros notika jaunas tramvaju līnijas izbūve 2,26 km garumā posmā 18. novembra iela – Veselības iela – Stropu ciems Daugavpilī, kā arī veikta tramvaju līnijas pārbūve 2,06 km garumā posmā Vienības iela – Stacijas iela, ieskaitot 18. novembra un Ventspils ielu krustojumu, un iegādāti astoņi jauni zemās grīdas tramvaji. Projekta kopējās izmaksas ir 15,29 milj. eiro, t.sk. ES fondu finansējums 12,99 milj. eiro.

Decembrī Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā iesniegts izvērtēšanai projekts, kas paredz līdz 2023. gada beigām jaunas tramvaju līnijas izbūvi 2,10 km garumā pilsētas centra posmā no esošā tramvaju galapunkta Stacija savienojumam ar Cietoksni, esošo tramvaja līniju posmu Smilšu ielā, Jātnieku ielā un 2. maršrutā 4,5 km garumā pārbūvi, kā arī sešu jaunu tramvaju vagonu iegādi. Kopējais ES fondu finansējuma atbalsts ir 23,18 milj. eiro.

Ar ES fondu finansējuma atbalstu kopsummā 12,75 milj. eiro apmērā līdz 2023. gada beigām Daugavpilī plānots iegādāties 47 videi draudzīgus autobusus. Novembrī noslēgts līgums par 20 jaunu CNG (darbināmus ar saspiesto dabasgāzi) autobusu iegādi līdz 2022. gada decembrim. Savukārt tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par vēl 15 jaunu videi draudzīgu autobusu iegādi. Papildus līdz 2023. gada beigām ar ES fondu finansējuma atbalstu kopsummā 2,75 milj. eiro apmērā plānots īstenot vēl vienu projektu par 12 jaunu, videi draudzīgu autobusu iegādi.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide

ES fondu atbalstam Natura 2000 teritoriju attīstībai pieteikušās 10 pašvaldības

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasē pašvaldībām un to iestādēm par kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanu Natura 2000 teritorijās saņēmusi vienpadsmit projektu ieceres desmit pašvaldībās.

Atklātajā projektu atlasē, kur iesniegumu pieņemšana beidzās 26. janvārī, aktīvākās bijušas Vidzemes un Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības – katrā reģionā iesniegti četri projektu iesniegumi. Kurzemes plānošanas reģionā vēlas īstenot divus projektus, bet Latgales – vienu.

ES fondu atbalstam, kas segs līdz 85% no projekta attiecināmajām izmaksām, varēja pieteikties pašvaldība vai tās izveidota iestāde, kuras funkcijās ietilpst Natura 2000 teritorijas vai tai piegulošās teritorijas apsaimniekošana. Tās varēs īstenot pasākumus, lai attīstītu šo teritoriju infrastruktūru un veicinātu ES nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu.

Iesniegtajos projektos kopējais paredzētais finansējuma apjoms ir ap 7 miljoniem eiro, no tiem 5,38 miljoni – Kohēzijas fonda (KF) finansējums. Atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajai ES fondu programmai šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums ir gandrīz 4,84 miljoni eiro. Iesniegtajos projektos kopējais KF ir norādīts 5,38 miljoni eiro, kas nozīmē, ka projekti tiks apstiprināti konkursa kārtībā. Projektos plānotais KF finansējums ir no 250 000 līdz 797 500 eiro.

Tiks atbalstīti tādi darbi, kas vērsti uz augsnes erozijas samazināšanu, epidemioloģiski drošas apmeklētāju plūsmas optimizēšanu, lai saglabātu dabas vērtības un novirzītu apmeklētājus uz mazāk jutīgām teritorijām, antropogēnā un eitrofā piesārņojuma mazināšanu. Tāpat Natura 2000 teritorijās varēs veidot veselības maršrutus, papildināt labiekārtojumu un uzlabot piekļuves infrastruktūru. Projektu īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2023. gada oktobra beigām.

Kategorijas
Transports

Atbalsta finansējumu Rīgas un Pierīgas satiksmes reformas īstenošanai nepieciešamajiem pētījumiem un aprēķiniem

1. februārī, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus, kas paredz piešķirt 1,176 miljonus eiro Rīgas metropoles areāla transporta reformas īstenošanai nepieciešamo pētījumu, novērtējumu un saistītās dokumentācijas izstrādei.

Ņemot vērā izaicinājumus saistībā ar pieaugošām siltumnīcefekta gāzu emisijām, gaisa un trokšņa piesārņojumu, kā arī sastrēgumiem un ceļu satiksmes negadījumiem, atbilstoši Eiropas zaļajiem mērķiem un Eiropas Komisijas rekomendācijām Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pilsētmezglam, ilgtermiņā plānots attīstīt drošu, ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu.

Ilgtspējīgai Rīgas un Pierīgas transporta reformas īstenošanai ir nepieciešams veikt izpētes darbus, tostarp dzelzceļa pakalpojuma piedāvājumam, optimālam dzelzceļa elektrifikācijas scenārijam un bezizmešu ritošā sastāva tehnoloģijām. Tāpat izpēte nepieciešama sabiedriskā transporta un mikromobilitātes infrastruktūras, maršrutu un multimodālo mobilitātes punktu un saistīto nosacījumu novērtējumam un attīstībai, kā arī saistīto dokumentu izstrādei.

Plānoto aktivitāšu ietvaros 2023. gadā tiks sagatavots integrēta sabiedriskā transporta priekšlikums Rīgas metropoles areālam, uz kā pamata tiks izstrādāts ilgtspējīgs sabiedriskā transporta plāns, kas vienlaikus tiks veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga mobilitātes plāna (SUMP – sustainable urban mobility plan) un ietver maršrutu tīkla attīstības plānu, biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus un citus nosacījumus.

Minēto izpētes un reformas sagatavošanas pasākumu īstenošanai plānots 1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējuma no ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma pārdales un valsts budžeta finansējums 176,4 tūkstošu eiro apmērā. Projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir Satiksmes ministrija, tā īstenošana plānota līdz 2023. gada beigām.

Rīgas metropoles areāla transporta reformu plānot īstenot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros, lai mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Kopumā šim mērķim plānots 295 milj. eiro ANM finansējums.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti

Lieta par valsts amatpersonas bezdarbību kādā publiskajā iepirkumā nonāk tiesā

2022.gada 31.janvārī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu vienas personas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas par to, ka tā nepildīja valsts amatpersonas pienākumus, tas ir, tīši neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma jāizdara, ar to radot būtisku kaitējumu pārvaldības kārtībai, jo tika ievērojami apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.

Saskaņā ar apsūdzību persona, būdama Iekšlietu ministrijas Informācijas centra rīkotā publiskā iepirkuma komisijas priekšsēdētāja, apzinoties un ignorējot to, ka pretendenta apakšuzņēmējam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pretēji Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas nosacījumiem, kas paredz, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja tiek konstatēts, ka pretendentam lēmuma par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā ir nodokļu parāds, kas pārsniedz iepriekš minēto summu, tīši pieļāva šā pretendenta uzvaru publiskajā iepirkumā, tas ir, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu par kopējo summu 2 935 091 eiro.

Apsūdzētā persona pirmstiesas kriminālprocesā no liecību sniegšanas atteikusies.

Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

Ekonomikas izaugsme 2021. gadā sasniegusi 4,7%

Neskatoties uz Covid-19 atkārtoto uzliesmojumu un saslimstības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2021. gada ceturtajā ceturksnī par 3,4% pārsniedzis iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmeni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika gan ir sarukusi par 0,1% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem. Ar ceturtajā ceturksnī uzrādīto gada izaugsmi visā 2021. gadā kopā Latvijas ekonomika palielinājusies par 4,7%, diezgan būtiski pārsniedzot gada sākumā prognozēto.

Pagājušā gada dati rāda, ka ar katru nākamo Covid-19 vilni ekonomika jau ir daudz labāk pielāgojusies epidemioloģiskās krīzes situācijai un nelabvēlīgie apstākļi arvien mazāk ietekmējuši uzņēmumu darbību. Pakalpojumu nozares, kuras visbūtiskāk skar darbības ierobežojumi, ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada ceturto ceturksni, spējušas sasniegt visai spēcīgu 6,7% izaugsmi. Lai gan detalizēti dati par atsevišķām nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl netiek doti, operatīvā mēnešu informācija rāda strauju pieaugumu pasažieru aviopārvadājumos, arī dzelzceļa kravu tranzītā situācija gada beigās ir nedaudz uzlabojusies. Tirdzniecības nozarē vienlaikus ar mazumtirdzniecības samazināšanos oktobrī un novembrī strauji ir auguši vairumtirdzniecības apjomi, un arī pārējās pakalpojumu nozarēs Covid-19 situācija un ierobežojumi daudz mazāk ir ietekmējuši biznesa darbību nekā 2020. gada nogalē.

Vienlaikus ražošanas nozarēs ceturtajā ceturksnī fiksēts visai mērens 1,4% pieaugums. Apstrādes rūpniecībā pēc ļoti straujās izaugsmes gada pirmajā pusē pieauguma tempi pēdējos mēnešos kļuvuši lēnāki, samazinoties apjomiem līdz šim ļoti strauji augušajā kokapstrādes nozarē, kamēr strauji kāpumi saglabājušies ķīmiskās rūpniecības, gatavo metālizstrādājumu un transportlīdzekļu ražošanas nozarēs. Arī būvniecībā ražošanas apjomi nebūs būtiski pārsnieguši 2020. gada līmeni, kamēr lauksaimniecībā apjomus ietekmējusi mazākā graudaugu raža.

2021. gads kopumā ir parādījis spēcīgu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 krīzes, ko nodrošinājusi gan uzņēmumu spēja arvien labāk pielāgoties nelabvēlīgajiem apstākļiem, gan valsts sniegtais apjomīgais atbalsts gan ierobežojumu skartajiem biznesiem, gan ienākumus tieši zaudējušajiem iedzīvotājiem un mazāk nodrošinātajām sabiedrības grupām. Vienlaikus gada otrajā pusē visai skaidri jau iezīmējusies energoresursu cenu kāpuma problēma, plaši skarot gan mājsaimniecības, gan krasi palielinot uzņēmumu ražošanas izmaksas. Šis arī būs 2022. gada ekonomikas galvenais problēmjautājums, Covid-19 saslimstībai arvien mazāk ietekmējot ekonomikas procesus.

Finanšu ministrija pašlaik izstrādā atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes Latvijas Stabilitātes programmai 2022.-2025. gadam, kuras paredzēts publiskot februāra vidū. Līdz šim pieejamā informācija rāda, ka šogad slimības izplatībai uz ekonomikas izaugsmi varētu būt vēl daudz mazāka ietekme. Ja apstiprināsies sākotnējās pozitīvās norādes par Covid-19 Omikrona varianta daudz mazāk izraisītu smagu saslimšanu, šeit būtiska nozīme būs, cik ātri un efektīvi ekonomika atbrīvosies no visiem slimības izplatības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem, tostarp darba tirgū un pakalpojumu nozaru regulējumā. Vienlaikus ekonomikas attīstību turpinās negatīvi ietekmēt augošās energoresursu cenas, radot strauja vispārēja cenu pieauguma riskus, kas var mazināt gan uzņēmumu konkurētspēju, gan iedzīvotāju finansiālo situāciju un patēriņu.

Nedaudz lēnāku pasaules ekonomikas attīstību nekā iepriekš sagaidīts jau ir iezīmējušas Starptautiskā Valūtas fonda jaunākās prognozes, samazinot 2022. gada izaugsmes prognozi no oktobrī paredzētajiem 4,9% līdz 4,4%. Lēnāka izaugsme tiek sagaidīta visā pasaulē, bet būtiskākie samazinājumi ir pasaules lielākajām ekonomikām ASV un Ķīnai – attiecīgi par 1,2 un 0,8 procentpunktiem, kamēr eirozonas izaugsmes prognoze 2022. gadam ir pazemināta par 0,4 procentpunktiem.

Lai gan riski ir pieauguši, Eiropā noskaņojums joprojām ir pozitīvs un Eiropas Komisijas veidotais ekonomikas sentimenta indekss (ESI) savienības valstīm kopumā nav tālu no vēsturiski augstākā līmeņa, kas tika sasniegts pagājušā gada vasarā, pēdējos divos mēnešos no tā gan nedaudz atkāpjoties. Latvijā uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir pesimistiskāks un pakāpeniski pasliktinās jau kopš pagājušā gada jūnija. Pēdējos trīs mēnešos tas jau ir noslīdējis zem ilgtermiņa vidējā, ko ietekmējusi gan salīdzinoši nelabvēlīgākā situācija Covid-19 ierobežošanā, gan cenu kāpums, gan arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze reģionā.

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Vēl 20 miljoni eiro aizdevumu izsniegšanai mazajiem lauku uzņēmējiem

Valdība otrdien, 25. janvārī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu, lai ar 20 miljoniem eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) papildinātu aizdevumu programmu maziem lauku uzņēmējiem. Aizdevumu programmā līdz šim pieejamais finansējums ir 13,8 miljoni eiro.

Ar grozījumiem ir paplašināts atbalsta pretendentu loks, ļaujot aizdevumus saņemt tādiem atbalsta pretendentiem, kuru saimnieciskās darbības apgrozījums nepārsniedz 150 tūkstošus eiro noslēgtajā gadā (iepriekš – 100 tūkstoši eiro), jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā atbalsts nepieciešams uzņēmējdarbības pārstrukturizācijai.

Grozījumi noteic ka Lauku atbalsta programmas (LAP) apakšpasākumi “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”, “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” un “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” būs īstenojami kā finanšu instrumenti. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu lauku attīstības pasākumu ieviešanu, palīdzētu risināt izveidojušās tirgus nepilnības un finanšu resursu nepieejamību.

Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 446 “Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu”” stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kategorijas
Nozares Transports

Satiksmes ministrija piesaista konsultantu bateriju vilcienu iepirkuma dokumentācijas izstrādei

Ņemot vērā jauna veida tehnoloģiskos risinājumus bateriju vilcienos un iepirkuma sagatavošanai nepieciešamās specifiskās zināšanas, Satiksmes ministrija iepērk konsultanta pakalpojumus. To uzdevums ir sagatavot bateriju vilcienu iepirkumam nepieciešamo tehnisko specifikāciju un līguma projektu atbilstoši Eiropas standartiem un labajai praksei.

Satiksmes ministrija savas kompetences ietvaros koordinē Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) investīciju īstenošanu, kur bateriju vilcienu iepirkums ir viens no svarīgākajiem pasākumiem zaļāka sabiedriskā transporta reformas īstenošanai Rīgā un Pierīgā, nodrošinot videi draudzīgāku tehnoloģiju izmantošanu un ritošā sastāva modernizēšanu pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu.

Satiksmes ministrijas piesaistītais konsultants izstrādās iepirkuma veikšanai nepieciešamo dokumentāciju, savukārt bateriju vilcienu iepirkuma procesu vadīs “Autotransporta direkcija”.

Jaunie bateriju vilcieni tiks izmantoti, lai attīstītu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus Rīga –Bolderāja līnijā. Papildu minētajam bateriju vilcienu iepirkumam, Rīga–Bolderāja virziena attīstībai tiks veikta otra sliežu ceļa izbūve no Zasulauka stacijas Bolderājas virzienā. Tāpat veiks vairāku jaunu pieturvietu izbūvi un Zasulauka stacijas sliežu ceļu pārkārtošanu, kas nākotnē kalpos arī kā Rail Baltica reģionālā pietura.

Dzelzceļa transportam zaļajā satiksmes reformā ir noteicošā lomā – dzelzceļš ir sabiedriskā transporta mugurkauls. Latvijas ANM 295 miljonu eiro investīcijas plānotas, lai līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā īstenotu zaļo satiksmes reformu.

Kategorijas
Transports

Notiks seminārs par būvuzraudzības pakalpojumu iepirkumu “Rail Baltica” pamattrases izbūvei

Dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenotājs Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” trešdien rīkos tiešsaistes semināru par būvuzraudzības pakalpojumu iepirkumu projekta pamattrases izbūvei, informēja “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji.

Seminārs tiek rīkots, lai iegūtu atgriezenisko saiti un informētu par “Rail Baltica” pamattrases izbūves FIDIC inženiera un būvuzraudzības pakalpojumiem atbilstoši iepirkuma “Rail Baltica pamattrases būvdarbu Latvijā inženieru konsultantu un būvuzraudzības pakalpojumi” pirmajai kārtai.

Apspriedes laikā ieinteresētos būvniecības industrijas pārstāvjus iepazīstinās ar iepirkuma pirmā posma prasībām, būvdarbu līguma un tā uzraudzības pamatprincipiem – agrīno būvkompānijas iesaisti, būvniecības darbu uzsākšanas secību, kā arī līguma vadības pamatprincipiem un citiem. Paredzēta arī jautājumu – atbilžu sesija.

Apspriedē informācija tiks prezentēta angļu un, nepieciešamības gadījumā, arī latviešu valodā.
Pasākums sāksies plkst.15.

Konkursa procedūras iepirkuma priekšmets ir inženierkonsultanta un būvuzraudzības pakalpojumu nodrošināšana “Rail Baltica” pamattrases infrastruktūras būvdarbiem Latvijas lauku teritorijā.

Konkurss norisināsies divos posmos: pirmajā notiks kandidātu atlase, bet otrajā – pretendentu iesniegto sākotnējo piedāvājumu novērtēšana un sarunas, galīgo piedāvājumu iesniegšana un iepirkuma līguma slēgšana. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022.gada 28.februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022.gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022.gada nogalē.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka “Rail Baltica” izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Kategorijas
Nozares

Veselības ministrs Daniels Pavļuts un finanšu ministrs Jānis Reirs – uzņēmēju viszemāk novērtētie ministri

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā noskaidrots, ka viszemāk Latvijas uzņēmēji novērtējuši veselības ministru Danielu Pavļutu un finanšu ministru Jāni Reiru, bet visaugstāk – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Uzņēmējdarbības izaugsme ir cieši saistīta un var būt tiešā veidā atkarīga no valdības darba un pieņemtajiem lēmumiem. Lai novērtētu ministru prezidenta un ministru darbu uzņēmēju redzējumā, LTRK 2021. gada nogalē aicināja biedrus aizpildīt aptauju par ministru prezidenta, ministru un valdības darba novērtējumu.

Lai arī pašreizējā valdība ir visilgāk strādājošā valdība demokrātiskās Latvijas vēsturē, Latvijas uzņēmēji tās darbu kopumā vērtē ar 3,8 ballēm 10 baļļu sistēmā. Aptaujas dalībnieki visbiežāk norādījuši, ka valdības darbs ir haotisks, neprognozējams, bet pieņemtie lēmumi nesaprotami un bez skaidra mērķa. Uzņēmēji nejūt atbalstu no valdības un necer, ka līdz vēlēšanām kaut kas varētu mainīties uz labo pusi.

LTRK aptaujātie uzņēmēji viszemāk novērtējuši veselības ministra Daniela Pavļuta darbu, ar 3,5 ballēm no 10. Arī finanšu ministra Jāņa Reira darbs novērtēts līdzīgi – ar 3,6 ballēm. Savukārt visaugstāko vērtējumu saņēmis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, uzņēmēji viņa darbu novērtējuši ar 5,6 ballēm. Šādu uzņēmēju aptauju LTRK plāno veikt regulāri, lai sekotu līdzi ministru un valdības darba vērtējuma izmaiņām.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot aptaujas datus norāda: “Ņemot vērā apstākli, ka galvenais ierobežojumu politikas arhitekts ir Veselības ministrija, biedru balsojums visnegatīvāk novērtēt tieši D. Pavļutu nepārsteidz. Ne velti LTRK gada izskaņā bija ļoti tuvu ministra demisijas pieprasījumam. Savukārt, finanšu ministra vājais novērtējums, domāju, pamatā ir skaidrojams ar iepriekš veiktās nodokļu politikas sajūtām. Jācer, ka vismaz vēlēšanu gadā politiķi centīsies rīkoties apdomīgāk.”

Kategorijas
Pašvaldības

Valsts enerģētiskās krīzes centrs: pašvaldībām nepieciešams valsts aizdevums apgrozāmajiem līdzekļiem siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu iegādei

Pirmdien, 3. janvārī, notikušajā Valsts enerģētiskās krīzes centra (turpmāk VEKC) sēdē tika pārrunāta esošā situācija Latvijā energoresursu pietiekamības un apgādes jomā, kā arī Daugavpils un citu Latvijas pašvaldību aktuālā situācija siltumapgādē.

Šobrīd novērotais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums, kā arī ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums gan uzņēmumos, gan mājsaimniecībās ir jūtams, un tas negatīvi ietekmē gan iedzīvotāju maksātspēju, gan uzņēmumu konkurētspēju.

Taču šobrīd nav pamata runāt par enerģētikas krīzes situācijas iestāšanos valsts energoapgādes sistēmā. Krīzes situācijas iestāšanos raksturotu resursu nepieejamība vai fiziskas problēmas to piegādēs. Taču šobrīd Latvijā nepietrūkst energoresursu – elektroenerģija, gāze, naftas produkti, kā arī siltumenerģijas ražošanai nepieciešamie resursi ir pieejami nepieciešamajā apjomā (pieejami pat vairāk resursu kā iepriekš prognozētais patēriņš), kā arī tos tehniski ir iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā. Tāpēc šobrīd nav pamata satraukumam par kādu resursu trūkumu, kas varētu izraisīt iespējamu krīzes situāciju valstī. Līdz ar to secināms, ka pie prognozējamiem apstākļiem energoapgādes sistēma Latvijā ir droša un efektīvi funkcionējoša.

Problēma ir globālais elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums, un ar to saistītais siltumenerģijas cenas pieaugums, kas atsevišķās pašvaldībās ir samērā liels un jūtams. VEKC sēdē tika konstatēts, ka Latvijas pašvaldībām nepieciešami apgrozāmie līdzekļi siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo resursu iegādei. Līdz ar to VEKC aicinās Finanšu ministriju izvērtēt iespējas sniegt aizdevumus tām pašvaldībām, kurām tas ir nepieciešams situācijas risināšanai.

Savukārt iedzīvotāju nonākšana situācijā, kad tie nav spējīgi maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, iezīmē sociālā rakstura problēmas, kas būtu risināmas caur dažādiem sociāla atbalsta instrumentiem tiem iedzīvotājiem, kuriem ir radušās grūtības veikt samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem. Tādēļ VEKC aicina Labklājības ministriju kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību sekot līdzi līdz šim valdības akceptētā atbalsta praktiskai piešķiršanai, atbalstu saņēmušo mājsaimniecību lokam un efektivitātei, un nepieciešamības gadījumā rosināt valdībai lemt par papildu atbalsta instrumentiem, vai palielināt atbalsta apmēru, atbalsta sniegšanai novirzot papildu ieņēmumus valsts budžetā no elektroenerģijas un citu energoresursu piegādes pakalpojumu pievienotās vērtības nodokļa nomaksas.

Būtiski atgādināt, ka, lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi, Ekonomikas ministrija jau ieviesusi virkni atbalsta pasākumu – palielināts atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rasts risinājums OIK straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošana par 50% uz laiku līdz 2022. gada 1. aprīlim. Tāpat valdība apstiprinājusi pabalstu vakcinētiem senioriem 20 EUR/mēnesī, kā arī palielinājusi valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam.

Vienlaikus VEKC sēdē Ekonomikas ministrija apņēmās izvērtēt papildu risinājumus situācijas stabilizēšanai, kā arī līdzīgu risku novēršanai nākotnē, lai neradītu papildu slogu pašvaldībām, mājsaimniecībām, kā arī uzņēmumiem.

Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir koordinējoša un konsultatīva valsts institūcija, un tās uzdevums ir izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā vai arī tās draudu gadījumā vadīt krīzes novēršanas un krīzes izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Centra vadītājs ir ekonomikas ministrs. Centra sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls”, akciju sabiedrības “Latvenergo”, akciju sabiedrības “Gaso”, akciju sabiedrības “Rīgas siltums”, akciju sabiedrības “Sadales tīkls”, akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid”, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un biedrības “Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija”.