Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Ko īstenībā ēd mūsu bērni

Skatoties uz 2013. gada IUB pārtikas produktu iepirkumos izsludinātajiem konkursiem un salīdzinot to nolikumus ar 2010. gada tehniskām specifikācijām, produktu apjomos ir redzama MK noteikumu ietekme – pamazām tiek izvēlēti veselīgāki produkti. Tomēr valsts mērogā kopumā vajadzētu paskatīties, kas notiek skolas ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju segmentā, kā pašvaldībās notiek iepirkuma pakalpojuma izpilde un kādus produktus iepērk pakalpojuma sniegšanas normatīvos reglamentētās iestādes.

Sākums stāstam par pavārīti

Bērni uz bērnudārziem nāk no dažādām ģimenēm ar dažādu ēšanas kultūru, savu nelielo pieredzi, alerģijām un uztura paradumiem. Tas ir redzams kopgaldā domu pilnajās bērnu sejās – vai es to vispār ēdu, vai man tas garšos, vai tā krāsa un smarža ir uzticama, lai es to bāztu mutē? Un te sākas patiesais stāsts par pavārīti vai saimnieci, kas gatavo maltītes kopgaldam. Vai viņas savā ikdienas darbā ir zinošas un prasmīgas, veidojot daudzveidīgu ēdienu piedāvājumu; vai izmanto nedēļas komplekta principu un rullē uz priekšu ar sešiem atstrādātiem un pārbaudītiem komplektiem; vai ņem vērā sezonu un pielāgojas rudens ēdienkartei un ziemai; vai izvēlas lētākos produktus, lai nodrošinātu paēdušo vēderu principu ar domu, ka gan jau mājās vecāki parūpēsies par ēdiena daudzveidību un atbilstību sezonai?! Makaroni, rīsi, griķi cauru gadu un dārzeņu sautējumam pievienots ķirbītis vai kālis – tā jau ir augstākā pilotāža! Protams, ir daudz dzirdēts par to, ka bērni to neēd, bet sākumā veselīgu uztura ieradumus veido ģimene, vēlākajā posmā – pirmsskolas iestādes un skolas ēdināšanas kopgaldi. Mūsu bērnu ēdināšana vairāku gadu garumā tiek uzticēta ēdināšanas uzņēmumiem. Kā viņi šo uzticību attaisno?

Upenes apelsīnu vietā

Kategorijas
Iepirkumu ABC Nozares

Komersantu iespējas publiskajā iepirkumā

Šoreiz aplūkosim, kāda ir komersanta loma iepirkumos. Nodarbībā paskaidrošu par publisko iepirkumu normatīvajos aktos izmantotajiem terminiem attiecībā uz komersantu un norādīšu, kā mazāki vai ar šaurāku specializāciju esošie komersanti var veidot apvienības, tādā veidā radot sev plašākas iespējas dalībai publiskajos iepirkumos. Sniegšu arī ieskatu, kādas ir komersantu tiesības iepirkuma procesa laikā.

Normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā ir minēti trīs dažādi termini, ar kuriem apzīmēts komersants dažādu iepirkuma metožu atšķirīgos posmos:

  • kandidāts – piegādātājs, kurš iesniedzis pieteikumu dalībai slēgta konkursa (PIL 62. panta) 1. posmā;
  • pretendents – piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu. Šāds termins tiek minēts Publisko iepirkumu likuma (arī SPSIL un MK not. 65) pantos, kur tiek atrunāta mazā iepirkuma norises kārtība saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 8.1 pantu, B daļas pakalpojuma iepirkumā, atklātajā konkursā un slēgtā konkursa/sarunu procedūras (PIL 62. panta) 2. posmā);
  • piegādātājs – fiziskā vai juridiskā persona, vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.

Slēgtā konkursā un sarunu procedūrā saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 62. pantu iepirkuma procedūrai ir divi posmi (sk.1. tabulu):

  • 1. posms
    Šajā posmā jebkurš piegādātājs, iesniedzot pieteikumu (kopā ar kvalifikācijas dokumentiem, kas ir pieprasīti kandidātu atlases nolikumā), kļūst par kandidātu.
  • 2. posms
    Šajā posmā kvalificējušies kandidāti, iesniedzot piedāvājumu (atbilstoši uzaicinājumā izvirzītajām prasībām iepirkuma priekšmetam un vērtēšanas kritērijam), kurā ir tikai tehniskais un finanšu piedāvājums, kļūst par pretendentiem.

1.tabula
Likuma termins attiecībā uz komersantu

Iepirkuma metode Kas un ko iesniedz Līguma izpildītājs
Atklāts konkurss/
mazais iepirkums/
B daļas pakalpojuma iepirkums
Piedāvājumu iesniedz pretendents Piegādātājs
Slēgts konkurss/sarunu procedūra 1. posms – pieteikumu iesniedz kandidāts 2. posms – piedāvājumu
iesniedz pretendents
Piegādātājs