Kategorija: Transports

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Transports

Autotransporta direkcija ir noslēgusi ilgtermiņa līgumus par pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu pēdējās piecās maršrutu tīkla daļās Latvijā

Satiksmes ministrija

Autotransporta direkcija ir noslēgusi 10 gadu līgumus ar AS “TALSU AUTOTRANSPORTS”, SIA “TUKUMA AUTO”, pašvaldības SIA “Ventspils reiss”, un personu apvienību AS “Rēzeknes autobusu parks” un SIA “RO reiss” par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu atlikušajās piecās maršrutu tīkla daļās Latvijā – “Jelgava, Dobele”, “Gulbene, Alūksne, Balvi”, “Talsi, Tukums”, “Ventspils” un “Rēzekne, Ludza”. Līdz līguma spēkā stāšanās brīdim, kas katram līgumam noteikts atsevišķi, attiecīgajam pārvadātājam jānodrošina nepieciešamie resursi – gan autobusi, gan transporta līdzekļu vadītāji – līguma pilnvērtīgai izpildei.

Stājoties spēkā jaunajiem līgumiem, pasažieri Latvijas reģionālajos sabiedriskā transporta autobusos iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniegs 3,7 gadus, informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; vismaz 33% no visiem autobusiem būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; 61% no visiem autobusiem būs pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai autobusā, vismaz 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā katru gadu izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Šīs bija pēdējās piecas maršrutu tīkla daļas, kurās bija jānoslēdz ilgtermiņa līgumi par pasažieru pārvadāšanu reģionālajos autobusu maršrutos. Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem pasažieru pārvadāšanu maršruta tīkla daļā “Jelgava, Dobele” nodrošinās AS “TALSU AUTOTRANSPORTS” un pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta 2024. gada 1. novembrī, “Gulbene, Alūksne Balvi” pasažieru pārvadāšanu nodrošinās AS “TALSU AUTOTRANSPORTS” un pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta 2024. gada 1. novembrī, “Talsi, Tukums” pasažieru pārvadāšanu nodrošinās SIA “TUKUMA AUTO” un pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta 2024. gada 1. novembrī, “Ventspils” maršruta tīkla daļā pasažierus pārvadās pašvaldības SIA “Ventspils reiss” un pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta 2024. gada 1. jūlijā, savukārt maršruta tīkla daļā “Rēzekne, Ludza” pasažierus pārvadās personu apvienību AS “Rēzeknes autobusu parks” un SIA “RO reiss” un pakalpojuma sniegšana tiks uzsākta 2025. gada 1. janvārī.

Iepriekš izsludinātajās piecās maršrutu tīkla daļās – “Liepāja”, “Kuldīga, Saldus”, “Pierīga”, “Bauska” un “Daugavpils, Krāslava” – ir noslēgti līgumi ar konkursa uzvarētājiem, kas pakalpojuma sniegšanu uzsāka 2021. gada 1. augustā. Savukārt četrās maršrutu tīkla daļās – “Cēsis”, “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni”, “Limbaži, Sigulda” un “Ogre, Aizkraukle” – Iepirkumu komisija ir noteikusi uzvarētājus, no kuriem tīkla daļās “Ogre, Aizkraukle” un “Jēkabpils, Preiļi, Līvāni” pakalpojuma sniegšana tika uzsākta 2022. gada 1. jūlijā, bet tīkla daļās “Cēsis” un “Limbaži, Sigulda” noteikts sagatavošanās posma pagarinājums līdz 2023. gada 30. jūnijam. 2023. gada janvārī noslēgts līgums par pasažieru pārvadāšanu maršruta tīkla daļā “Valmiera, Valka, Smiltene”, kas paredz, ka pasažieru pārvadājumi saskaņā ar līgumu ir jāuzsāk 2024. gada 1. jūlijā, savukārt maršruta tīkla daļā “Madona” pasažieru pārvadāšanu saskaņā ar noslēgto līgumu paredzēts uzsākt 2024. gada 1. septembrī.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Transports

Valdība apstiprina noteikumus Atveseļošanas fonda līdzekļu piešķiršanai bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstībai

Satiksmes ministrija

Šodien, 11. aprīlī, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos Ministra kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Atveseļošanas fonda (AF) investīciju bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstībai un tās integrēšanai kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā.

“Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un attīstība ir priekšnosacījums, lai varam nomainīt vecos dīzeļvilcienus, nodrošinot ne tikai komfortablāku un mūsdienīgāku pārvietošanos pasažieriem, bet arī samazinātu vides piesārņojumu, kas ir īpaši būtiski tiem, kas dzīvo dzelzceļa tuvumā,” atzīst satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

AF investīcijas paredzētas dzelzceļa līniju Rīga–Zemitāni un Rīga–Priedaine modernizācijai un līnijas Zasulauks–Bolderāja attīstībai, lai nodrošinātu bezemisiju elektrovilcienu kustību un labāku dzelzceļa pasažieru transporta integrāciju kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. Tādējādi tiks samazināta sabiedriskā transporta negatīvā ietekme uz vidi, palielināta dzelzceļa konkurētspēja un iedzīvotāju mobilitātes iespējas.

Atbilstoši SM sagatavotajiem noteikumiem AF finansējums 72,7 miljonu eiro apjomā tiks piešķirts VAS “Latvijas dzelzceļš”, kas līdz 2026. gada 31. martam izveidos elektrificētu dzelzceļa līniju un modernizēs esošās dzelzceļa līnijas 81 km garumā.

Bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras attīstība ir viens no pasākumiem SM īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots ieguldīt 295 miljonus eiro lielu AF finansējumu. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus, stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu. Sagaidāms, ka īstenotā reforma veicinās iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās paradumu maiņu un mudinās iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, kas savukārt dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības Transports

Pašvaldības var pieteikties finansējumam elektrisko skolas autobusu iegādei

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi papildu uzsaukumu atklātai projektu atlasei pašvaldībām, aicinot pieteikties Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam elektroautobusu iegādei skolēnu pārvadājumiem. Šim mērķim no fonda vēl ir pieejami 3,7 miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā investīciju programma mērķēta izglītojamo mobilitātes un skolu tīkla sasniedzamības veicināšanai, vienlaikus ar ieguldījumiem bezemisiju transportlīdzekļos sekmējot publiskā sektora transporta zaļināšanu Latvijā.

Papildu uzsaukums projektu iesniegšanai tie organizēts, lai izmantotu atlikušo fondu finansējumu – 3 714 189,83 eiro.

Plānots, ka ar pieejamo AF atbalstu  pašvaldības un to kapitālsabiedrības varēs iegādāties bezemisiju autobusus, tāpat ar AF finansējumu varēs ierīkot nepieciešamo uzlādes infrastruktūru. No AF tiks segtas visas projekta izmaksas 100% apmērā, izņemot PVN, projekta maksimālais AF finansējums – 666 660 eiro. Projektu īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2025. gada beigām.

Finansējumam var pieteikties Latvijas pašvaldības un to kapitālsabiedrības, izņemot Rīgu. Projektu iesniegumus CFLA pieņems līdz 2023. gada 28. jūnijam. Atlases dokumentācija publicēta vietnē CFLA mājaslapā. 

Paziņojums par atklāto projektu atlasi 28. martā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Projektu atlases pirmajā uzsaukumā jau apstiprināti projekti Saldus novada un Rēzeknes novada pašvaldībām, vēl 10 iesniegtie projekti tiks vērtēti atkārtoti pēc precizējumu iesniegšanas, savukārt tikko izsludinātajam uzsaukumam ir pieejams atlikušais programmai paredzētais finansējums.

AF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.6.i. investīcijas “Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde” ietvaros.

Kategorijas
Transports Uzņēmējdarbība

Latvijas ostās kravu apjoms turpina pieaugt

Satiksmes ministrija

Šī gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ostās kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 7,7 miljonus tonnu, kas salīdzinot ar pērnā gada sākumu ir pieaugums par 2,7%. Kopējo pozitīvo tendenci ostās galvenokārt veicinājis kāpums naftas produktu un labības kravu segmentos.

Kopējais kravu apgrozījums pieaudzis, pateicoties ostu aktīvai darbībai, meklējot un piesaistot jaunus tirgus, kā arī nodrošinot klientiem jaunus loģistikas pakalpojumus. Jau šobrīd Ventspils osta nodrošina labākos prāmju savienojumus ar Nīneshamnas ostu Stokholmas apkārtnē, savukārt Liepājas ostai ir izdevīgi prāmju savienojumi ar Trāvemindes ostu Ziemeļvācijā. Latvijas ostas aktīvi meklē iespējas sekmīgi attīstīties un konkurēt ar līdzvērtīgām ostām Eiropā.

Šī gada pirmajos divos mēnešos kopējais naftas produktu apgrozījums Latvijas ostās sasniedzis 1,4 miljonus tonnu, kas salīdzinot ar 2022. gada šādu pašu termiņu, ir pieaugums par 22%. Apgrozījuma pieaugums naftas produktu segmentā ir saistīts ar naftas importētāju krājumu palielināšanu pirms Krievijas naftas produktu importa aizlieguma Eiropas savienības tirgū. Savukārt labības kravu apjoms pieaudzis par 16,4%. Tāpat neliels pieaugums bijis arī konteineru kravām – par 4,5% un ro-ro kravām –  par 0,9%.

Rīgas ostā, salīdzinot ar 2022. gada sākumu, kopējais kravu apjoms ir palielinājies par 2,3%, sasniedzot 3,6 miljonu tonnu. Pieaugums ir vērojams labības kravu apgrozījumā, kas palielinājies par 38,9%, konteineru kravām par 10,4%, savukārt ogļu kravu apgrozījums bijis par 6,4% lielāks nekā pērn.

Ventspils ostā šī gada divos mēnešos kravu apgrozījums salīdzinot ar aizvadītā gada diviem pirmajiem mēnešiem pieaudzis par 2,5%, sasniedzot 2,4 miljonu tonnu pārkrauto kravu. Kopējo kravu apgrozījumu pozitīvi ietekmējis kāpums naftas produktu kravām, kas kompensēja kritumu ogļu kravu apgrozījumā. Naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 40%, kokmateriāliem par 72%, bet labības kravām palielinājums bijis 21,1%.

Liepājas ostā kopējais kravu apjoms bijis 1,3 miljoni tonnu, kas ir neliels samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu. Samazinājums skaidrojams ar kritumu konteineru kravu segmentā, ko savukārt kompensēja kāpums labības, ro-ro, celtniecības materiālu un šķeldu kravu apgrozījumā. Labības kravas palielinājušās par 2,9%, ro-ro kravas par 11%, celtniecības materiālu kravu pieaugums bijis 17,7%, bet šķeldai – 28,5%. Stabila un pozitīva tendence Liepājas ostā bijusi kokmateriālu kravām, kuru apjoms kāpis par 24,4%.

Ar kravu apgrozījuma pieaugumu 2023. gadu uzsākušas arī Latvijas mazās ostas, kurās kopējais kravu apjoms palielinājies par 19,4% jeb 0,4 miljoniem tonnu.

Kopējais dzelzceļa kravu apgrozījums šī gada divos mēnešos ir sarucis līdz 2,8 miljoniem tonnu, kas ir par 35,6% mazāk kā gadu iepriekš. Dzelzceļa kravu samazinājums ir minerālmēslu, ogļu, naftas produktu un kokmateriālu segmentos. Vienlaikus par 13% ir palielinājies labības kravu apgrozījums, par 34% – melno metālu kravu apgrozījums un par 23% pieaudzis rūdas kravu apgrozījums. Palielinājies arī iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms, salīdzinot ar pērnā gada diviem pirmajiem mēnešiem, tas kāpis par 7,9%. Pašreizējā ģeopolitiskā situācijā “Latvijas Dzelzceļš” meklē jaunas iespējas, lai piesaistītu papildu kravas un īstenotu jaunus pakalpojumus.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Transports

Rail Baltica projekta īstenošanai 2023. gadā piešķirti 116,9 miljoni eiro

Satiksmes ministrija

Rail Baltica projekta īstenošana ir Satiksmes ministrijas (SM) prioritāte. 2023. gada budžetā tam paredzēti 116,9 miljonus eiro, no tiem 53,9 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums. Nozīmīgākie plānotie darbi –  esošās Rail Baltica projekta infrastruktūras  būvniecības turpinājums un jaunu būvdarbu uzsākšana ārpus Rīgas, kā arī Rail Baltica pamattrases posmu un punktveida objektu projektēšana.

“Paralēli jau uzsāktiem un šogad plānotiem būvniecības darbiem, ir svarīgi turpināt Rail Baltica projektēšanu, lai atgūtu iekavēto tā ieviešanā. Lai nodrošinātu to, ka projekts turpmāk realizējas bez kavējumiem, esmu iniciējis īpašas komitejas izveidi, kas darbosies manā uzraudzībā. Jāapzinās, ka šis ir visas valsts, nevis tikai Satiksmes ministrijas projekts,  un ir svarīgi, ka tā īstenošanā tiek iesaistītas visas atbildīgās ministrijas, iestādes un eksperti.  Mums ir jāiekļaujas termiņos, bet pāri visam projekta realizācija jāveic pārdomāti un pēc augstākajiem kvalitātes standartiem,” pauž satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Šogad turpināsies Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un ar to saistītās infrastruktūras būvdarbi. Kopumā 2023. gadā šo būvdarbu 1. un 2. fāzei piešķirti 40 milj. eiro. Finansējums dos iespēju turpināt darbus visa dzelzceļa uzbēruma dienvidu pusē, veicot apjomīgu jauno dzelzceļa sliežu ceļu estakāžu un pārvadu izbūvi, kā arī turpināt Rail Baltica estakādes būvdarbus Rīgas starptautiskās autoostas teritorijā.

Tāpat turpināsies Rail Baltica savienojuma ar lidostu “Rīga” izveides būvdarbi. Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica termināla būvdarbu 1. fāzei paredzēti 15,3 milj. eiro.

Pēc starptautiskā konkursa noslēguma un konkrēto posmu būvprojektu apstiprināšanas, plānots uzsākt Rail Baltica Latvijas pamattrases būvdarbus ārpus Rīgas prioritārā posmā līdz Lietuvas robežai. Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas, kur nākotnē atradīsies infrastruktūras apkopes punkts. Rail Baltica izbūves laikā tas tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu.

Tāpat plānots turpināt Rail Baltica pamattrases posmu projektēšanas darbus un punktveida objektu, tostarp 16 reģionālo mobilitātes punktu, Salaspils Intermodālā kravu termināla un infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā projektēšanu. Šim mērķim 2023. gada budžetā novirzītas investīcijas 25,07 milj. eiro apmērā.

Papildus Rail Baltica projekta nacionālo aktivitāšu īstenošanai piešķirts finansējums 2,4 milj. eiro apmērā. Tas paredzēts Rail Baltica ritošā sastāva apkopes punkta Jaunmārupē projektēšanas uzsākšanai, kurā tiks nodrošinātas tādas ar ritošā sastāva apkopi saistītas darbības kā īslaicīga ritošā sastāva novietošana (“nakšņošana”), apkope, neliela apjoma remontdarbi, tīrīšana, mazgāšana u.tml. darbības, kas būtiskas ritoša sastāva ekspluatācijai un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai pasažieriem.

Ar piešķirto finansējumu plānots pabeigt Rīgas Centrālā Multimodālā transporta mezgla būvprojektēšanas darbus un izveidot sabiedriskā transporta punktu 1,6 ha platībā blakus jaunizveidotam Elizabetes/Timoteja ielas savienojumam, kas kalpos pilsētas un piepilsētas sabiedriskā transporta vajadzībām.

Piešķirtais finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica kustības vadības centra Latvijā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādei un piemērotākā novietojuma izvēlei. Kustības vadības centrs nodrošinās vilcienu kustības organizēšanu Latvijā, paredzot iespēju organizēt un pārraudzīt vilcienu kustību arī visā Rail Baltica dzelzceļa līnijā.

Papildus budžetā paredzēts finansējums 34,13 milj. eiro apmērā būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai un citiem ar Rail Baltica projekta ieviešanu saistītiem darbiem.

SM 2023. gada budžetā nozaru attīstībai kopumā paredzēti 740,3 milj. eiro, t.sk., 308 milj. eiro ES fondu finansējums. SM prioritātes paliek nemainīgas, finansējums paredzēts valsts autoceļu infrastruktūras uzlabošanai, iedzīvotāju mobilitātes vajadzību nodrošināšanai un Rail Baltica projekta īstenošanai.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas Transports

Tiesa uzdod atcelt 200 miljonu EUR vērtus autotransporta pārvadājumu līgumus

Katrīne Pļaviņa-Mika, Zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” 

Administratīvā tiesa atzinusi, ka Autotransporta direkcijai jāatkāpjas no 200 miljonus eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu „Nordeka“, kas paredzētajā laikā nav uzsācis pasažieru pārvadājumus Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs. 2.marta spriedumā Administratīvās tiesa nosprieda, ka Autotransporta direkcijai nebija nekāda pamata kartelī iesaistītajai AS “Nordeka” dot papildu laiku pārvadājumu uzsākšanai. Līdz pat šai dienai “Nordeka” nav sākusi sniegt pakalpojumus Vidzemē, kur pārvadājumus turpina nodrošināt iepriekšējais pārvadātājs – AS “CATA”.

Tiesa secināja, ka Autotransporta direkcija patvaļīgi grozīja iepirkuma līgumus ar AS “Nordeka” un pagarināja termiņu jauno autobusu uzrādīšanai un pārvadājumu uzsākšanai. Tā kā AS „Nordeka” vēl nav uzsākusi pārvadāt pasažierus Vidzemē, tiesa atzina, ka Autotransporta direkcijas pienākums ir iepirkuma līgumus izbeigt, nemeklējot citus AS “Nordeka” labvēlīgus risinājumus. Autotransporta direkcijai un AS “Nordeka” ir tiesības pārsūdzēt spriedumu Senātā.

Tiesa atzina, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšana par gadu ir uzskatāma par būtisku iepirkuma noteikumu grozīšanu un līguma izpildes noteikumu atvieglošanu, tādējādi padarot līguma izpildi izdevīgāku AS “Nordeka”, salīdzinot ar citiem pretendentiem. Ne iepirkuma nolikumā, ne līgumā nav paredzēta iespēja grozīt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas laiku.

Tiesa konstatēja, ka līgumu grozījumos faktiski nav atklāts pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšanas iemesls. No pierādījumiem lietā tiesa secināja, ka autobusu piegāžu kavējums ir noticis tieši AS „Nordeka” bezdarbības rezultātā, proti, AS „Nordeka” nav pilnā apmērā savlaicīgi veikusi līgumos ar piegādātājiem noteiktos avansa maksājumus, kas attiecīgi ir aizkavējis autobusu ražošanas uzsākšanu.

Autotransporta direkcija bija iepriekš apsvērusi risku, ka pārvadātājs var neuzsākt pakalpojuma sniegšanu noteiktajā laikā, un šādā situācijā paredzējusi vienpusēji atkāpties no līguma. Turklāt, gatavojot iepirkuma dokumentus, Autotransporta direkcijai jau bija jāapsver riski saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām. Savukārt līgumu slēgšanas brīdī, kad kopš Covid-19 ierobežojošo pasākumu piemērošanas bija apritējis gads, Autotransporta direkcijai nebija pamata atsaukties uz Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām kā iepriekš neparedzamām.

Tiesa, vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz līgumu saistību izpildi, norādīja, ka karadarbība sākās 10 mēnešu pēc līgumu noslēgšanas un trīs mēnešus līdz autobusu piegādes termiņa beigām. Tādēļ saistībā ar karadarbību Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām nevarēja būt būtiska ietekme uz sagatavošanos līguma izpildei un tas nevarēja kalpot par iemeslu atlikt autobusu piegādes termiņu.

2023.gada 17.februārī Konkurences padome informēja sabiedrību, ka AS “Nordeka”, AS “Liepājas autobusu parks” un SIA “Latvijas Sabiedriskais autobuss” aizliegti vienojās, lai prettiesiski iegūtu tiesības slēgt iepirkuma līgumus par pasažieru pārvadājumiem Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs un citur kopā vairāku simtu miljonu vērtībā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Transports

Valdība apstiprina 74,4 miljonu eiro finansējumu bateriju elektrovilcienu iegādei no Atveseļošanas fonda

Satiksmes ministrija

7. martā, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par 74,4 miljonu eiro piesaisti no Atveseļošanas fonda (AF) vismaz septiņu bateriju elektrovilcienu iegādei Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta zaļināšanas reformas īstenošanai.

Piepilsētas bateriju elektrovilcienu (BEMU vilcieni) iegāde plānota, lai nodrošinātu labāku dzelzceļa pasažieru transporta integrāciju kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā. BEMU vilcieni nodrošinās pasažieru pārvadājumus neelektrificētajās līnijās, tādējādi uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tāpat bateriju elektrovilcienu priekšrocības izjutīs dzelzceļa sliedēm tuvumā dzīvojošie, jo šādi mūsdienīgi vilcieni ir klusāki un mazāk piesārņo apkārtējo vidi.

“Šis lēmums ir liels solis ceļā uz cilvēkiem ērtāku un videi draudzīgāku pārvietošanos. Bolderāja, kas ir viena no lielākajām Rīgas apkaimēm, faktiski ir atdalīta no galvaspilsētas. Jaunie vilcieni maršrutā Rīga – Bolderāja nodrošinās ciešāku savienojamību ar galvaspilsētas centru, kas ir svarīgi apkaimes iedzīvotājiem, viesiem, kā arī virknei Latvijas lielo uzņēmumu, kas strādā šajā pilsētas daļā. Ne mazāk svarīgs maršruts ir Rīga – Sigulda. Jaunie elektrovilcieni nomainīs vecos dīzeļvilcienus, nodrošinot daudz komfortablākus un mūsdienīgākus pasažieru pārvadājumus,” saka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Informatīvais ziņojums paredz, ka Autotransporta direkcija (ATD) veiks septiņu BEMU vilcienu iegādi līdz 2026. gada 30. jūnijam. Tāpat ATD organizēs sabiedriskā transporta pakalpojumus jaunā dzelzceļa maršrutā Rīga – Bolderāja, ar perspektīvu līdz Daugavgrīvai un dzelzceļa līnijā Rīga – Sigulda, kurās sākotnēji tiek plānots iesaistīt BEMU vilcienus.

BEMU vilcienu iegāde notiek sinerģijā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” īstenoto dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plānu, kas paredz Bolderājas līnijas attīstību.

SM īstenotās Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformai kopsummā plānots ieguldīt 295 miljonus eiro AF finansējuma. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus, stiprinot dzelzceļa kā sabiedriskā transporta mugurkaula lomu. Sagaidāms, ka īstenotā reforma veicinās iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās paradumu maiņu un mudinās iedzīvotājus pārsēsties no privātā transporta uz sabiedrisko, kas savukārt dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Rail Baltica: Lietuvā parakstīts 8,6 miljonu eiro līgums par būvdarbu veikšanu Latvijas robežas virzienā

Satiksmes ministrija

Rail Baltica nacionālais projekta ieviesējs Lietuvā, uzņēmums AB “LTG Infra”, parakstījis līgumu ar Latvijas uzņēmumu AS “A.C.B.” par 8,59 miljoniem eiro (ieskaitot PVN). Latvijas uzņēmums Lietuvā tika izvēlēts publiskā iepirkumu procedūrā par Rail Baltica piebraucamo ceļu izbūvi Žeimiai-Šēta posmā Jonavas novadā, Rail Baltica dzelzceļa līnijā Kauņa – Rāmīgala.


“Vietējie pievedceļi autotransportam ir nozīmīga Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa. Tie ir plānoti tā, lai pēc dzelzceļa infrastruktūras izbūves būtu nodrošināta ērta satiksme starp dažādām vietām abās dzelzceļa pusēs, stāsta “LTG Infra” Rail Baltica Management vadītājs Dovīds Palaima (Dovydas Palaima). “Pagājušā gada nogalē noslēdzām līgumu par uzbēruma izbūvi virzienā uz Latviju, tagad – par vietējo pievedceļu izbūvi šajā posmā. Tādējādi, tiklīdz laikapstākļi to ļaus, sāksies būvdarbi dzelzceļa pamattrases posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai,” viņš piebilda.

Būvdarbu konkursā uzvarējušais uzņēmums AS “A.C.B” izbūvēs 14 vietējos pievedceļus. Vietās, kur nebūs iespējams izbūvēt atsevišķus ceļus dzelzceļa infrastruktūras elementu uzturēšanai, tiks izveidotas pievedceļu nobrauktuves. Saskaņā ar līgumu uzvarējušais būvuzņēmējs veiks arī meliorācijas sistēmu rekonstrukciju. Plānots, ka darbi tiks pabeigti pēc nedaudz vairāk kā gada – pēc 14 mēnešiem.

“Lietuvai jau ir zināma AS “A.C.B” uzņēmuma darba kvalitāte un augstie standarti, realizējot arī vērienīgu, visai sabiedrībai nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecību. Esam apliecinājuši savu kompetenci, profesionalitāti un darba disciplīnu gan Viļņas, gan Palangas lidostu rekonstrukciju darbos, un šobrīd esam gandarīti, ka varēsim turpināt mūsu veiksmīgo sadarbību, palīdzot realizēt arī Rail Baltica projektu Lietuvā,” skaidro AS “A.C.B” valdes locekle Anna Priščepa.

Pievedceļu izbūve tuvojas noslēgumam citā Rail Baltica dzelzceļa pamattrases posmā: līnijas Kauņa‒Ramīgala posmā Šveicarija‒Žeimii. Uzņēmums “Eurovia Lietuva”, kas uzvarēja šo būvdarbu iepirkuma konkursā, gatavojas šajā posmā pabeigt 16 jaunu vietējo pievedceļu un divu apkalpošanas jeb uzturēšanas ceļu izbūvi.

Rail Baltica ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu vēsturē ar mērķi izbūvēt pilnībā elektrificētu Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu ar diviem sliežu ceļiem, kas savienos Varšavu, Kauņu, Viļņu, Panevēžu, Rīgu, Pērnavu un Tallinu. Rail Baltica pamattrases kopējais garums Baltijas valstīs ir 870 km, no tiem 392 km ir Lietuvas, 265 km Latvijas un 213 km Igaunijas teritorijās.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Transports

Saeima uzdod Ministru kabinetam izvērtēt iespēju izbeigt aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgtos līgumus par pasažieru pārvadājumiem

Saeima

Saeima ceturtdien, 23.februārī, pieņēma lēmumu par aizliegtas vienošanās rezultātā noslēgto iepirkuma līgumu pasažieru reģionālo pārvadājumu jomā izbeigšanas un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības izvērtējumu.

Lēmumā Saeima uzdod Ministru kabinetam, iesaistot atbildīgās ministrijas, viena mēneša laikā izvērtēt iespēju izbeigt ar SIA “Latvijas Sabiedriskais Autobuss”, AS “LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS” un AS “NORDEKA” noslēgtos iepirkuma līgumus, tai skaitā veikt zaudējumu piedziņu, kā arī izvērtēt ar līgumu izbeigšanu saistītās tiesiskās sekas un riskus.

Tāpat uzdots viena mēneša laikā izvērtēt iespēju nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, tostarp izsludināt jaunus iepirkuma konkursus.

Savukārt trīs mēnešu laikā uzdots izvērtēt, vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus attiecīgo tiesību jomu regulējošos normatīvajos aktos, tai skaitā attiecībā uz iepirkuma līguma saturu.

Ministru kabinetam par lēmuma izpildi būs jāinformē Saeima.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Transports

Gads Latvijas lielākajās ostās sācies ar kravu apgrozījuma pieaugumu

Satiksmes ministrija

Latvijas ostās gads sācies ar pārkrauto kravu apjoma pieaugumu – kopumā gada pirmajā mēnesī ir pārkrauts 4,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022. gada janvārī. Kravu apjoms janvārī, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušogad, palielinājies Ventspilī un Liepājā, vienlaikus nedaudz samazinājies Rīgā.

Pastiprinoties Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, nozare turpina strādāt, lai pielāgotos mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai un rastu iespējas jaunu kravu piesaistei. Viens no virzieniem ir kravu saņemšana un nosūtīšana uz Āzijas valstīm – Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Azerbaidžānu.

Kopējais kravu apgrozījuma palielinājums Latvijas ostās bijis pateicoties naftas produktu un labības kravu kāpumam. Naftas produktu kravu apgrozījums janvārī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 47%, savukārt labības kravu apgrozījums par 21%.

Janvārī lielākais kravu apgrozījums, sasniedzot 1,8 milj. tonnas, joprojām ir Rīgas ostā, bet tas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī. Rezultātus ietekmēja ogļu kravu kritums par 22,8%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri.

Ventspils ostā janvārī kravu apgrozījums bija 1,6 milj. tonnas, kas ir palielinājums par 39,9%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo mēnesi. Ventspils ostas kravu apjoma palielinājumu ietekmēja naftas produktu kāpums, kas Ventspilī pieaudzis par 74% un ievērojamais pieaugums rūdas kravu segmentā par 4,7 reizēm.

Arī Liepājas ostā gada pirmajā mēnesī kravu apgrozījums palielinājies. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri tas pieaudzis par 4,7%, pārkrautas 0,6 milj. tonnas kravu. Liepājas ostas kravu apjoma pieaugumu veicinājis ro-ro kravu apgrozījums, kas pieaudzis par 34,2% un kokmateriāli, kur vērojams ievērojams kāpums – vairāk nekā 2 reizes.

Latvijas mazajās ostās kopumā gads sācies ar nelielu kravu apjoma pieaugumu,  kopējais kravu apgrozījums palielinājies par 3,7%, salīdzinot ar 2022.gada janvāri.  

Gada pirmajā mēnesī dzelzceļa pārvadājumos vērojams kritums par 37,4%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Pārvadājumu apjoma samazinājums skaidrojams ar ievērojamo minerālmēslu kravu samazinājumu par 95,9%, naftas produktu samazinājumu par 35,1% un ogļu kravu kritumu par 55,6%.