Autors: Ingrīda

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Lauksaimnieki saņems atbalstu pavasarī un vasarā krīzes radīto seku novēršanai

Zemkopības ministrija

12. septembrī, zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 miljonus eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023. gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Informatīvajā ziņojumā ZM pamato, kādēļ lauksaimniekiem šogad vēl līdztekus ES ārkārtas atbalstam ir nepieciešams arī valsts atbalsts. Pašreizējo kritisko situāciju lauksaimniecībā ir radījis vairāku apstākļu kopums: ražošanai svarīgo resursu, izejvielu un lopbarības cenas ievērojamais kāpums vienlaikus ar produktu (piena, liellopu gaļas un graudaugu) iepirkuma cenas samazināšanos, kā arī 2023. gada pavasara trīs mēnešus ilgais sausums, nepieredzēti stiprās salnas un vasaras lielgraudu krusa. Tas viss krasi ietekmējis ražas samazinājumu. Kopējie nozares zaudējumi monetārā izteiksmē 2023. gadā var veidot 412 milj. eiro. Būtībā pašlaik ir apdraudēta daudzu lauksaimnieciskās produkcijas uzņēmumu ekonomiskā dzīvotspēja un arī turpmākā to pastāvēšana.

Neparedzot valsts atbalstu, pašreizējā nelabvēlīgā tirgus un klimatiskā situācija var likt lauku uzņēmējiem pārtraukt saimniecisko darbību un izstāties no lauksaimniecības tirgus. Arī Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Vācija un Čehija plāno piemērot valsts atbalstu saviem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Tas nozīmē, ka atbalsts vajadzīgs arī Latvijas lauksaimniekiem, lai viņi spētu izturēt konkurenci Baltijas jūras reģionā.

Lai lauksaimnieki saņemtu ES ārkārtas atbalstu no EK piešķirtajiem 6,79 miljoniem eiro, par ko EK lēma šā gada 14. jūlijā, ZM ir veikusi izvērtējumu, nosakot nelabvēlīgās situācijas visvairāk skartos sektorus. Nosacījumi ES ārkārtas atbalsta piešķiršanai jānosaka pašām dalībvalstīm, raugoties, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi un novērstu pārkompensācijas risku. Ārkārtas ES atbalsts ir jāizmaksā lauksaimniekiem līdz 2024. gada 31. janvārim.

Jau informējām, ka līdztekus ES ārkārtas atbalstam ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, dota iespēja arī no nacionālā budžeta piešķirt atbalstu lauksaimniekiem – par tā apmēru šodien valdības sēdē tika nolemts vienoties, veidojot 2024. gada valsts budžetu.

Vairāk informācijas par informatīvo ziņojumu – Ministru kabineta tīmekļvietnē “Par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, kura ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem risinājumiem negatīvās ietekmes mazināšanai”.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Transports Uzņēmējdarbība

Latvija pievienojas 28 valstu paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs

Ekonomikas ministrija

Latvija ir pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iniciētam Kopīgajam paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs (Joint Statement on Cooperation on Global Supply Chains), kas paredz ASV, sabiedroto un partneru politiskās saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus.

Kopīgais paziņojums paredz valstu sadarbību un uzmanības vēršanu uz piegādes ķēžu drošības jautājumiem, tai skaitā uzsverot caurskatāmības, diversifikācijas, drošības un ilgtspējības principus šajā sadarbībā. Kopīgajā paziņojumā tiek uzsvērta arī nepieciešamība sadarboties krīzes situācijās transporta un loģistikas problēmu risināšanā, tai skaitā ar sabiedrību un uzņēmumiem.

Pievienošanās Kopīgajam paziņojumam neparedz finanšu, juridiskas vai kāda cita veida saistības. To var vērtēt kā politisku apņemšanos un nodomu sadarboties piegādes ķēžu jautājumos.

Latvijas pievienošanās Kopīgajam paziņojumam var atvieglot dažādu piegādes ķēžu diversifikācijas problēmu risināšanu. Papildus, tas var dot arī ieguvumus Latvijai, kļūstot par atsevišķu nepieciešamo preču un izejvielu piegādātāju partneriem.

Covid-19 krīzes un Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā rezultātā ir saasinājusies situācija pasaules izejvielu tirgū un radīti jauni piegādes ķēžu traucējumi. Viens no veidiem kā stiprināt Eiropas Savienības valstu nozaru noturību ir sadarbība ar stratēģiskiem partneriem piegādes ķēžu jautājumos t. sk. šāda Kopīgā paziņojuma ietvaros.

Kopīgais paziņojums tika pieņemts Piegādes ķēžu ministru sanāksmes laikā 2022. gada jūlijā, ASV un tās sabiedrotajiem, kā arī partneriem uzņemoties politiskas saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus. Sākotnēji paziņojumam pievienojās 19 partneri, tai skaitā ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija, ES un piecas ES dalībvalstis (Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija).  Līdz 2023. gada septembrim tam ir pievienojušās vēl 9 valstis, tostarp, – Čehija,  Igaunija, Izraēla, Šveice un Norvēģija. Kopīgajam paziņojumam kopumā ir pievienojušies 29 partneri.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Iepirkumi, ES fondi

Eiropas Parlaments pieņem noteikumus par kopīgu ieroču iepirkumu

Eiropas Parlaments

EP deputāti otrdien pieņēma jaunus noteikumus par ES aizsardzības nozares nostiprināšanu, izmantojot kopīgu iepirkumu.

Ar jauno regulu, par kuru jau panākta vienošanās ar dalībvalstīm, tiek izveidots īstermiņa instruments, lai līdz 2025. gada 31. decembrim stiprinātu Eiropas aizsardzības nozari, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA). Tas mudinās dalībvalstis brīvprātīgi sadarboties, lai risinātu visneatliekamākās vajadzības aizsardzības jomā, ko saasinājusi vajadzība sniegt militāro palīdzību Ukrainai.

KOPĪGI JĀRĪKOJAS TRĪS ES DALĪBVALSTĪM, JĀPĒRK NO ES REĢISTRĒTIEM UZŅĒMUMIEM

Instrumenta finansēšanai piešķirti 300 miljoni eiro. Kopīgajā iepirkumā jābūt iesaistītam vismaz trim dalībvalstīm, un tam jābūt atvērtam arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas ir Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas locekles.

Līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem jābūt reģistrētiem ES vai asociētā valstī, un tie nedrīkst būt pakļauti neasociētai trešai valstij vai struktūrai, kas tajā atrodas. Vismaz 65 % no paredzamās galaprodukta vērtības jāveido ES vai asociēto valstu izcelsmes sastāvdaļām.

PIEMAKSAS PROJEKTIEM, KAS ATBALSTA UKRAINU, MOLDOVU UN MAZO UZŅĒMĒJDARBĪBU

ES finansiālais ieguldījums katrā kopīgajā iepirkumā būs ierobežots līdz 15 % no katra konsorcija iepirkuma līguma paredzamās vērtības. Šos griestus var palielināt līdz 20 %, ja daļu iepirkto aizsardzības produktu paredzēts novirzīt Ukrainai vai Moldovai, vai ja vismaz 15 % no kopējā iepirkuma līguma paredzamās vērtības ir piešķirti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

“Šodienas balsojums iezīmē vēsturisku brīdi ES aizsardzībā, izveidojot pirmo ES instrumentu kopīgam ieroču iepirkumam. Tas palīdzēs papildināt mūsu krājumus, palielinās mūsu bruņoto spēku sadarbspēju, stiprinās mūsu rūpniecību un ieguldīs mūsu atbalstā Ukrainai. Tomēr pašreizējos vēsturiskās krīzes apstākļos EDIRPA ir tikai sākumpunkts daudz vērienīgākai kopējai aizsardzības programmai,” pēc balsojuma teica Ārlietu komitejas ziņotājs Mihaels Gālers (EPP, Vācija).

“Mēs esam panākuši saprātīgu kompromisu, kas ļaus EDIRPA papildināt otru svarīgo aizsardzības nozares likumu — Munīcijas ražošanas atbalsta aktam. Mums izdevās aizstāvēt Parlamenta prioritātes, tostarp attiecībā uz iepirkuma projektiem, kas atbalstīs Ukrainu vai Moldovu. Vissvarīgākais ir tas, ka pastiprinot kopīgu militārā aprīkojuma iepirkumu, EDIRPA palīdzēs stiprināt dalībvalstu aizsardzības spējas,” teica Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņotājs Zdžislavs Krasnodabskis (ECR, Polija).

TURPMĀKIE SOĻI

Tiesību akts tika pieņemts ar 530 balsīm par, 66 pret un 32 atturoties. Vēl vajadzīgs oficiāls atbalsts Padomē, lai tas varētu kļūt par likumu.

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir dramatiski saasinājusi vajadzību pielāgot Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi (EDTIB) strukturālajām pārmaiņām: pastiprināt ES militāro pētniecību un izstrādi, modernizēt militāro aprīkojumu un stiprināt dalībvalstu sadarbību aizsardzības iepirkumu jomā, lai palielinātu Eiropas Savienības starptautisko nozīmi.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Māksla, kultūra un atpūta

Izsludināts iepirkums RMM ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” objektu izveidei 

Valsts nekustamie īpašumi

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājuši atklātu konkursu Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” objektu un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu izgatavošanai un vēlākai uzstādīšanai muzeja jaunajā mājvietā Mārstaļu ielā 6, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.  

“RMM jaunā mājvieta Mārstaļu ielā sāk iegūt aizvien konkrētākas aprises, proti, līdztekus vēsturiskās ēkas atjaunošanas darbiem sākam strādāt arī pie jaunas, modernas ekspozīcijas izveides. Mēs ceram, ka izsludinātajā konkursā izdosies atrast prasmīgu izpildītāju, kas ļaus pilnā mērā piepildīties muzeja radošajām iecerēm,” saka Gavrilova.   

Saskaņā ar izsludinātā iepirkuma nosacījumiem, paredzamais darbu izpildes termiņš ir seši mēneši, pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2023.gada 12.oktobra plkst. 10.00.  

Pieteikšanās un plašāka informācija par iepirkumu: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/107810  

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” veltīta abām muzeja pārstāvētajām abām radošajām nozarēm – latviešu rakstniecībai un mūzikai. Tā vēstīs par rakstnieku un mūziķu personībām, liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu. Stāstot par rakstniecības un mūzikas personībām, izgaismosies radošuma cilvēciskie aspekti, par kuriem maz vai nemaz nav rakstīts klasiskos pētniecības avotos: radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un dažādas iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā.  

“Mūziķi un literāti ir mūsu tautas bagātība, tādēļ jaunajā ekspozīcijā ļausim apmeklētājiem viņus sajust kā radošus cilvēkus, kā līdzbiedrus, kuru radošais ceļš bijis gan iedvesmas, gan arī pārbaudījumu pilns. Vienlaikus muzeja iekārtojums būs ļoti mūsdienīgs, tas ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Mēs ļoti gaidām brīdi, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs varēs vērt durvis jaunajā mājvietā un vest apmeklētājus radošā piedzīvojumā,” stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.   

Ekspozīcijas saturs tapis ciešā Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas ekspertu sadarbībā ar rakstnieci Noru Ikstenu, mākslinieci Annu Heinrihsoni, radošo direktori Unu Rozenbaumu, mūziķi Sigvardu Kļavu. 

Plānots, ka pēc pieteikumu atvēršanas tiks precizēta objektu izveidei un tehnoloģijām nepieciešamā summa. 2023.gadam projektā šim nolūkam ir atvēlēti 1,7 miljoni eiro. RMM ekspozīcijas iekārtošana noslēgsies 2024.gadā.  

Vēsturiskajai ēkai Mārstaļu ielā 6 patlaban ir gandrīz pilnībā atjaunots jumts, pabeigta nepieciešamā būvkonstrukciju pastiprināšana, ir daļēji veikti restaurācijas un inženierkomunikāciju sistēmu izbūves darbi, kā arī fasādes atjaunošanas darbi. Iepriekš veikto demontāžas darbu laikā nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām. Vienlaikus turpinās izpētes un projektēšanas darbi, kas nepieciešami jauniem būvrisinājumiem.   

Turpmākajā darbu posmā būtiska būs iekštelpu sienu zīmējumu un ieejas portāla restaurācija. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija ir saglabājusies kopš 1823.gada. Fasādei ir trīs logu asis, tā vēl pēc viduslaiku pilsētas kvartālu veidošanas sistēmas orientēta uz galveno ielu, bet ēkas galvenais būvapjoms paslēpts kvartāla iekšpusē. Galvenais akcents ir greznais ar rokoko detaļām veidotais portāls – XVIII gs. valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā. Tāpat līdz mūsdienām saglabājies galvenās fasādes 1.stāva veidojums, kas pārbūvēts 1905.gadā pēc prominentā Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslāfa projekta. 

Paredzams, ka 2024.gadā vasarā 1400 kvadrātmetru plašajās Mārstaļu ielas nama telpās būs iekārtota RMM pastāvīgā ekspozīcija, tiks organizētas izstādes, kā arī būs pieejams labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem. Vēsturiskā nama atjaunošanas darbus saskaņā ar “Arhitektu birojs Krasts” projektu kopš 2021. gada vasaras veic AS “UPB”. 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Veselības aizsardzība

41,3 miljonu eiro papildu finansējums pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 320 tūkstošus pacientu

Veselības ministrija

 

Lai novērstu ārkārtas situāciju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un līdz gada beigām nodrošinātu pacientiem valsts apmaksātas ārstniecības nepārtrauktību gan ambulatori, gan stacionāros, Ministru kabinets 12.septembrī, apstiprināja 41,3 miljonu eiro papildu finansējuma sadalījumu.

Saskaņā ar lemto, finanšu līdzekļi tiks izlietoti: kompensējamo medikamentu apmaksai, ārstu nozīmēto laboratorisko izmeklējumu apmaksai, ārstēšanas nodrošināšanai slimnīcās, tajā skaitā intensīvajā terapijā, ēdināšanas izmaksu segšanai pacientiem slimnīcās, kā arī ultrasonogrāfijas izmeklējumiem bērniem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kopumā šis piešķīrums pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 320 tūkstošu pacientu ārstēšanu.

 

 

Par papildu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem:

  • 227 815 pacientiem būs iespēja veikt dažādus laboratoriskos izmeklējumus,
  • 71 406 pacientiem tiks nodrošināta valsts apmaksāta stacionārā veselības aprūpe, savukārt ap 11 300 pacientiem ārstēšanu intensīvās terapijas nodaļās;
  • 170 545 pacienti varēs saņemt valsts kompensējamās zāles,
  • 5 371 bērns Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā varēs saņemt valsts apmaksātu ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Laboratoriskajiem izmeklējumiem kopumā papildu tiks atvēlēti 11,2 miljoni eiro. Savlaicīgi laboratoriskie izmeklējumi ir būtiski ārstniecības procesa nepārtrauktības nodrošināšanai, lai pacients saņemtu atbilstošu ārstēšanu. Nacionālais veselības dienests turpmāk pastiprināti uzraudzīs korelāciju starp nosūtījumu kvotām un ar tiem saistīto izmeklējumu kvotām. 2024.gadā ir plānots ieviest Digitālās veselības Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduli, kas ļaus analizēt pakalpojumu plūsmu un pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī Veselības ministrija ar laboratorijām ir uzsākusi darbu arī pie apmaksas nosacījumu pārskatīšanas. Lai ilgtermiņā izvairītos no pašreizējās situācijas, kā viens no risinājumiem tiek izskatīta vienota valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu izsole.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcās, oktobrim, novembrim un decembrim stacionāriem papildus tiks piešķirti kopumā 9,6 miljoni eiro. Slimnīcas varēs turpināt nodrošināt 71,4 tūkstošiem pacientu gan neatliekamo palīdzību, gan plānveida ārstniecību, tādējādi novēršot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu.

Slimnīcu intensīvās terapijas gultasdienu tarifa palielināšanai oktobrī, novembrī un decembrī papildus tiks novirzīti 4,5 miljoni eiro, lai apmaksātu 40 713 intensīvās terapijas gultasdienas jeb ārstēšanu intensīvajā terapijā tādējādi varēs saņemt 11,3 tūkstoši pacientu. Savukārt ēdināšanas nodrošināšanai slimnīcās tiks palielināts finansējums no 5 eiro uz 7 eiro dienā, kam līdz gada beigām papildus rasti 1,14 miljoni eiro.

Kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm papildus tiks novirzīti 14,76 miljoni eiro, kas nodrošinās medikamentu pieejamību 170 545 pacientiem.

Jau ziņots, ka veselības nozare saskaras gan ar finanšu nepietiekamību, kad pacientu reālās vajadzības ir lielāks nekā tam atvēlētais valsts finansējums, gan ar būtisku izmaksu pieaugumu, kad valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, tādējādi radot zaudējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat pieaudzis unikālo pacientu skaits – šogad pēc medicīniskās palīdzības vērsušies par 20% vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš.

Savlaicīgi pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu un ilgstošu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī lai sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Tāpat veselības aprūpes sistēmu būtiski ietekmē sabiedrības novecošanās, kas visā Eiropā, un arī Latvijā, veselības aprūpes sistēmai rada aizvien lielāku slogu. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus no mājsaimniecības budžeta.

Valdība šā gada 21. jūnijā lēma par papildus 140 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei. Pirmo piešķīrumu no šīs summas 57 miljonu eiro apmērā valdība akceptēja 13.jūlijā, bet otro – 41,3 miljonu eiro apmērā – 5.septembrī. 

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Valdība apstiprina atbalsta programmu komersantiem darbinieku digitālo prasmju pilnveidei

Ekonomikas ministrija

Ministru kabineta š.g. 12. septembra sēdē apstiprināta vēl viena Atveseļošanas fonda atbalsta programma uzņēmējiem uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kuras mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās, robotizācijas un automatizācijas prasmes, tai skaitā prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. 

Apmācības digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumu darbiniekiem būs pieejamas caur Eiropas digitālās inovācijas centriem vai konkursa kārtībā atlasītām biedrībām jeb nozares asociācijām. Biedrības nodrošinās pamata prasmju apmācību kursus komersantu darbiniekiem tiešsaistē, klātienē un hibrīdformātā, savukārt EDIC komersantu darbiniekiem nodrošinās specializēto jomu apmācību kursus. Prognozējams, ka apmācību komersantu darbinieki varēs uzsākt no 2024.gada sākumu. 

Lai saņemtu atbalstu komersantu darbinieku prasmju pilnveidei, komersantam būs nepieciešams pie Eiropas digitālās inovācijas centriem iziet Digitālo brieduma testu un saņemt Digitālās attīstības ceļa karti, kurā būs jābūt sniegtām rekomendācijām darbinieku prasmju uzlabošanai.  

Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 20 miljoni eiro. Plānots, ka programmas ietvaros atbalstu darbinieku digitālo prasmju pilnveidei saņems vismaz 3000 neunikālie komersanti. 

Detalizēti ar MK noteikumu projektu “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Kā informēts iepriekš, uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai EM kopumā izstrādās piecas jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Š.g. 22. februārī tika atklātas pirmās trīs atbalsta programmas:

  1. “Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei”, kuras mērķis ir veicināt Eiropas Savienības vienotajā tīklā ietilpstošus Eiropas digitālās inovācijas centrus (EDIC), sekmējot vienotu un koordinētu atbalsta ekosistēmu digitālās transformācijas veicināšanai. Eiropas Digitālās inovācijas centri sniegs atbalstu, lai paaugstinātu uzņēmumu un sabiedrības izpratni par digitālo transformāciju, iepazīstinātu ar digitālās transformācijas iespējām komercdarbībā un digitālas un inovatīvas publiskās pārvaldes veicināšanai.
  2. “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai”, kuras ievaros komersantiem būs pieejams Altum atbalsts aizdevuma ar kapitāla atlaidi veidā komersantu digitālās transformācijas veicināšanai;
  3. “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, kuras ietvaros komersantiem būs pieejams LIAA atbalsts granta veidā jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanā.

Šogad uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai vēl plānots valdībā apstiprināt atbalsta programmu jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā, kuras mērķis būs sniegt grantus jaunu digitālu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei, lai palielinātu privātos pētniecības un attīstības izdevumus, izmantojot mērķtiecīgus valsts ieguldījumus.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

Mainītas VTUA sniegto pakalpojumu cenas un paplašināts pakalpojumu klāsts

Zemkopības ministrija

Nolūkā aktualizēt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) sniegto maksas pakalpojumu veidus un mainīt sniegto pakalpojumu cenas sakarā ar energoresursu, degvielas, citu pakalpojuma sniedzēju cenu pieaugumu, valdība otrdien, 12. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus VTUA maksas pakalpojumu cenrādī.

VTUA maksas pakalpojumu cenas nav mainītas gandrīz piecus gadus, bet salīdzinot ar 2018. gadu, pakalpojumu pašizmaksa 2023. gadā ir augusi par gandrīz 25%, līdz ar to iestādes ieņēmumi vairs nespēj segt pakalpojumu izmaksas. 

Cenrādis arī papildināts ar jauniem pakalpojumiem, kas ļaus nākotnē paplašināt VTUA klientiem pieejamo e-pakalpojumu klāstu. Piemēram, nodrošināt iespēju īstenot tehnikas īpašumtiesību iegūšanas vai maiņas datu reģistrācijas darbības e-pakalpojumu vidē. Tas ļaus klientiem ne tikai VTUA birojos klātienē, bet arī ārpus biroja telpām un tā darba laika un saņemt pakalpojumu e-vidē.

Daži neaktuāli un nepieprasīti pakalpojumi no cenrāža ir izņemti, kā arī veikti tehniska rakstura precizējumi.

Noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 225 “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis”” stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kategorijas
Pašvaldības

Projektā uzlabos pašvaldību darbību

Zemgales Plānošanas reģions

Lai celtu pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, tiek īstenots projekts, kura rezultātā plānotas dažādas aktivitātes, lai uzlabotu publisko pakalpojumu pieejamību un sniegto kvalitāti.

Lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi kvalitatīvi un iedzīvotājiem pieejami, kā arī, lai iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi būtu par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm, Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija (VARAM) sadarbojoties ar 5 plānošanas reģioniem, īsteno investīcijas projektu1

Projektā plānots realizēts dažādas aktivitātes. Tostarp jau oktobra izskaņā Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju. No katras pašvaldības tiks deleģēti 2 pārstāvji. Brauciena galvenā tēma ir drošība. Tāpat starp projekta aktivitātēm minamas semināru un apmācību organizēšana pašvaldību speciālistiem, kā arī ideju hakatona rīkošana un atbalsta sniegšana pašvaldību pilotprojektu realizācijai. Projekta īstenošanā ir iesaistīti visu pašvaldību un plānošanas reģionu speciālisti, kas strādā ar attīstības plānošanas jautājumiem, nozaru eksperti un pašvaldības pakalpojumu sniedzēji, arī pašvaldību vadībā esošās amatpersonas un pašvaldību sniegto pakalpojumu saņēmēji. 

Paredzēts, ka, īstenojot projektu, tiks uzlabota publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, paplašinātas pašvaldību sadarbības iespējas, veicināta administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto pašvaldību darba efektivitāte, tajā skaitā nodrošinot kvalitatīvāku publisko pakalpojumu pieejamību, u.c.. 

1Ar projekta  Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001, “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” aprakstu iespējams iepazīties: ŠEIT ↩

Kategorijas
Korupcija

KNAB aicina piedalīties kampaņas “KORUPCIJA SMACĒ! Ziņo KNAB lietotnē” atklāšanas pasākumā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 

Piektdien, 8. septembrī, no plkst. 11.00 līdz 12.30 Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina mediju pārstāvjus un citus interesentus piedalīties sociālās kampaņas “KORUPCIJA SMACĒ! Ziņo KNAB lietotnē” atklāšanas pasākumā. Kampaņas mērķis ir informēt sabiedrību par jauno ziņošanas platformu un lietotni “Ziņo KNAB!”, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par korupcijas postošajām sekām un ziņošanu par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Kampaņa norisināsies no 8. līdz 29. septembrim.

Kampaņas atklāšanas pasākums notiks Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes zālē (4. stāvā), Aspazijas bulvārī 5, Rīgā. Pasākumu būs iespējams vērot arī tiešsaistē – KNAB Facebook kontā, kā arī ziņu portālos Delfi.lv un Lsm.lv.

Kampaņas atklāšanas pasākumā piedalīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis un Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko. Atklāšanas pasākuma vadītājs – Magnuss Eriņš.

Kampaņas atklāšanas pasākumā plānotas dažādas aktivitātes, tostarp iepazīstināšana ar jauno ziņošanas platformu un lietotni “Ziņo KNAB!”, kā arī diskusija par aktuālajām tendencēm saistībā ar sabiedrības korupcijas uztveri.

Publicitātes nolūkos pasākums tiks fotografēts un filmēts. Pēc atklāšanas pasākuma KNAB pārstāvji būs pieejami intervijām vai papildu informācijas sniegšanai par sociālo kampaņu un ar to saistītām detaļām.

KNAB kampaņa īstenota Eiropas Ekonomikas zonas grantu programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana” projekta “Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā” ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Uzņēmējdarbība

Altum finanšu instrumentu veidā komersantiem būs pieejams atbalsts vairāk kā 500 miljonu eiro apmērā

Ekonimikas ministrija

Ministru kabinets š.g. 5. septembra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu 506 397 484 eiro ES fondu 2021. – 2027.gada finanšu perioda finansējumuu novirzīt Altum finanšu instrumentu atbalstam komersantiem.

Ar šiem finanšu instrumentiem samazināsim tirgus nepilnības un veicināsim jaunu saimnieciskās darbības veicēju izveidi un esošo izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai tiem uzņēmējiem, kuri dēļ nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Apstiprinot MK noteikumus “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi”, valdība lēma, ka šis atbalsts Altum finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās:

  • Produktivitātes aizdevumi (tai skaitā ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei,
  • Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai,
  • Iespējkapitāla ieguldījumi,
  • Starta, izaugsmes aizdevumi,
  • Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai,
  • Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi),
  • Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, tai skaitā attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos),
  • AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos,
  • Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija,
  • Uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos.


Plānots, ka šo atbalsta programmu ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim kopumā tiks atbalstīti vairāk kā 2500 uzņēmumi, piesaistīts vairāk kā 399 milj. eiro privātais līdzfinansējums, 13 450 mājokļiem uzlabota energoefektivitāte, ietaupīts 3 480 CO2 aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju, saražota 16 696 MWh/gadā atjaunojamā enerģija, ieviesta papildu elektroenerģijas ražošanas jauda 9.58 MW apmērā no atjaunojamiem energoresursiem.

Iepriekšējā ES fondu 2014. -2020. gada periodā Altum sniedza atbalstu komersantiem 7 finanšu instrumentu programmās (garantijas, paralēlie un starta aizdevumi, MVU aizdevumi, mikro aizdevumi, riska kapitāls un akselerācijas programma), kuru ietvaros uz 2023. gada 2. ceturksni 1503 uzņēmumi saņēmuši atbalstu 350,65 milj. EUR apmērā:

  • 56 milj. EUR aizdevumos attīstībai, atbalstot 120 uzņēmumus,
  • 11 milj. EUR aizdevumos biznesa uzsākšanai, atbalstot 666 uzņēmumus, t.sk. 455 jaunizveidotus uzņēmumus, 
  • 238,45 milj. EUR nodrošinājumam garantijās, atbalstot 582 uzņēmumus,
  • 45,2 milj. EUR iespējkapitāla investīcijām un akcelerācijai, atbalstot 135 uzņēmumus, t.sk. 109 jaunizveidotus uzņēmumus.

Detalizēti ar MK noteikumiem “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” var iepazīties Tiesību aktu portālā.