Kategorijas
Valsts pārvalde un pašvaldības

Finanšu ministrija samazina ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes 2024. gadam

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2023. gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3%.

“Redzam, ka visā Eiropā joprojām saglabājas visai augsta nenoteiktība gan saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā, gan Eiropas Centrālās bankas politiku un prognozēm par iespējamu procentu likmju pazemināšanas sākšanu šā gada laikā, kas kavē investīciju lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka ekonomikas izaugsmes tempi nebūs tik labi, kā mēs vēlētos, un mums kā valstij būs pieejams mazāk resursu. Tādēļ jo būtiskāka loma šinī un tuvākajos gados būs arī lielo investīciju projektu realizācijai un Eiropas Savienības fondu finansējuma pieaugumam,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Zemāku ekonomikas izaugsmi 2024. gadā lielā mērā nosaka pagājušā gada dinamika, kad, krītoties pieprasījumam ārējā tirgū un augstajam cenu līmenim kavējot privātā patēriņa izaugsmi Latvijā, IKP pieaugums nesasniedza prognozēto. Pēc provizoriskiem datiem Latvijas ekonomika pērnajā gadā saruka par 0,6%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un privātā patēriņa kritums, kamēr pozitīvi devumi bija investīciju un sabiedriskā patēriņa kāpumam.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2024. gadam pakāpeniski ir pasliktinājušās. Lai arī šie prognožu pazeminājumi joprojām bijuši ļoti mēreni, zemāka izaugsme Eiropā samazinās arī Latvijas ekonomikas gaidāmo izaugsmi. Kopumā Eiropas Savienībai (ES) un eirozonai šim gadam gan ir prognozēti augstāki izaugsmes tempi nekā 2023. gadā, tomēr tie joprojām ir vēsturiski zemā līmenī.

Vienlaikus jau no gada otrās puses, Eiropas ekonomikai sākot augt straujāk un arvien mazinoties nesenā krasā cenu kāpuma negatīvajai ietekmei uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, arī Latvijas ekonomikas izaugsme kļūs straujāka, 2025. gadā paātrinoties līdz 2,9%.

Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenoto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta līdz 1,6%. Iepriekšējās, 2023. gada jūnijā sagatavotajās prognozēs FM šim gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā. Vidējā termiņā, laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim praktiski nav atstājis ietekmi uz bezdarba un nodarbinātības rādītājiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, nav būtiski koriģēti. Pēc FM prognozēm bezdarba līmenis šogad varētu saglabāties 2023. gada līmenī 6,4% apmērā, bet pēc tam straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē līdz 2028. gadam pakāpeniski noslīdēt līdz 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils – 888 tūkstošu līmenī ar nelielu lejupvērstu tendenci.

Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan minimālās darba samaksas kāpums no 620 līdz 700 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp veselības, aizsardzības un izglītības nozarēs. FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 7,5%, sasniedzot 1650 eiro, bet nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pakāpeniski pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2024. gada 12. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties FM mājaslapas sadaļā Tautsaimniecības un budžeta izpildes analīze

Kategorijas
Nekustamais īpašums Uzņēmējdarbība

Apstiprināti pieci reģionu industriālo parku un teritoriju attīstīšanas projekti

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Atveseļošanas fonda (AF) projektu atlasē, kur pašvaldībām un komersantiem nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju infrastruktūras attīstīšanai bija paredzēti 80 miljoni eiro, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apstiprinājusi piecus projektus ar kopējām AF investīcijām vairāk nekā 77 miljonu eiro apmērā.

AF programmā, kas vērsta uz nacionālas nozīmes industriālo parku izveidošanu ārpus Rīgas reģiona, tādējādi mazinot reģionālās attīstības atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju, bija iesniegti deviņi projekti. 

Ņemot vērā, ka projektos prasītais AF investīciju apmērs – 124 miljoni eiro – bija lielāks par  pieejamo atbalstu programmas ietvaros, proti, 80 miljoniem eiro, projekti tika izvērtēti konkursa kārtībā. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums bija 20 000 000 eiro.

Apstiprinātie projekti:

  • Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes projekts publisko ielu infrastruktūrai “Liepājas industriālā parka teritorijas attīstība 1.kārta”, AF finansējums – 10 miljoni eiro;
  • Daugavpils valstspilsētas pašvaldības projekts publiskās infrastruktūras izbūvei un ražošanas ēkas celtniecībai “Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) Industriālā parka izveide”, AF finansējums – 17,13 miljoni eiro;
  • Valmieras novada pašvaldības projekts industriālo laukumu, publisko stāvlaukumu, pievadceļa, dzelzceļa pievadceļa un iekšējā dzelzceļa tīkla infrastruktūrai “Valmieras Industriālā parka attīstība”, AF finansējums – 20 miljoni eiro;
  • Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Centrālā pārvalde” projekts publisko ielu infrastrutūrai “Zemgales industriālā parka attīstība, I kārta”, AF finansējums – 20 miljoni eiro;
  • Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Ventspils osta” projekts publiskās infrstruktūras izbūvei un ražošanas ēkas celtniecībai “Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī”, AF finansējums – 10 miljoni eiro.

Divi projekti projektu iesniegumu izvērtēšanas periodā tika atsaukti, savukārt vēl divos  pieņemti lēmumi par nosacījumu neizpildi. CFLA lēmumus mēneša laikā var apstrīdēt Finanšu ministrijā.

Kā ziņots iepriekš, šajā programmā tiks atbalstīta jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās industriālās teritorijas attīstīšana, industriālo pieslēgumu ierīkošana, pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām un komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana. Projektus var īstenot visā Latvijā, izņemot Rīgas plānošanas reģionu. 

AF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3.i. investīcijas  “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos”  ietvaros.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība

Tautsaimniecības komisija: jāveicina atbalsts inovatīvai uzņēmējdarbībai

Saeima

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 13. februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam.

“Katras valsts attīstības pamatā ir eksportspējīgi uzņēmumi, jaunu un unikālu produktu ražošana, kā arī investīciju piesaiste. Lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem, kuri strauji attīstās, un piesaistītu mūsu valstij arī starptautiskas investīcijas, ir svarīgi novērst birokrātiskos šķēršļus,” uzsver komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs. Tādēļ ir svarīgi saglabāt sevi labi pierādījušo “zaļā koridora” pieeju uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās, pauž J. Vitenbergs.

“Zaļā koridora” koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs, skaidro J. Vitenbergs.

Likumprojekts noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likumprojektā iecerēts izveidot atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās.

Deputāti sēdē uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības veicināšanai un investoru piesaistei.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā norādīja, ka līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos. No 2021.gada marta līdz pagājušā gada beigām apstiprināti projekti ar kopējo pienesumu tautsaimniecībā vairāk nekā 308 miljonu eiro apmērā un radītas vairāk nekā 1150 darba vietas. Ņemot vērā “zaļā koridora” lomu Latvijas investīciju vides un konkurētspējas uzlabošanā, likumprojekts paredz nodrošināt tam pastāvīgu regulējumu, pauž likumprojekta autori.

Plānots, ka prioritāro projektu kvalifikācijas kritērijus, iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību, pieejamā finansējuma apmēru, kā arī citus nosacījumus un institūciju, kas nodrošinās vienu kontaktpunktu prioritāro projektu apkalpošanai, noteiks Ministru kabinets.

Iecerēts, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. J. Vitenbergs informēja, ka lūgs Saeimu iekļaut likumprojektu ceturtdienas, 15. februāra, Saeimas sēdes darba kārtībā un noteikt tam steidzamību.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Samazinās izmaksas jaunu lielas jaudas elektroenerģijas pieslēgumu izveidei

Ekonomikas ministrija

2024. gada 13. februāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts samazināt izmaksu slogu jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu izveidei, sekmēt komercdarbības attīstību un inovācijas. Likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā.

Izmaiņas paredz ar likumu ieviest pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma principu, kur pusi sedz lietotājs, bet otru pusi sistēmas operators, AS “Sadales tīkls” sistēmas lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem arī vidsprieguma (6 – 20 kilovoltu (kV) ) tīklā un 0,4kV tīkla pieslēgumiem ar jaudu (ievadaizsardzības aparāta lielumu) virs 100 ampēriem (A).

Līdz šim attiecīgais būvdarbu izmaksu sadalījuma princips tika piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem (līdz 100 A). Savukārt lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100 % sedza visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, bet pieslēguma lietošanas laikā lietotājam tika piemērots atļautās slodzes efektīvas izmantošanas risinājums (samazināta pakalpojuma maksa), ļaujot piecu gadu periodā atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Gadījumā, ja lietotājs ir arī elektroenerģijas pašražotājs (piemēram, uzstādījis saules paneļus), šāda kārtība apgrūtināja viņa iespējas sasniegt nepieciešamo patēriņa līmeni, pie kāda pakalpojuma maksa tika samazināta.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: ”Samazinot izmaksu slogu jauna pieslēguma izveidei un darbības uzsākšanai uzņēmējiem, speram būtisku soli elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu pieejamības uzlabošanā, kā arī lieljaudas ražošanas uzņēmumu pieslēgumu attīstībā un investīciju vides pilnveidē kopumā.”

Piedāvātais būvdarbu izmaksu sadalījuma risinājums veicinās atteikšanos no citu, neefektīvāku un dabai nedraudzīgāku energoresursu izmantošanas. Turklāt tas veicinās elektroenerģijas sadales sistēmas operatora pieslēgtās patēriņa jaudas un sadalītās elektroenerģijas palielināšanos, kā rezultātā esošā elektroapgādes sistēma un tajā jau uzstādītās sistēmas jaudas tiks izmantotas efektīvāk.

AS “Sadales tīkls” akcentē, ka šī pieeja nodrošinās vienlīdzības principu, kā arī būs solis tautsaimniecības elektrifikācijas veicināšanas virzienā. “Līdzīga pieeja jau veiksmīgi darbojas Lietuvā. Šis jauninājums ne vien nodrošinās vienlīdzības principu attiecībā pret visiem klientiem, bet arī veidos labvēlīgāku investīciju vidi un veicinās elektroenerģijas patēriņu, kas Latvijā pašlaik diezgan atpaliek no citu Eiropas valstu līmeņa,” uzsver “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pārskatītā pieeja paredz pakāpeniski slēgt atļautās slodzes efektīvas izmantošanas risinājumu, kas pēc būtības šobrīd ir novecojis, turklāt administratīvi ļoti sarežģīts mehānisms. Šo risinājumu jauniem pieslēgumiem paredzēts vairs nepiemērot pēc 2024.gada 1.maija.

Paredzēts, ka lietotājam ierīkotais pieslēgums ir jāuzsāk lietot uzreiz pēc pieslēguma ierīkošanas un pieslēgums ar ierīkoto jaudu, par kuru puses vienojas pieslēguma līgumā, jālieto vismaz piecus gadus, nesamazinot pieslēguma atļauto slodzi (pieslēguma jaudu). Šie nosacījumi liek galalietotājam rūpīgāk izvēlēties ierīkojamā pieslēguma jaudu. Līdzīga veida ierobežojumi, pastāv arī kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā pieslēgumā ierīkoto atļauto slodzi jāizmanto 10 gadus.

Vairāk par apstiprināto likumprojektu “Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā” – vienotajā Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

LPS aicina valdību rast iespējas pašvaldībām piesaistīt finansējumu notekūdeņu attīrīšanas kvalitātes nodrošināšanai

Latvijas Pašvaldību savienība

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina Ministru kabinetu rast veidus un iespējas pašvaldībām piesaistīt finansējumu, lai palielinātu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu un nodrošinātu obligātajām prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, garantējot tīru un veselībai drošu apkārtējo vidi.

Pašvaldības pauž bažas par radušos situāciju, kas ved strupceļā, jo realitātē šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā paredzētais finansējums šobrīd spēkā esošo ES un Latvijas tiesību aktu  prasību izpildei ir mazāk nekā 20% no faktiski nepieciešamajām investīcijām, lai uzlabotu ūdenssaimniecību pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbību, kā arī samazinot piesārņojumu (Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati). Līdz ar to LPS ieskatā nepieciešams steidzams risinājums finansējuma piesaistei, piemēram, īpašas aizdevumu programmas izveide pašvaldībām, investīciju programma u.c.

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, ko ES plāno pieņemt tuvāko mēnešu laikā, paredz noteikt jaunas un paplašināt esošās prasības sadzīves un ražošanas (saimniecisko) notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai un novadīšanai, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību no notekūdeņu novadīšanas nelabvēlīgas ietekmes. Vienlaikus jaunās prasības paredz pakāpeniski novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabot notekūdeņu apsaimniekošanas energoefektivitāti.

Pašvaldības neapšauba šo ieceru nozīmi cilvēku un vides veselībai. Tomēr, lai atbilstoši jaunajām prasībām sakārtotu infrastruktūru tikai 66 blīvi apdzīvotās teritorijās ar iedzīvotāju skaitu no 1000 līdz 2000, būs nepieciešams vismaz 421 milj. eiro. Jaunās prasības attieksies uz visām blīvi apdzīvojām teritorijām, kurās dzīvo vairāk nekā 1000, t.i. uz aptuveni 130 apdzīvotām vietām Latvijā. Tajās būs  jānodrošina centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošana, kā arī dzīvojamo un sabiedrisko ēku pieslēgšana tai un savākto notekūdeņu attīrīšana atbilstoši noteiktiem standartiem. Lielākajām pilsētām jārēķinās ne vien ar stingrākām notekūdeņu attīrīšanas prasībām, bet arī ar obligātiem nosacījumiem energoefektivitātes uzlabošanai un lietus notekūdeņu apsaimniekošanai.

LPS uzsver, ka nav precīzi aprēķināts, cik minēto prasību ieviešana Latvijā visās pilsētās un apdzīvotajās vietās kopumā izmaksās. Pēc aplēsēm, izmaksas sasniegs vismaz pusmiljardu eiro. Vienlaikus Valdības rīcības plānā paredzēts, ka ūdenssaimniecības resursu un infrastruktūras uzlabošanai, piesārņojuma samazināšanai šajā plānošanas periodā paredzēts 74,16 milj. eiro. Visticamāk, ka nākotnē ES līdzekļi ūdenssaimniecības attīstībai samazināsies vai vispār nebūs pieejami. Jaunās direktīvas prasības paredzēts ieviest pakāpeniski, atbilstība tām daļā apdzīvoto teritoriju jāsasniedz jau līdz 2033.gadam. Arī gadījumā, ja būs pieejami vēl divu ES fondu plānošanas periodu līdzekļi tādā pašā apjomā kā šajā plānošanas periodā, kopumā tie būtu ne vairāk kā 150 milj. eiro, kas ir apmēram trešdaļa no nepieciešamā finansējuma infrastruktūras sakārtošanai tikai teritorijās ar 1000 – 2000 iedzīvotājiem. Tomēr jāņem vērā, ka arī pārējām apdzīvotām teritorijām ar daudz lielāku iedzīvotāju skaitu un vēl stingrākām prasībām notekūdeņu attīrīšanai,  būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi.

Šajā plānošanas periodā ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību”  2.2.1.1. pasākuma “Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai” pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā atbalsts granta veidā tiks sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas apkalpo blīvi apdzīvotas teritorijas, kurās ir vairāk nekā  10 000 iedzīvotāju (saskaņā ar 2022. gada datiem, Latvijā ir 21 šāda apdzīvota vieta – valstspilsētas un novadu centri).

LPS akcentē, ka mazajām apdzīvotajām teritorijām ilgu laiku (pēc 2013.gada) nav bijis pieejams ES fondu atbalsts ūdenssaimniecības infrastruktūras ierīkošanai un atjaunošanai, īpaši blīvi apdzīvotām vietām, kurās ir mazāk nekā 2000 iedzīvotāju. Bet arī lielākām  apdzīvotām vietām, kurās mīt 2000 – 10 000 iedzīvotāju (35  pilsētas un ciemi) ir ļoti svarīgi palielināt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas un uzlabot tehnoloģijas utt. Piemēram, Pierīgā, Ādažu un Ropažu novados, pastāvīgi  palielinās iedzīvotāju skaits, ienāk jauni ražošanas uzņēmumi, kuriem nepieciešams nodrošināt iespēju nodot notekūdeņus centralizētajā kanalizācijas sistēmā. Vienlaikus tas nozīmē lielāku savākto notekūdeņu apjomu, kam esošo attīrīšanas iekārtu jauda ir par mazu. Tādēļ jau šajā plānošanas periodā ir jāuzlabo esošo attīrīšanas iekārtu tehniskais stāvoklis un to jauda, turklāt papildus tam jāsāk ieguldījumi, kas būs nepieciešami jauno prasību izpildei.

LPS īpaši uzsver risku, ja direktīvas prasību ieviešanas finansēšana paliks tikai pašvaldību ziņā, tad, visticamāk, vajadzēs būtiski paaugstināt ūdenssaimniecības (centralizētas ūdensapgādes un kanalziācijas) pakalpojuma tarifus, kā rezultātā iedzīvotāji nespēs par tiem samaksāt. Tādējādi iespējama iedzīvotāju atteikšanās no centralizētajiem pakalpojumiem, kas nenāks par labu ne iedzīvotāju veselībai, ne augsnes un ūdeņu tīrībai. Tā kā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās ienāk liels apjoms notekūdeņu, to darbības efektivitāte ir nozīmīga tam, cik ātri aizaugs mazās upes un strauti, cik intensīvi vasarās ziedēs ūdens peldvietās un cik tīrs būs ūdens jūrā. , Tādēļ notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte ir viena no augstākajām prioritātēm nepieciešamo investīciju ieguldījumu virzieniem vides jomā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Māksla, kultūra un atpūta

Mediju atbalsta fondā izsludināti konkursi sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā ar pieejamo finansējumu gandrīz 2,2 milj. EUR.

Kultūras ministrija

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludina pieteikšanos Mediju atbalsta fonda (MAF) programmas  “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” konkursos. Programmas ietvaros pieejams finansējums 2 195 299,86 EUR EUR apmērā.

Konkurss tiek rīkots ar mērķi atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.

“Nacionālie komerciālie mediji ir būtiska mūsu Latvijas ekosistēmas sastāvdaļa, tāpēc man ir lepnums, ka atšķirībā no citām valstīm varam tos atbalstīt finansiāli, vienlaikus stiprinot mūsu mediju telpas prioritāros mērķus. Viens no aktuālākajiem šobrīd ir latviskākas mediju vides veidošana, tāpēc man ir īpašs priekš, ka šajā konkursā uzsvars likts uz mazākumtautību auditorijas piesaisti saturam latviešu valodā,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.

“Ņemot vērā gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumus, šobrīd ir īpaši svarīgi spēcināt mediju telpu ar kvalitatīvu un objektīvu procesu atspoguļojumu un analīzi. Lai turpinātu radīt informatīvi izglītojošu saturu, arī šogad medijiem ir iespēja pretendēt uz valsts atbalsu, kas vienlaikus veicina mediju atbildīgumu un kvalitāti,” skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, lai pielāgotu projektu iesniegšanu Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformā (MAP), programmas ietvaros par katru mediju veidu MAP tiek veidots atsevišķs konkurss: 

  • Atbalsts audiovizuāliem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem (979 675,48 EUR, maks. fin. vienam proj. 150 000 EUR)
  • Atbalsts audiāliem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem (457 700,65 EUR, maks. fin. vienam proj. 75 000 EUR)
  • Atbalsts preses izdevumiem (530 669,91 EUR, maks. fin. vienam proj. 75 000 EUR)
  • Atbalsts interneta vietnēm (227 253,82 EUR, maks. fin. vienam proj. 50 000 EUR)

Projekta pieteicējs konkursā var iesniegt ne vairāk kā 3 projekta pieteikumus, bet projekta pieteicējs, kurš ir īpašnieks bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļautai programmai, vēl papildus 1 projekta pieteikumu.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2024. gada 15. marta plkst. 23.59.

Konkurss tiks organizēts ar pieteikšanos Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformā (MAP).  Kopš 2023. gada nogales viss Fonda projektu konkursu cikls – pieteikuma iesniegšana, saziņa, statusa informācija, vērtēšanas procesa rezultāti, līgumi, veiktie maksājumi, atskaišu iesniegšana notiek caur MAP. Lai būtu iespējams pieteikties konkursā un aizpildīt konkursa pieteikuma veidlapu un budžetu, nepieciešams nodrošināt organizācijas pārstāvjiem MAP piekļuvi. Lūdzam ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms 10.10.2024. iesūtīt atbildīgās amatpersonas parakstītu aizpildītu MAP lietotāju izveides veidlapu. Veidlapa pieejama Fonda tīmekļvietnē.

Projektu pieteikumu iesniedzēju ērtībai 2024. gada 16. februārī plkst. 10.00 tiešsaistē notiks informatīvais seminārs, kur projektu pieteicējiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus pirms projektu pieteikuma iesniegšanas, kā arī uzzināt būtiskāko informāciju par MAP lietošanu. Pieteikties dalībai seminārā iespējams, rakstot uz e-pastu eliza.lake@sif.gov.lv  un norādot savu vārdu, uzvārdu, kā arī pārstāvēto mediju.

Projektu pieteikumus pēc atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēs  komisija, kura sastāv no  pieciem augstskolu pārstāvjiem (tai skaitā pārstāvjiem no reģionālajām augstskolām, kurās ir komunikāciju / mediju programmas), diviem mediju jomas nevaldību organizāciju pārstāvjiem, kuru darbība ir vērsta uz žurnālistikas kvalitātes un mediju ētiskuma veicināšanu, pa vienam pārstāvim no Latvijas Mediju ētikas padomes un Baltijas Mediju izcilības centra, un viņu aizvietotājiem, četriem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem viens ir Kultūras ministrijas deleģēts pārstāvis un divi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes deleģētiem pārstāvjiem un viņu aizvietotājiem.

Ar plašāku informāciju, kā arī konkursa nolikumu, pieteikuma un budžeta veidlapu iespējams iepazīties Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformā (MAP). Informācija par MAP lietošanu pieejama www.sif.gov.lv  sadaļā “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platforma (MAP)”

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums

2023. gadā būvniecības nozares izlaide pieauga par 18,9%

Ekonomikas ministrija

2023. gada 4.ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms bija par 25,7 % lielāks salīdzinājumā ar 2022. gada attiecīgo periodu (neizlīdzināti dati salīdzināmās cenās). Ceturkšņu griezumā tie bija straujākie pieauguma tempi 2023. gadā. Šajā periodā inženierbūvniecības apjoms pieauga visstraujāk – par 32,5 %, savukārt ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apjoms palielinājās attiecīgi par 26,7 % un 19,5 %. Kopumā 2023. gadā nozares izlaide bija par 18,9% lielāka kā gadu iepriekš.

Nozare un pasūtītāji ir pārvarējuši pēdējo gadu izaicinājumus, un pasūtītāju aktivitātes pieaugums pozitīvi ietekmē nozares rādītājus. Kā ietekmējošu faktoru var minēt arī nozares divu gadu recesijas zemo bāzes efektu.

Visās būvniecības pamatgrupās 2023. gadā ir vērojamas izaugsmes tendences. Aplūkojot pieauguma tempus nozares ietvaros, līderis ir ēku būvniecība, bet lēnāka izaugsme vērojama inženierbūvniecībā.

“Būvniecības pagājušā gada labie darbības rezultāti uz citu nozaru stagnācijas vai lejupslīdes fona patiesi iepriecina. Neapšaubāmi būvniecības nozares sniegums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas pie nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļu pērn ļāva Latvijas ekonomikai noturēties salīdzinoši labā formā – mēs nepiedzīvojām bezdarba pieaugumu, bet tieši pretēji – darba algas un iedzīvotāju labklājības līmenis turpināja augt. Esmu pārliecināts, ka pēc Ekonomikas ministrijas izstrādāto 42 grozījumu pakotnes pieņemšanas birokrātijas mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas un būvniecības procesā Latvijas būvniecības nozare piedzīvos jaunu būtisku izrāvienu,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ēku būvniecības apjoms 2023. gadā palielinājās par 26,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Nedzīvojamo ēku segments attīstījās straujāk kā dzīvojamo māju segments.

Inženierbūvniecības apjomi bija par 10,8% lielāki kā 2022. gadā. Būvniecības pamatgrupas attīstības dzinuļi bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība un pārējā inženierbūvniecība (to veido hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība), savukārt ceļu un dzelzceļu būvniecība ir vienīgais nozares segments, kurš 2022. gadā nedaudz samazinājās.

Specializēto būvdarbu pieauguma temps 2023. gadā bija 17,8 %. Pieaugums novērojams visos pamatgrupas segmentos, no kuriem visaktīvāk attīstījās elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības.

2023. gadā izsniegtas 4239 būvatļaujas, kas ir par 9,2 % mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būvatļaujās paredzamās platība ir nedaudz lielāka kā 2022. gadā, pieaugums par 0,6 %. To noteica nedzīvojamo ēku segments, lielākais pieaugums ir biroju ēkām, kā arī rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām.

Nozares attīstība 2023. gadā un tās pozitīvie rādītāji ļauj domāt par šādas tendences turpināšanos arī šogad, tajā pašā laikā paturot redzeslokā izaicinājumus, ar kuriem ekonomika un būvniecības nozare saskaras.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības

CFLA izsludinājusi trīs Atveseļošanas fonda projektu atlases investīcijām inovācijās un pētniecībā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trīs atklātas projektu iesniegumu atlases, kur no Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām inovācijās un pētniecībā pieejami gandrīz 112 miljoni eiro.

AF programmās, kuru nosacījumus izstrādājusi Ekonomikas ministrija, finansējumam var pieteikties juridiskas personas vai biedrības, kas sastāv no vismaz vienas nozares asociācijas vai vismaz pieciem savstarpēji nesaistītiem komersantiem, vai atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, un kuru apgrozījums pēdējā pārskata gadā bijis vismaz 150 miljoni eiro un eksporta apjoms – vismaz 75 miljoni eiro.

Atbalstu AF programmas  ietvaros varēs saņemt sīkie, mazie, vidējie un lielie komersanti, tai skaitā valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, kas attīsta produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās.

Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde

Šīs investīcijas mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana tādu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei, kas veicina zemu oglekļa emisiju ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām vai pielāgošanos tām, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā. Pieejamais AF finansējums ir 40 000 000 eiro, maksimālais finansējums vienam projektam – 5 000 000 eiro.Plānots, ka investīcijas ietvaros tiks izstrādāti vismaz 160 jauni ar klimata mērķu sasniegšanu saistīti produkti, pakalpojumi vai tehnoloģijas.

CFLA projektu iesniegumus pieņems līdz š.g. 4. aprīlim. 

1.2.1.2.i.2 Inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrāde

Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

Investīcijas mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantu digitālajai transformācijai, tai skaitā mūsdienīgu automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles rīku ieviešana ražotnē, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā. Pieejamais AF finansējums ir 24 300 000 eiro, maksimālais finansējums vienam projektam – 3 037 500 eiro. Plānots, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam tiks apstiprināti 43 pētniecības projekti.

CFLA projektu iesniegumus pieņems līdz š.g. 4. aprīlim. 

2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai, otrā kārta

Investīcijas mērķis ir privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšana, veicot mērķētas publiskās investīcijas, lai sekmētu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Pieejamais AF finansējums ir 47 663 651 eiro, maksimālais finansējums vienam projektam – 5 957 956 eiro.

CFLA projektu iesniegumus pieņems līdz š.g. 19. martam. 

5.1.1.2.i. Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai, 2. kārta

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

JSPA aicina pašvaldības pieteikties projektā un saņemt finansējumu digitālā darba ar jaunatni attīstīšanai

Izglītības un zinātnes ministrija

Kampaņas “Radi iespēju pašvaldībai & jauniešiem digitāli” ietvaros Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) līdz šī gada marta beigām aicinās pašvaldības pieteikt savas komandas Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētajam projektam “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”, lai veicinātu mūsdienīgu, elastīgu un ilgtspējīgu digitālo darbu ar jaunatni. Ar projekta palīdzību tiks iezīmēta jauna lappuse vienotām vadlīnijām un mijiedarbības stimulēšanai starp jauniešiem un pašvaldību ar digitālā ietvara un rīku palīdzību.

“Digitālie procesi ir kā tilts uz jauniešu iekļaušanu un līdzdalību pašvaldības dzīvē, tāpēc, piedaloties šajā projektā, pašvaldības darbinieki iegūs atbilstošas zināšanas, kā tālāk strādāt un vadīt digitālo darbu ar jaunatni daudz efektīvāk. Turklāt ieguvēji būs gan pašvaldības, gan tajās dzīvojošie jaunieši, kā arī darba ar jaunatni veicēji” uzsver Ieva Cunska, JSPA Nacionālās jaunatnes politikas atbalsta nodaļas vadītāja.

Projekta mērķa grupas ir jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem, t.sk., jaunieši ar ierobežotām iespējām, pašvaldību iestādes, jaunatnes organizācijas un organizācijas, kas strādā ar jauniešiem, darba ar jaunatni veicēji, un pašvaldības kā galvenie sadarbības partneri.

Mācībās pašvaldībām tiks apskatīts plašs tēmu klāsts, ietverot jaunākās aktualitātes digitālajā darbā ar jaunatni, digitālos pakalpojumus un rīkus, kā arī neformālās izglītības nozīmi, metodes un kompetenču atzīšanu. Rezultātā tiks izstrādātas vienotas vadlīnijas un katras pašvaldības individuālais plāns efektīvam digitālajam darbam ar jaunatni.

Tāpat projekta ietvaros pašvaldībām būs iespēja iegūt finansējumu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju tehniskā aprīkojuma, piemēram, datoru un sakaru līdzekļu iegādei. Projekta ietvaros iegādātais aprīkojums paliks projekta sadarbības partneru īpašumā.

Drīzumā pašvaldības tiks aicinātas pieteikties dalībai projektā, kā arī izveidot un pieteikt komandu mācībām 6-7 dalībnieku sastāvā. Ar katru no pašvaldībām tiks slēgts sadarbības līgums. Pēc sadarbības līguma noslēgšanas pašvaldību komandas uzsāks mācības, kas plānotas no šī gada maija līdz jūnija beigām trīs dienu klātienes un divu dienu attālinātās lekcijās. Mācības notiks piecos plānošanas reģionos, katrai pašvaldību komandai izvēloties sev tuvāko norises vietu. Pēc mācībām pašvaldības izstrādās individuālos plānus digitālajam darbam ar jaunatni, saņemot gan metodoloģisko, gan mentoru atbalstu. Pašvaldību izstrādātie plāni būs jāiesniedz līdz 2024. gada nogalei, lai 2025. gadā projektus realizētu un saņemtu finansējumu.

Projektam “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” finansējumu ir piešķīris Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds, un  kopējais pieejamais finansējuma apjoms pašvaldībām projekta ietvaros darbam ar jaunatni visā Latvijā ir 2,8 milj. eiro.

Plašāka informācija par projektu un gaidāmajām aktualitātēm par pieteikšanos pašvaldībām atrodama tīmekļvietnē www.jaunatne.gov.lv.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšanai pašvaldību siltumapgādē piešķirs 2,82 milj. eiro ERAF finansējumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2024. gada 6. februārī Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts* par atbalsta sniegšanu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem centralizētajā siltumapgādē, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi, uzlabojot izmantoto sadedzināšanas iekārtu darbību, ieviešot tehniskos risinājumus, kas samazina putekļu (daļiņu) emisijas gaisā. 

Pasākumam kopējais pieejamais finansējums ir 5,64 milj. eiro, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 2,82 milj. eiro un atbalsta intensitāte līdz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. 

Finansējumam var pieteikties valstspilsētu vai novadu pilsētu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji centralizētajā siltumapgādē ar vidējas jaudas (1 – 50 MW) sadedzināšanas iekārtām, kurās neizmanto fosilos energoresursus un projekta pēcuzraudzības periodā kā kurināmos izmantos mazvērtīgu biomasas kurināmo. Pasākumā sniegtais atbalsts palīdzēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem centralizētajā siltumapgādē pielāgoties jaunajām prasībām putekļu (daļiņu) emisiju samazinājumam no 2025. gada 1.janvāra. 

Pasākuma ietvaros atbalstāms izveidot un aprīkot sadedzināšanas iekārtas ar putekļu (daļiņu) emisiju attīrīšanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī atjaunot vai pārbūvēt esošās putekļu (daļiņu) emisiju attīrīšanas iekārtas. 

Pasākuma īstenošanas rezultātā plānots, ka vismaz 76 552 iedzīvotāji gūs labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem un tiks nodrošināts  putekļu daļiņu emisiju ietaupījums gadā. 

Projektu atlase tiks organizēta atklāta konkursa veidā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasi izsludinās š.g. martā. Lūdzam sekot līdzi aktuālajai informācijai par projektu atlasēm Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļvietnē:  https://www.cfla.gov.lv/lv/2021-2027-projektu-atlases

*Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.7. pasākuma “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” īstenošanas noteikumi