Šā gada 2. februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja labojumus Imigrācijas likumā, tostarp arī vairākus Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, t. sk. jaunuzņēmumu (start-up) dibinātājiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.
Patlaban izveidoti trīs nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darbaspēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
- No šā gada 1. septembra atvieglota procedūra Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai.
- No šā gada 1. maija saīsināts termiņš speciālistu piesaistei profesijās, kurās trūkst darbaspēka. Ekonomikas ministrija gatavos profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Sarakstu iecerēts veidot tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darbaspēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Turpmāk uz šo profesiju pārstāvjiem, kas pieprasīs ES zilo karti, tiks attiecināts zemāks minimālās algas kritērijs – vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā koeficienta 1,5 vietā.
Savukārt attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem saīsināts termiņš līdz 10 darba dienām, kad jābūt brīvai Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajai brīvajai darba vietai, līdz darba devējs var pieņemt darbā ārvalstnieku (patlaban šis termiņš ir ne mazāk kā mēnesis).
- No šā gada 1. maija būs pieejama īpaša termiņuzturēšanās atļauja jaunuzņēmumu veidotājiem. Izveidos īpašu kārtību un īpašu termiņuzturēšanās atļauju (TUA), kas ļaus trešo vals tu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā ar mērķi dibināt jaunuzņēmumu un strādāt pie sava produkta izstrādes un kvalificēta riska kapitāla investora investīciju piesaistes.
ES zilo karti (termiņuzturēšanās atļauja augsti kvalificētam darbaspēkam, kas tiem sniedz tiesības pretendēt uz Eiropas Savienības pilsoņiem līdzvērtīgām sociālajām garantijām un tiesības strādāt Eiropas Savienības teritorijā u. c.) varēs saņemt ne tikai tie ārzemnieki, kam ir augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē vai nozarē, kurā tie tiek nodarbināti, bet arī tie ārzemnieki, kam nav augstākās izglītības attiecīgajā specialitātē vai nozarē, bet ir vismaz piecu gadu profesionāla pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
Līdz šā gada 1. septembrim Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas minist riju un Izglītības un zinātnes mi nistriju, kā arī Latvijas darba devējus pār stāvošajām organizācijām sagatavos kār tību, kādā ārzemnieks bez augstākās iz glītības konkrētajā specialitātē vai nozarē (bet ar profesionālo pieredzi), kurā to plā nots nodarbināt, var pretendēt uz ES zilo karti. Vienlaikus šobrīd IZM strādā pie grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredzēs kārtību, kādā profesionālā dar ba pieredze tiks pielīdzināta augstākās izglītības kvalifikācijai, piešķirot attiecīgus kredītpunktus.
TEKSTS: Ekonomikas Ministrijas Preses Dienests
Atbildēt