Jaunās publisko iepirkumu direktīvas izveidoja arī tādēļ, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.
Jaunās direktīvas apstiprināja arī ciešā saistībā ar ietvarprogrammu “Apvārsnis 2020”, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir svarīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kura īpatsvars saskaņā ar aplēsēm ir aptuveni 20% no iekšzemes kopprodukta1, publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat to var efektīvi izmantot ilgtspējīgas izaugsmes rosināšanai.
Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem, ieņemot 26. vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas salīdzinājumā ar 2004. gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?
Vides un sabiedrības ilgtspēja, iespējams, ir divi no svarīgākajiem izaicinājumiem gan atsevišķām dalībvalstīm, gan arī ES kopumā. Jauni publisko iepirkumu noteikumi ļauj publisko iepirkumu procedūrās labāk integrēt gan vides, gan sabiedrības ilgtspējas apsvērumus. Ņemot vērā, ka nacionālie, ES un starptautiskie normatīvie akti ir saistoši visiem piegādātājiem, kas piedalās publiskos iepirkumos, tie piegādātāji, kuri iesniedz piedāvājumu ar viszemāko cenu, saskaņā ar jauno direktīvu prasībām var tikt izslēgti no konkursa, ja tie neievēro prasības attiecībā uz vides vai sabiedrības ilgtspēju gadījumos, kad ilgtspēja ir viens no iepirkumu konkursa kritērijiem.
Jaunās direktīvas paredz, ka iepirkumu veicēji aktīvāk izmantos dzīves cikla izmaksu aprēķinus. Tāpat jaunās direktīvas liek uzsvaru uz ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma izmantošanu zemākās cenas piedāvājuma vietā. Aprēķinot pilna dzīves cikla izmaksas, tiek iekļautas visas tās izmaksas, kas rodas iepirktā pakalpojuma, preces vai būves dzīves ciklā, sākot ar dabas resursu ieguvi un beidzot ar atkritumu pārstrādi vai apglabāšanu. Pilna dzīves cikla izmaksu aprēķinos var iekļaut arī vides un citus ārējās ietekmes faktorus, kuru vērtība var tikt noteikta un pārbaudīta.
Jaunās direktīvas arī paredz iespēju atbalstīt sociālo iekļaušanu, atvēlot daļu no iepirkumiem uzņēmumiem, kas to veicina. Attiecīgi arī publisko iepirkumu veicēji var sniegt atbalstu sociālās iekļaušanas veicināšanā, iepērkot no uzņēmumiem, kas nodarbina, piemēram, cilvēkus ar invaliditāti vai ilgstošus bezdarbniekus.
Papildus jau minētajam jaunās direktīvas liek uzsvaru arī uz inovāciju kā vienu no publiskā iepirkuma mērķiem, jo īpaši tajās nozarēs, kurās publiskajam iepirkumam ir svarīga loma, tostarp veselībā, izglītībā, aizsardzībā u. c. Visi instrumenti, kuri bija pieejami iepriekš (funkcionālās prasības, iespēja piedāvāt alternatīvus risinājumus, kā arī pirmskomerciāls iepirkums), paliek spēkā arī jauno iepirkumu direktīvu ietvaros. Šāda pieeja radīs labvēlīgāku vidi inovatīviem risinājumiem ar potenciāli augstākām sākotnējām izmaksām, bet zemākām izmaksām pilna dzīves cikla griezumā, tādējādi veicinot arī ilgtspējīgākus risinājumus publiskajam sektoram.
Arī konkursa dialogs kā iepirkuma procedūra, ko piemēro kompleksu un tehniski sarežģītu projektu gadījumos, tika vienkāršots līdz ar jauno direktīvu pieņemšanu. Ne mazāk svarīgi, ka ar jaunajām direktīvām tiek ieviesta jauna iepirkuma procedūra tieši inovatīvu risinājumu iepirkumiem – inovāciju partnerība. Tā ļauj iepirkuma veicējam konkursa kārtībā atlasīt pretendentus, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus publiskā sektora vajadzībām. Šī procedūra ietver gan pētniecības un attīstības sadaļu, gan arī komerciālo sadaļu, ar ko šī procedūra atšķiras no pirmskomerciālā iepirkuma procedūras.
Jaunais publisko iepirkumu regulējums var veicināt arī ES fondu līdzekļu efektīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu. Kā vienu no piemēriem var minēt potenciālu sinerģiju starp ES fondu līdzfinansētiem pasākumiem, kuru ietvaros paredzēts būvēt komplicētus infrastruktūras objektus, un atbalstu praktiskās ievirzes pētniecībai vai inovāciju vaučeru, kas paredzēts atbalsta pasākumā “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai”. Piemēram, publiskā iestāde var veikt pasūtījumu precei vai pakalpojumam, tehniskajā specifikācijā norādot veiktspējas rādītājus, saskaņā ar kuriem piegādātājam būs jāizstrādā un jāpiegādā attiecīgā prece vai jāsniedz pakalpojums.
Tādā gadījumā piegādātājs var izmantot inovāciju vaučeru vai kompetences centros pieejamo finansējumu un sadarbībā ar zinātnisko organizāciju veikt šīs preces vai pakalpojuma izstrādi. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā var veiksmīgi izmantot jaunā publisko iepirkumu regulējuma piedāvātās iespējas, lai gan uzlabotu finanšu resursu efektivitāti un komersantu inovāciju spējas, gan arī veicinātu komersantu un zinātnieku sadarbību. Šāda pieeja iepirkumiem prasītu vajadzību apzināšanu un iepirkumu plānošanu ilgtermiņā, kā arī ciešāku sadarbību starp pasūtītāju un potenciālo piegādātāju.
AUTORS: Aleksandrs Cepilovs,
Finanšu ministrijas eksperts
1. Publiskie iepirkumi, kas tiek veikti saskaņā ar direktīvu prasībām, gan sastāda aptuveni 3,4% no ES IKP (2011. gada dati)↩
Atbildēt