Šī gada 14. maijā Saeima pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu regulējumā. Paredzēts, ka grozījumi likumā stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2028. gada 1. janvārim. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) šiem grozījumiem, kurus virzīja Finanšu ministrija, dēvējot par publisko iepirkumu reformu, sekoja un piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs un darba grupās, sniedzot ekspertu vērtējumu un konsekventi norādot uz riskiem, kas skar atklātības trūkumu par publisko līdzekļu piešķiršanu un ierobežo pretendentu konkurenci.
Ko paredz pieņemtie grozījumi:
- Pasūtītājiem mēneša laikā pēc budžeta apstiprināšanas būs jāpublicē iepirkumu plāni par visiem plānotajiem iepirkumiem kalendārajā gadā.
- Pasūtītājiem būs jāziņo par faktiskajiem izdevumiem un līgumu izpildi no pirmā centa ne vēlāk kā reizi ceturksnī līdz mēneša pēdējam datumam.
- Saglabājas minimālās prasības atklātības nodrošināšanai par izsludinātajiem cenu aptaujām jeb tā saucamajiem vienkāršotajiem iepirkumiem. Ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām (līdz 140 000 euro precēm un pakalpojumiem, līdz 750 000 euro sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem), un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 30 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 1 000 000 euro, pasūtītājs par vienkāršoto iepirkumu publikāciju vadības sistēmā ievieto pamatinformāciju par līguma priekšmetu, saiti uz izsludināto vienkāršoto iepirkumu, kur var atrast iepirkuma dokumentāciju. Tikai jāņem vērā, ka pretendentiem būs dotas 5 dienas, lai iesniegtu savu piedāvājumu, kas uzliek par pienākumu regulāri apskatīties pasūtītāja publicēto iepirkuma plānu vai sazināties ar pasūtītāju un painformēt par interesi piedalīties vienkāršotajā iepirkumā.
Grozījumu sākotnējās redakcijas radīja pamatotas bažas Delnai, Latvijas lielākajai uzņēmēju organizācijai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, Konkurences padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijai. 2026. gada 12. februārī organizācijas apvienojās kopējā paziņojumā un vērsa uzmanību uz to, ka publiskie iepirkumi pēc stingri reglamentētas iepirkuma procedūras pasūtītājiem būs jāveic tikai no Eiropas sliekšņa – EUR 5 538 000 publiskiem būvdarbu līgumiem un EUR 143 000 publiskiem piegādes un publiskiem pakalpojumu līgumiem. Praktiski tas nozīmētu, ka pasūtītāji pēc saviem ieskatiem vai atbilstoši savai iekšējai kārtībai, ja tāda ir apstiprināta, rīkotos ar publisku finansējumu paaugstināto robežvērtību ietvaros, bet sabiedrība par šādu pasūtītāja rīcību uzzinātu tikai apkopotā veidā un post factum, jo informācija par iegādi nebūtu jāpublicē izziņošanas brīdī. Tas negatīvi ietekmētu arī pretendentu konkurenci publiskajos iepirkumos.
Pozitīvi ir vērtējams tas, ka pēc ilgām diskusijām grozījumu virzības laikā Saeimā, tika ņemts vērā tiesībsargājošo iestāžu un sabiedrības pārstāvju viedoklis par reformas trūkumiem un redakcijas tika mainītas, iestrādājot tajās minimālas atklātības prasības vienkāršotajiem iepirkumiem. Kopumā tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar sākotnējo, īpaši riskanto redakciju, kas pasūtītājiem paredzēja ļoti plašu rīcības brīvību un attiecīgi radīja nopietnas bažas par atklātības, konkurences un korupcijas risku pieaugumu publisko līdzekļu piešķiršanas brīdī.
Vienlaikus, Delnas ieskatā vairāki būtiski jautājumi joprojām nav pilnībā atrisināti ar šiem grozījumiem, piemēram, iepirkumu speciālistu kvalifikācijas celšana, publisko iepirkumu centralizācija un kompetenču centru veidošana, kā to iesaka Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā “Problēmas un iespējas publisko iepirkumu attīstībai” (2023). Pieņemtie grozījumi paredz, lai īstenotu ilgtspējas principus, attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju, var veidot kompetences centrus noteiktās jomās, saprotot, ka tie tiek veidoti pašorganizējoties, neparedzot to izveidei konkrētu kārtību.
Tāpēc Delnas ieskatā īpaša uzmanība turpmāk jāpievērš pārejas noteikumu ieviešanai, un Iepirkumu uzraudzības biroja spējai jauno sistēmu efektīvi uzraudzīt. Delna ir gatava aktīvi iesaistīties arī turpmāk – gan vērtējot grozījumu ieviešanu praksē, gan sniedzot priekšlikumus vadlīniju un saistīto normatīvo aktu pilnveidei. Publisko iepirkumu sistēmas reforma nevar būt tikai par administratīvā sloga mazināšanu, tai vienlaikus ir jāstiprina arī sabiedrības uzticēšanās publisko līdzekļu izlietojumam. Demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi publisko līdzekļu izlietojumam, lai pārliecinātos, ka šo līdzekļu izlietojums ir vērsts uz godprātīgu izlietojumu un sabiedrības interešu ievērošanu.