Otrdien, 31. martā, Ministru kabinetā (MK) plānots izskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu vadības likumu, kā mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu, caurredzamu un efektīvu grantu pārvaldības sistēmu Latvijā.
Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus principus EEZ un Norvēģijas grantu ieviešanai jaunajā plānošanas periodā. Tas paredz skaidru regulējumu institūciju kompetencēm, projektu īstenošanai, finanšu uzraudzībai, kā arī lēmumu pieņemšanas kārtībai.
Balstoties uz iepriekšējā perioda pieredzi un Eiropas Savienības fondu regulējuma labās prakses atziņām, likumprojektā ieviesti vairāki uzlabojumi salīdzinoši ar iepriekšējo periodu. Tostarp tādi, kas mazina administratīvo slogu. Piemēram, ir izveidots regulējums, kas praksē paātrinās projektu iesniegumu atlases izsludināšanu, jo paredz atteikties no prasības izstrādāt atsevišķus MK noteikumus katrai programmai, tā vietā visus projektu atlases nosacījumus iekļaujot atlases nolikumos un projektu līgumos.
Tāpat vienkāršota projektu izvērtēšanas pieeja attiecībā uz iepriekš noteiktajiem projektiem, aizstājot to formālu novērtēšanu ar projekta līguma noslēgšanai nepieciešamo dokumentu saskaņošanas procedūru. Tāpat strīdu jautājumu risināšanai turpmāk tiks piemērota Administratīvā procesa kārtība, nevis civiltiesiskā kārtībā, kā tas bija iepriekš. Tādejādi nodrošinot ātrāku un izmaksu ziņā pieejamāku procesu finansējuma saņēmējiem.
Ņemot vērā likumprojekta nozīmi savlaicīgai investīciju uzsākšanai, FM rosina to virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā. Tas ļaus ātrāk nodrošināt finansējuma pieejamību tautsaimniecībai, tostarp būtiskiem drošības un sabiedrības noturības projektiem, piemēram, patvertņu izbūvei. Vienlaikus sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās tiks izstrādāti horizontālie MK noteikumi, kas detalizēti regulēs grantu vadību, projektu īstenošanu un uzraudzību.
Latvijai piešķirtais EEZ un Norvēģijas grantu finansējums jaunajā periodā ir 107 miljoni eiro, tostarp 91,4 miljoni eiro ir Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansējums un 15,6 miljoni eiro – Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums trīs prioritāro jomu programmās. Programmu uzsākšana plānota 2026. gada otrajā pusē, investīcijas ieviešot līdz 2032. gada beigām.
Vietējās attīstības un noturības stiprināšanā tiks ieguldīti 43 miljoni eiro. Šis atbalsts ir vērsts uz valdības galvenās prioritātes “Valsts drošība” īstenošanu, finansējumu ieguldot civilās aizsardzības infrastruktūrā jaunu patvertņu izveidei un esošo telpu pielāgošanai un aprīkošanai. Tāpat arī ģeneratoru iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību kritiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšanai ārstniecībās iestādēs un valsts sociālās aprūpes iestādēs. Zaļajās inovācijās tiks ieguldīti 27,5 miljoni eiro, kas paredz atbalstu uzņēmējdarbībai un piesārņotu vietu sanācijai uzņēmējdarbības sekmēšanai. Savukārt 15 miljoni eiro tiks novirzīti korekcijas dienestu programmai – sieviešu cietuma būvniecībai, korekcijas dienestu stiprināšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem ar atkarībām no apreibinošām vielām. Būtiski, ka šo bilaterālo programmu ietvaros tiks stiprinātas un veidotas jaunas divpusējā sadarbība starp Latvijas un donorvalstu, Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, tai skaitā nevalstiskajām organizācijām (NVO).
Papildus ārpus nacionālā likuma tvērumam, tāpat kā iepriekšējā periodā, donorvalstis turpinās sniegt tiešu mērķētu finansējumu Latvijas NVO atbalstam, kopumā paredzot finansējumu 8, 4 miljonu eiro Pilsoniskās sadarbības fondā (iepriekšējā periodā Aktīvo iedzīvotāju fonds). Fondu apsaimniekos donorvalstu izraudzīts fonda apsaimniekotājs no Latvijas NVO sektora – Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu, un fonds būs tiešā donorvalstu pārraudzībā neatkarīgi no Latvijas iestādēm.
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu portālā.