Pirmdien, 23. februārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Konkurences padomes (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjiem, lai apspriestu publisko iepirkumu sistēmas reformas ieviešanas plānus un sagaidāmos rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot datu pieejamībai un uzraudzības iespējām iepirkumos. Finanšu ministrs uzsvēra, ka reforma kopumā vērsta uz valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot iepirkumu konkurenci, mazinot birokrātiju, veicinot procesu efektivitāti un caurspīdīgumu, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju. Tikšanās laikā abas puses pauda vienprātību, ka publisko iepirkumu sistēmas reforma ir nepieciešama, lai veicinātu tās efektivitāti un caurspīdīgumu, nodrošinot pārliecību par katra eiro pamatotu ieguldījumu.
Pārrunājot atklātību un informācijas pieejamību iepirkumos, KP un KNAB uzsvēra nepieciešamību pēc strukturētiem un centralizēti pieejamiem datiem efektīvai tirgus uzraudzībai, tostarp konkurences neitralitātes nodrošināšanai un iespējamu aizliegtu vienošanos risku savlaicīgai identificēšanai. Savukārt Finanšu ministrija (FM) skaidroja, ka publisko iepirkumu reformas centrā ir pilnīga publisko līdzekļu izsekojamība katram ieguldītajam eiro, nodrošinot, ka informācija ir sabiedrībai pārskatāma visos iepirkuma posmos.
Attiecīgi reforma paredz paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz Eiropas Savienības (ES) noteiktajām robežvērtībām, tādējādi vienkāršojot zemsliekšņu iepirkumu procedūras un paātrinot iepirkumu norisi. Vienlaikus tiks paplašināta vienuviet publiski pieejamā informācija par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem, to izpildi un maksājumiem. Datu pieejamība tiek paplašināta neatkarīgi no iepirkuma apjoma, saglabājot un stiprinot informācijas publiskošanu arī zem ES robežvērtībām.
Tas nodrošinās publisko līdzekļu izsekojamību no pirmā eiro un radīs pamatu riskos un datos balstītai pēcuzraudzībai, kur publiski pieejamā informācija kalpo analītikai un pasūtītāju prakses izvērtēšanai. FM uzsvēra, ka plašāka un sistemātiskāka datu pieejamība ne vien stiprina pārskatāmību, uzraudzības iespējas un sabiedrības uzticību, bet arī kalpo kā būtisks instruments, lai līdzsvarotu pasūtītāju lielāku elastību zemākas vērtības iepirkumos ar augstāku atbildības un atklātības līmeni.
Publisko iepirkumu sistēmas reformas virzībā būtiska ir visu iesaistīto pušu līdzdalība, lai nodrošinātu līdzsvarotu regulējumu, tā praktisku piemērojamību un reformas mērķu sasniegšanu, tāpēc reformas risinājumi izstrādāti finanšu ministra izveidotā starpinstitucionālā darba grupā un to virzības procesā tiek nodrošinātas konsultācijas ar iesaistītajām pusēm.
Reformas plānotās izmaiņas publisko iepirkumu sistēmā stāsies spēkā pakāpeniski. Līdz tam nepieciešams Saeimā pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un pārējos publisko iepirkumu jomas likumos, kā arī attiecīgi izstrādāt un apstiprināt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumu grozījumus.