Finanšu ministrija virza grozījumus Publisko iepirkumu likumā (Nr.1035/Lp14, 2. lasījums), tos pamatojot ar “mazāku birokrātiju” un “efektivitāti”. Taču virzīto grozījumu rezultātā lielā daļā iepirkumu uzraudzība būs iespējama faktiski pēc līguma noslēgšanas, nevis brīdī, kad iepirkums ir uzsākts un vēl var novērst iespējamu neētisku un prettiesisku darbību.
Kas tieši kļūs mazāk redzams sabiedrībai
Šobrīd PIL paredz vairākus publisko iepirkumu līmeņus, kuros ir noteikta kārtība un publiski pieejama pamatinformācija par iepirkumu: iepirkuma izsludināšanas fakts, nolikums, tehniskā specifikācija, pretendentu piedāvātas cenas u.c.. Finanšu ministrijas virzītie grozījumi paredz, izslēgt tā saucamā “mazā iepirkuma” regulējumu (turpmāk – zemsliekšņa iepirkumi), paredzot ka publiskie iepirkumi pasūtītājiem būs jāveic no Eiropas sliekšņa – EUR 5 538 000 publiskiem būvdarbu līgumiem un EUR 143 000 publiskiem piegādes un publiskiem pakalpojumu līgumiem. Tas nozīmē, ka pasūtītāji pēc saviem ieskatiem vai atbilstoši savai iekšējai kārtībai, ja tāda tiks apstiprināta, rīkosies ar publisku finansējumu paaugstināto robežvērtību ietvaros, bet sabiedrība par šādu pasūtītāja rīcību uzzinās tikai apkopotā veidā un post factum.
Kā arī paredzēts atcelt prasību pretendentiem, iesniedzot piedāvājumu, norādīt apakšuzņēmējus, kas nereti ir patiesie darbu veicēji un pakalpojumu sniedzēji. Kā arī pasūtītājam vairāk nebūs pienākums iepirkumos piemērot vides vai citus ilgtspējas kritērijus, līdz ar to šo aspektu izmantošana kļūst faktiski fakultatīva. Zaļais publiskais iepirkums ir instruments, kā publiskā nauda strādā ilgtspējai – energoefektivitātei, aprites ekonomikai, atkritumu mazināšanai.
Citiem vārdiem sakot, pasūtītājs varēs noslēgt līgumu, piemēram, par EUR 4 miljonu vērtiem būvniecības darbiem, nosūtot informāciju par konkursu atlasītiem pretendentiem un iepirkuma veikšanas brīdī, nepubliskojot informāciju par iepirkuma priekšmetu, nolikumu, tehnisko specifikāciju, iespējamo līgumcenu. Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ieskatā šie grozījumi, kurus dēvē par publisko iepirkumu sistēmas reformu, paredz izmaiņas, kas mazina atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu par publisko līdzekļu izlietojumu un reizē ierobežo uzņēmēju iespējas piedalīties publiskajos iepirkumos.
KNAB brīdinājums: riski ir jāidentificē un jānovērš pirms nevis pēc
Korupcijas risku novēršanas skatījumā kritiski nozīmīgs ir ne tikai tas, cik bieži pārkāpumi tiek izmeklēti, bet tas, kurā iepirkuma procesa brīdī uzraudzība vispār ir iespējama un var ietekmēt turpmāko rīcību. KNAB, runājot par korupcijas risku vadību iepirkumos, uzsver, ka būtiskākie riski rodas tieši iepirkuma sagatavošanas un norises posmos – pirms līguma noslēgšanas –, kad atklātība kalpo kā preventīvs mehānisms.
Atklātība ir visiedarbīgākais korupcijas mazināšanas pasākums. Publiskums rada psiholoģisku barjeru un reputācijas risku (“vai esmu gatavs šo lēmumu skaidrot publiski”), kas attur no neētiskas vai prettiesiskas darbības vēl pirms tā kļūst par korupcijas gadījumu un tiek izmeklēta.
Vienlaikus plānotā pieeja būtiski maina pieejamo datu struktūru: palielinās datu apjoms par iepirkumiem plānošanas stadijā, kā arī dati kļūst pilnīgāki jau pēc iepirkumu noslēgšanas. No analītiska skatu punkta šāda pārorientēšanās uz plānošanas un pēc faktu datiem maina risku modeļu un tendenču analīzi. Šobrīd ir grūti novērtēt kādu ietekmi tas atstās uz spējām agrīni identificēt riskus zemsliekšņu iepirkumos. Jebkurā gadījumā tas neaizstāj iepirkumu procesa caurspīdīgumu tā norises brīdī un nemaina preventīvās atklātības nozīmi.
Cenu aptaujas: kas mūs varētu sagaidīt pēc reformas
2025. gada decembrī Delna pētīja ar likumu neregulēto zemsliekšņa iepirkumu (arī dēvētas par cenu aptaujām) praksi valsts pārvaldē 2024. gadā. Delna nosūtīja informācijas pieprasījumu 27 valsts pārvaldes iestādēm – ministrijām, konstitucionālajām un uzraudzības iestādēm. Izpētes mērķis bija noskaidrot – cik vienoti un caurskatāmi iestādes regulē šāda veida iegādes, vai iestādes apkopo datus par šādām iegādēm, vai tie ir publiski pieejami. Lai atvieglotu iestāžu darbu, Delna lūdza sniegt vismaz šādu informāciju:
- iepirkuma priekšmets (preces/pakalpojumi/būvdarbi u. c.);
- kopējā līguma summa (ņemot vērā grozījumus, ja tādi veikti);
- līguma termiņš (ieskaitot grozījumus);
- līgumslēdzējas puses.
Delna saņēma pilnas atbildes (cenu aptauju uzskaitījumus ar iepirkuma priekšmetu, datumiem, summām un uzvarētājiem) kopā ar iekšējo kārtību vai līguma paraugu/veidlapu no 14 iestādēm. 2024. gadā iestādes kopā veica 740 iegādes ar kopējo līgumu summu EUR 2,65 miljoni.
Daļa iestāžu vispār neatbildēja (tostarp vairākas ministrijas), vairākas lūdza pagarinājumu, lai apkopotu informāciju, un solīja atbildi sniegt vēlāk. Atsevišķos gadījumos iestādes piedāvāja ar cenu aptauju rezultātiem iepazīties tikai klātienē, nevis sniegt tos elektroniski. Viena iestāde sākotnēji atteicās reģistrēt pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka e-pasts “nav parakstīts un sagatavots kā iesniegums”, līdz ar to “nav juridiska spēka”. Vēl viena iestāde norādīja, ka dati par cenu aptaujām netiek centralizēti un sistemātiski apkopoti, tāpēc prasīto informāciju nav iespējams nosūtīt. Pēc veiktās izpētes Delna secina, ka iestādēm ir dažāda izpratne par cenu aptaujām un arī prakse cenu aptauju veikšanā, tas apgrūtina publiskās naudas izsekojamību.
Demokrātiskas valsts funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Tāpēc sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi publisko līdzekļu izlietojumam, lai pārliecinātos, ka šo līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu.
Kopumā gan Delna, gan KNAB atbalsta iepirkumu regulējuma reformu un atzīst, ka esošā kārtība ir pārmērīgi birokrātiska, tomēr vienlaikus vērš uzmanību uz iespējamām sekām – samazinoties atklātībai un agrīnajai uzraudzībai, korupcijas un neētiskas rīcības riski netiek novērsti, bet gan pārnesti uz mazāk redzamu un grūtāk preventīvi uzraugāmu zonu. Pret reformas (tās pašreizējā redakcijā) tālāko virzību iebilst arī lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju asociācija, kā arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).
Ņemot vērā augstāk minēto Delna aicina:
- Paredzēt atklātības prasības zemsliekšna iepirkumiem ex ante, piemēram, norādot iepirkuma priekšmetu, līgumcenu, piedāvājuma iesniegšanas termiņu, tehnisko specifikāciju, kā arī norādīt informācija, kas tika uzaicināts piedalīties zemsliekšņa iepirkumā. Lai veicinātu konkurenci, aicinām arī dot iespēju iesniegt savus piedāvājumus tiem pretendentiem, kas sākotnēji konkursā netika iekļauti.
- Saglabāt prasību norādīt pretendentu piedāvājumos apakšuzņēmējus.
- Saglabāt publiski pieejamu informāciju par personām, kurām piemēroti sodi iepirkumu jomā, lai novērstu situāciju, kad sodītie piedalās lēmumu pieņemšanā.
- Nesamazināt zaļā iepirkuma ambīciju, jo ilgtspējas kritērijiem ir jāpaliek kā konsekventai praksei, nevis izvēles iespējai.