Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) seko līdzi Finanšu ministrijas virzītajai Publisko iepirkumu reformai (likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, Nr. 1035/Lp14, pirms otrā lasījuma). Ņemot vērā grozījumu apjomu un nozīmību, Delna veica 2025. gada decemebrī plānotās reformas ietekmes analīzi, izmantojot Pasaules Bankas un OECD izstrādāto Publisko iepirkumu sistēmu novērtēšanas metodoloģija (MAPS).
Par metodoloģiju:
MAPS ir starptautiski atzīta metode, kas visaptveroši izvērtē publisko iepirkumu sistēmu. Tā sākotnēji tika izstrādāta 2003. gadā kā Pasaules Bankas un OECD Attīstības komitejas kopīga iniciatīva. Metodoloģija regulāri tiek atjaunināta, lai atspoguļotu jaunākās tendences publisko iepirkumu jomā. Delna, veicot Publisko iepirkumu reformas analīzi, izmantoja jaunāko 2025. gadā publicēto MAPS metodoloģijas versiju (skatīt šeit). Metodoloģija ir universāla un piemērojama jebkurā valstī neatkarīgi no ienākumu līmeņa vai attīstības pakāpes.
MAPS daudzviet pasaulē tiek izmantota, lai izstrādātu un īstenotu publisko iepirkumu reformas atbilstoši labas pārvaldības principiem. Tā novērtē publisko iepirkumu sistēmu, identificējot sistēmas vājās vietas četros pīlāros: normatīvais ietvars, institucionālā pārvaldība, iepirkumu process un tirgus prakse, kā arī atbildība, godprātība un atklātība. Lai gan par atklātību un godprātību ir izveidots viens atsevišķs pīlārs, šīs iezīmes ir integrētas visos pīlāros, jo to nodrošināšana ir būtiska publisko iepirkumu sistēmas uzticamības stiprināšanai.
Kopumā MAPS ietver 14 indikatorus visos četros pīlāros. Katram indikatoram ir apakšrādītāji jeb sub-indikatori (kopā 55) un zem tiem ir 210 novērtēšanas kritēriji. Tādējādi MAPS ir visaptverošs novērtējums, kas palīdz identificēt sistēmas vājās vietas. Delnas analīzē tika ņemti vērā visi indikatori, apakšrādītāji un novērtēšanas kritēriji. Analīzē katrs no 55 apakšrādītājiem novērtēts ar vērtējumu “Izpildīts pilnībā”, “Izpildīts daļēji” vai “Neizpildīts”, ņemot vērā katra apakšrādītāja novērtēšanas kritēriju prasības.
REFORMAS RADĪTIE RISKI
1.Juridiskais, normatīvais un politikas ietvars.
Pašreizējais Latvijas publisko iepirkumu sistēmas normatīvais ietvars formāli ir spēcīgs – lielākā daļa no apakšrādītājiem šajā pīlārā ir novērtēti ar “Izpildīts pilnībā”. Vienīgi apakšrādītājs, kas attiecas uz publisko iepirkumu ilgtspējību, ir novērtēts ar “Izpildīts daļēji”. Ja reforma tiks pieņemta, tad pasūtītājiem vairāk nebūs pienākums iepirkumos piemērot vides vai citus ilgtspējas kritērijus, līdz ar to šo aspektu izmantošana kļūst faktiski fakultatīva. Tas rada risku, ka ilgtspējas apsvērumi turpmāk tiks ignorēti.
2.Institucionālais ietvars un vadības kapacitāte.
Šajā pīlārā no 14 apakšrādītājiem ar “Izpildīts pilnībā” ir novērtēti tikai 5 apakšrādītāji. Pieci apakšrādītāji novērtēti ar “Izpildīts daļēji” esošās sistēmas trūkumu dēļ, bet 4 apakšrādītāji novērtēti ar “Izpildīts daļēji” gan esošās sistēmas trūkumu dēļ, gan ar reformas saistīto poetenciālo risku dēļ.
Pirmkārt, likums nosaka interešu konflikta aizliegumu un paredz sekas, taču jaunie grozījumi vairākos punktos samazina iepirkumu procesa atklātību un kontroli (skatīt apakšrādītāju “Interešu konflikta novēršana”). Otrkārt, grozījumi kopumā vājina publisko iepirkumu atklātību un atbildību, pieņemot šos grozījumus, tiesiskuma un lietderības pārbaudes varēs veikt tikai pēc publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas – post factum (skatīt apakšrādītāju “Iepirkuma iestāžu definīcija, atbildība un formālās pilnvaras”). Treškārt, grozījumi paredz izveidot Kompetences centru un centralizēt publiskos iepirkumus, taču Kompetences centram nav skaidri noteikti uzdevumi un atbildības, tai skaitā minimālās prasības atklātības nodrošināšanā par centra darbu, kas rada neskaidrību par tā darbību un mērķiem (skatīt apakšrādītāju “Centralizētā iepirkuma iestāde”). Papildus, neskatoties uz Publikāciju vadības sistēmas esamību, grozījumi būtiski mazinās atklātību, jo tiks samazināta publiski pieejamā informācija par zemsliekšņa iepirkumiem ar paaugstinātām zemsliekšņa robežvērtībām (robežvērtības tie paaugstinātas līdz 5 538 000 euro publiskiem būvdarbu līgumiem un 143 000 euro publiskiem piegādes un publiskiem pakalpojumu līgumiem), līgumu izmaiņām un apakšuzņēmējiem, tādējādi ierobežojot sabiedrības iespējas uzraudzīt publisko līdzekļu izlietojumu (skatīt apakšrādītāju “Iepirkumu informācijas publicēšana, ko nodrošina informācijas tehnoloģijas”).
3.Iepirkumu darbība un tirgus prakse.
Šajā pīlārā visus 6 apakšrādītājus Latvija izpilda daļēji. Trīs apakšrādītāji ir novērtēti ar “Izpildīts daļēji” esošās sistēmas trūkumu dēļ, bet atlikušie 3 apakšrādītāji ir novērtēti ar “Izpildīts daļēji” gan esošās sistēmas trūkumu dēļ, gan reformas radīto potenciālo tiešo risku dēļ.
Pirmkārt, grozījumi Publisko iepirkumu likumā, paredzot svītrot 41. panta 3. un 11. daļu samazina atklātību un vājina finanšu disciplīnu. Arī zaļā publiskā iepirkuma normu izslēgšana no iepirkuma procesa būtiski vājina vides un ilgtspējas prasību integrāciju iepirkumu plānošanā. Otrkārt, pašreizējais normatīvais regulējums kopumā nodrošina skaidru un caurspīdīgu publisko iepirkumu veikšanu, līguma piešķiršanas un slēgšanas procesu, taču praksē to ierobežo pasūtītāja kapacitātes trūkums, nevienmērīgas zināšanas par normatīvo regulējumu un ekspertu trūkums. Ar šiem grozījumiem informācija par publisko iepirkumu procesu vairāk nebūs pieejamā tādā apjomā, kādā ir tagad, tai skaitā par izmaiņām līgumos un to izpildi, atbildība par publisko iepirkumu paliks tikai pašas iestādes rokās (skatīt apakšrādītāju “Līgumu vadība praksē”).
4.Atbildība, integritāte un caurskatāmība.
Šajā pīlārā kopumā ir 17 apakšrādītāji. Septiņi apakšrādītāji ir novērtēti ar “Izpildīts pilnībā”, 7 apakšrādītāji ir novērtēti ar “Izpildīts daļēji” esošās sistēmas trūkumu dēļ, bet atlikušie 3 apakšrādītāji ir novērtēti ar “Izpildīts daļēji” gan esošās sistēmas trūkumu dēļ, gan reformas radīto potenciālo tiešo risku dēļ. Pirmkārt, ar grozījumiem būtiski tiks samazināts publiski pieejamās informācijas apjoms par publiskajiem iepirkumiem un tiks ierobežota “reāllaika uzraudzība”, pārejot uz periodiskiem pārskatiem (skatīt apakšrādītāju “Sabiedrībai nodrošināta pietiekama un savlaicīga piekļuve informācijai”). Otrkārt, kā minēts iepriekš, plānotās izmaiņas 33. un 33.¹ pantā būtiski samazinās publiski pieejamo informāciju par līgumu izpildi un izmaiņām līgumos, turklāt iepirkumu komisiju varēs veidot tikai 3 locekļu sastāvā un nebūs pienākums pārliecināties par iepirkumu komisijas locekļu sodāmību un pārkāpumiem, tādējādi palielinot risku par komisijas locekļu un darba godprātību (skatīt apakšrādītāju “Tieša pilsoniskās sabiedrības iesaiste”). Pieņemot grozījumus, vairāk nebūs arī jānorāda apakšuzņēmēji, kuri faktiski veic darbu vai sniedz pakalpojumu, tādējādi sabiedrība nevarēs uzzināt, kas patiesībā izpilda līgumu. Tas palielina korupcijas un slēptas ietekmes riskus, turklāt izvēloties veikt publisko iepirkumu, izvēloties sarunu procedūru, varēs paaugstināt ar cenas griestus (skatīt apakšrādītāju “Tiesiskais regulējums definē aizliegtas prakses, interešu konfliktus, kā arī saistītos pienākumus, atbildību un sankcijas”).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Delna aicina 14. Saeimas deputātus un Finanšu ministriju pārskatīt piedāvātos grozījumus un atklāti diskutēt par korupcijas un negodprātīgas rīcības riskiem, kas var rasties pieņemot šos grozījumus.