Latvija līdz 2029. gadam iegādāsies vismaz deviņus jaunus akumulatoru bateriju elektrovilcienus (BEMU), tā otrdien, 9. septembrī, lēma valdība. Paralēli notiks arī šiem vilcieniem nepieciešamās infrastruktūras izveide.
Pirms gada Satiksmes ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā saucamo bateriju vilcienu iepirkumam paredzētos Eiropas Savienības fondu līdzekļus novirzīs projektiem dzelzceļa nozarē ar augstāku gatavības pakāpi, to skaitā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas būvdarbu turpināšanai. Likās, ka bateriju vilcienu iepirkumam pateikts nē uz ilgāku laiku, jo ar to saistās arī lieli ieguldījumi uzlādes staciju un citas infrastruktūras ierīkošanai.
Tomēr pašlaik Satiksmes ministrija runā citu valodu – vilcienu iegādei, sagatavošanai, nodošanai ekspluatācijā un arī infrastruktūras izveidei kopumā pieejami 123 miljoni eiro. No tiem vairāk nekā 104 miljoni eiro ir Kohēzijas fonda finansējums. Bet vairāk nekā 18 miljoni ir nacionālais finansējums.
Bateriju vilciens ar vienu uzlādi varēšot nobraukt līdz 100 kilometriem, uzlādei pa ceļam vajadzīgas ap 10 minūtēm, ko ieplānos vilcienu kustībā no Rīgas līdz Cēsīm un no Rīgas līdz Daugavpilij.
Iepirkumā par bateriju elektrovilcienu iegādi pērn aprīlī bija divi piedāvājumi, no tiem atbilstošs konkursa prasībām un vērtējams izrādījās “Škoda Vagonka” piedāvājums. Šo iepirkumu paredzēts turpināt, un kā priekšrocību uzsver arī zināšanas par vilcienu tehniku, jo Latvijā jau kursē 32 “Škoda” elektrovilcieni, valdības sēdē skaidroja Židkovs.
VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) šobrīd īsteno konkursa procedūru, un atbilstoši iepirkuma prasībām visiem BEMU vilcieniem ir jābūt nodotiem ekspluatācijā ne vēlāk kā 42 mēnešu laikā no BEMU iepirkuma līguma noslēgšanas datuma. BEMU elektrovilcienu iegādei un nodošanai ekspluatācijā pieejamais finansējums ir 110,7 milj. eiro.
Paredzēts, ka bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūru ieviesīs “Latvijas dzelzceļš” – uzņēmums, kurš jau pirms kovida pandēmijas pieredzēja tranzīta kravu skaita krišanos un tolaik arī apturēja vērienīgo un ne līdz galam pamatoto dzelzceļa elektrifikācijas projektu Latvijā. Jo īpaši līdz ar kravu kustības apsīkumu austrumu virzienā “Latvijas dzelzceļš” gan būtiski taupījis un mazinājis arī darbinieku skaitu, taču atkārtoti nākas prasīt piešprices no valsts budžeta.
Pilna apjoma rakstu lasīt šeit