2025. gada 5. augustā biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) sadarbībā ar starptautisko organizāciju Transparency International rīkoja semināru par nevalstisko organizāciju (NVO) iespējām iesaistīties publisko iepirkumu uzraudzībā, izmantojot integritātes pakta (IP) pieeju. Seminārā Delnas direktore un juriste Krista Asmusa prezentēja Delnas izstrādāto rokasgrāmatu praktiķiem “Integritātes pakts un sabiedrības iesaiste publisko iepirkumu uzraudzībā”, savukārt Transparency International publisko iepirkumu eksperts Antonio Greco prezentēja Transparency International izstrādāto rokasgrāmatu “Integritātes pakts: kolektīvā rīcība labas pārvaldības un biznesa godprātības nodrošināšanai publiskajos iepirkumos”, sniedzot praktiskus piemērus pasaules un Latvijas pieredzē.
Seminārā K. Asmusa skaidroja, ka IP pieeja iepirkumu uzraudzībā papildina valsts iestāžu darbu, bet neaizvieto to. IP mehānisms ir balstīts sadarbībā starp NVO un pasūtītāju un paredz sabiedrības interešu pārstāvību, īpaši fokusējoties uz labas pārvaldības un atklātības principiem, kā arī komunikāciju ar sabiedrību. K. Asmusa uzsvēra, ka iepirkumu neatkarīga uzraudzība padara iepirkumu procesus efektīvākus, kalpo kā “drošības spilvens” pasūtītājam, palielina sabiedrības uzticēšanos un palīdz identificēt un risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus.
A. Greco savā prezentācijā iepazīstināja ar starptautisko pieredzi IP ieviešanā, balstoties pieredzi vairāk nekā 25 valstīs. Viņš uzsvēra, ka IP ieviešana pasaulē un Eiropā attīstījusies atšķirīgi. Citviet pasaulē, īpaši Latīņamerikā un Dienvidaustrumāzijā, IP pieeja tiek izmantota jau kopš 2000. gadu sākuma un bieži vien sistemātiski – vienlaikus vairākos projektos vai sektoros kā instruments plašāku pretkorupcijas reformu īstenošanā. Turpretim Eiropā, tostarp Latvijā, IP ir salīdzinoši jauns rīks un biežāk tiek piemēroti konkrētiem, atsevišķiem projektiem, īpaši tiem, kas saņem Eiropas Savienības (ES) finansējumu.
A. Greco norādīja, ka Eiropas valstīs publiskie iepirkumi ir salīdzinoši stingri regulēti, tāpēc IP loma ir papildināt esošos mehānismus, īpaši sabiedrības iesaistes un atklātības aspektos. Turpretim valstīs ar vājāku uzraugošo iestāžu lomu IP kalpo arī kā pamata uzraudzības instruments.
Tāpat Transparency International publisko iepirkumu eksperts arī aplūkoja divus dažādus ieviešanas veidus – ieviešana atsevišķiem gadījumiem (case-based) un sistemātiskā ieviešana. Latvijā un citviet Eiropā līdz šim IP ir ieviesti tikai atsevišķos iepirkumos. Savukārt, sistemātiska IP ieviešana notiek, piemēram, Dienvidaustrumāzijas valstīs, kur konkrētu institūciju rīkotajos publiskajos iepirkumos NVO uzraudzība un iesaiste notiek katru reizi.
Gan nacionālā pieredze, gan starptautiskie piemēri norāda, ka IP nav vienveidīgs rīks, proti, to pielāgo nacionālajam kontekstam un valsts attīstības līmenim publisko iepirkumu jomā. Tāpat IP attīstībai ikvienā valstī būtiska ir NVO kapacitātes stiprināšana, ilgtermiņa institucionālā atbalsta nodrošinājums, tostarp arī finansiāls, un sakārtota likumdošana publisko iepirkumu un IP jautājumā.
K. Asmusas prezentācija pieejama šeit->.
A. Greco prezentācija pieejama šeit->.
Delnas izstrādātā rokasgrāmata “Integritātes pakts un sabiedrības iesaiste publisko iepirkumu uzraudzībā” pieejama šeit->.
Transparency International izstrādātā rokasgrāmata “Integritātes pakts: kolektīvā rīcība labas pārvaldības un biznesa godprātības nodrošināšanai publiskajos iepirkumos” pieejama šeit->.