Intervijā portālam Iepirkumi.lv finanšu ministra Arvila Ašeradena izveidotās publisko iepirkumu jomas regulējuma un prakses pilnveidošanas darba grupas vadītāja vietniece Sanda Liepiņa prezentēja pirmos secinājumus par iespējamajiem uzlabojumiem publisko iepirkumu jomā. “Šobrīd viens no scenārijiem ir radikālas sistēmas izmaiņas publisko iepirkumu jomā,” intervijā portālam Iepirkumi.lv norādīja Sanda Liepiņa, finanšu ministra Arvila Ašeradena padomniece rīcībpolitikas jautājumos.
>>> Skatīt Iepirkumi.lv video interviju ar Sandu Liepiņu
>>> Skatīt Finanšu ministrijas prezentācijas par Darba grupā lemto
“Radikālo sistēmas izmaiņu scenārijs paredz maksimālu elastību, fokusējoties uz iepirkumu pamatmērķiem: atklātību, konkurenci un izmaksu efektivitāti, saprotot, ka pārējie ir sekundāri mērķi. Uzraudzība tiktu īstenota ar analītiku, galvenajiem darbības rādītājiem un references cenu aplēsēm. Praktiski tas paredz, ka iepirkuma procedūru regulējums būtu attiecināms tikai no Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežvērtībām, kas ir virs 5 miljoniem eiro būvdarbiem un virs 140 tūkstošiem eiro pārējiem iepirkumiem,” vienu no darba grupas ierosinājumiem precizē Sanda Liepiņa.
Sanda Liepiņa intervijā portālam Iepirkumi.lv skaidroja, ka radikālākajā sistēmas izmaiņu modelī ikvienam iepirkumam zem noteiktajām līgumcenu robežvērtībām būtu pienākums publiskot informāciju par iepirkuma plānu, noslēgtos līgumus vai faktiskos izdevumus. Tas attiektos gan uz Publisko iepirkumu likuma piemērotājiem, gan arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Iepirkumu uzraudzības birojam būtu pieejami dati, lai varētu nodrošināt galveno darbības rādītāju monitoringu, izlases kontroli un iegūt priekšstatu par kopējiem sistēmas rādītājiem.
“Izmaiņas skartu arī publisko iepirkumu institucionālo arhitektūru, nosakot Iepirkumu uzraudzības biroju kā centrālo vadības iestādi un infrastruktūras nodrošinātāju. Valsts digitālās attīstības aģentūrai šajā gadījumā paliktu tikai iepirkumu kompetences centra loma. Tas nozīmē, ka Iepirkumu uzraudzības birojs uzturētu un attīstītu elektronisko iepirkumu sistēmu un publikāciju vadības sistēmu, novēršot sūdzības par informācijas sniegšanu divās dažādās sistēmās,” uzskata Sanda Liepiņa.
Darba grupā arī vērtē iespējas iepirkumu centralizācijai. “Šobrīd sistēmā ir 609 pasūtītāji un 80 no tiem iepērk 90% no kopējās naudas summas. Tātad mums ir vairāk nekā 500 mazu pasūtītāju, kas iepērk vienu vai divas reizes gadā par salīdzinoši nelielām summām. Skatoties uz Rīgas un Liepājas pieredzi, radikālajā scenārijā būtu nosakāms pienākums arī citās pašvaldībās veidot centralizēti vadītu iepirkumu sistēmu,” skaidro Sanda Liepiņa.
Sanda Liepiņa informēja, ka bez radikālo izmaiņu varianta darba grupā ir pārrunāts arī mērenāks, esošās sistēmas saglabāšanas scenārijs, paredzot pakāpeniskus uzlabojumus bez būtiskām strukturālām izmaiņām. Tiktu paaugstināti minimālie līgumcenu sliekšņi, vienlaikus paredzot pienākumu zemsliekšņos publicēt noteikta satura informāciju. Tiktu saglabāta esošā institucionālā arhitektūra ar dalītu atbildību starp Iepirkumu uzraudzības biroju un Valsts digitālās attīstības aģentūru, turpinot divu iepirkumu IT sistēmu attīstību. “Tas kaut ko atrisinātu, bet no kopējā apjoma tā nebūtu būtiska birokrātijas mazināšana, jo mēs redzam, ka 2/3 no iepirkumu skaita sastāda zemsliekšņu iepirkumi,” komentēja Sanda Liepiņa.
Tiešraides intervijā portāla Iepirkumi.lv Valdes priekšsēdētājs Kaspars Rozenkopfs iztaujāja Sandu Liepiņu par darba grupā līdz šim jau apspriesto, pirmajiem secinājumiem, iespējamiem risinājumiem, kā arī par iespēju iepirkumu jomas speciālistiem iesaistīties ar saviem priekšlikumiem, komentāriem un ierosinājumiem.
Atgādinām, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens darba grupu publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai izveidoja 2025. gada 26. martā. Rīkojumā par darba grupas izveidošanu, kā uzdevumi noteikti izveidot labās prakses piemērus efektīvai iepirkuma organizēšanai un vērtēt publiskā iepirkuma procesa efektivitāti, tostarp publisko iepirkumu sliekšņa jautājumu, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, iepirkumu centralizācijas iespējas jautājumus, kā arī izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem. Kā termiņš noteikts 2025. gada 30. jūnijs. Šobrīd jau notikušas 5 darba grupas sēdes – 4., 16. un 30. aprīlī, kā arī 9. un 16. maijā. Darba grupas noslēdzošā sēde ieplānota 4. jūnijā.
Iepirkumu platformas Iepirkumi.lv valdes priekšsēdētājs Kaspars Rozenkopfs informē, ka šī bija pirmā, bet ne būt ne pēdējā tiešraides video intervija. “Viens no Iepirkumi.lv galvenajiem mērķiem ir pasūtītāju un piegādātāju izglītošana. Iepirkumi.lv ir kā platforma, kurā mēs ne tikai apmācām, bet arī vēlamies sniegt cilvēkiem praktiskas zināšanas, darbā nepieciešamu un noderīgu informāciju. Viena no jaunām iniciatīvām ir arī šādas intervijas. Mēs turpināsim aicināt pie sevis tos cilvēkus, kuru lēmumi un viedoklis ir iepirkumu nozarei nozīmīgs,” teica Kaspars Rozenkopfs, uzsākot tiešraides interviju ar Sandu Liepiņu.
Iepirkumi.lv ir vadošā iepirkumu platforma Latvijā ar vairāk nekā 18 gadu pieredzi iepirkumu nozarē, nodrošinot visus iepirkumu atbalsta pakalpojumus gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, veicinot godīgu un efektīvu iepirkumu praksi. E-iepirkumu sistēma iepirkumu organizētājiem palīdz efektīvi pārvaldīt visu iepirkumu procesu, no iepirkumu veidošanas līdz līguma parakstīšanai, ievērojot augstākos drošības un caurspīdīguma standartus. Iepirkumu monitorings palīdz piegādātājiem atrast jaunus klientus, nodrošinot informāciju par aktuālajiem iepirkumiem Latvijā un Eiropā. Iepirkumu akadēmija organizē apmācības iepirkumu jomas profesionāļiem un iesācējiem.