Lai veicinātu izpratni par papildinošas saimnieciskās darbības principiem un prasībām, šī gada 17.janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības tiešsaistē rīkots seminārs pašvaldībām, kurā piedalījās Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta pārstāvji.
Semināra laikā izskatīja labās prakses piemērus un sniedza atbildes uz jautājumiem par konkrētiem gadījumiem, lai kopīgi rastu risinājumus.
Pašvaldības, īstenojot Eiropas Savienības (ES) fondu projektus, saskaras ar maksimālās atbalsta intensitātes ierobežojumu līdz 85%. Šie projekti primāri paredzēti nesaimnieciskās darbības attīstībai, piemēram, sabiedriski nozīmīgas infrastruktūras uzlabošanai. Papildinošā saimnieciskā darbība (PSD) un papildpakalpojumi (PP) šādos projektos nedrīkst pārsniegt 20% no ikgadējās infrastruktūras vai jaudas izmantošanas apjoma.
Būtiski, ka PSD un PP tiek vērtēti ne tikai projekta uzraudzības posmā, bet visā tā dzīves ciklā jeb 10, 15 vai 20 gadu laikā, pamatojoties uz ilgtermiņa investīciju ietekmes analīzi.
LPS norāda uz nopietnu problēmu, proti, nozaru ministriju rīcību, kad regulējuma prasības tiek mainītas pēc projektu iesniegšanas vai pat pēc to īstenošanas. Piemēram, 2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā pašvaldības iesniedza dienesta viesnīcas projektus, kas tika realizēti un nodoti ekspluatācijā. Taču pēc diviem gadiem tika pieņemti jauni noteikumi, kas uzskaita PSD un PP iespējas. Šādas izmaiņas rada finansiālu slogu pašvaldībām, jo tām tiek aprēķinātas soda naudas, kas ietver ne tikai ES fondu finansējuma daļu, bet arī papildu procentus par it kā nelikumīgu saimniecisko darbību. Tas apdraud projektu ilgtspējību un liedz pašvaldībām maksimāli izmantot izveidotās infrastruktūras un resursu potenciālu.
LPS priekšlikums un aicinājums ir, ka institūcijas un Finanšu ministrija vienojas ar nozaru ministrijām un to atbildīgajiem ierēdņiem par elastīgāku un plašāku pieeju ES fondu projektu mērķu definēšanā. Nav pieļaujams, ka projektu mērķi tiek definēti pārāk šauri, tādējādi ierobežojot pašvaldību spēju apmierināt sabiedrības vajadzības un radot situācijas, kurās infrastruktūra vai aprīkojums kļūst nepietiekami izmantots. LPS secināja, ka nepieciešams pārskatīt un uzlabot Ministru kabineta noteikumu mērķus, lai tie precīzāk atbilstu reālajām pašvaldību funkcijām, kas noteiktas Pašvaldību likumā un Zaļā kursa izvirzītām prasībām uz zaļo transportu, elektrouzlādi, energoefektivitāti, aprites ekonomiku, mūsdienīgu un ilgtspējīgi mobilitātes centru vai mezglu izveidi, kas piedāvā dažādus videi draudzīgus transporta risinājumus vienuviet.
LPS kā izaicinājumu redz, ka zaļās infrastruktūras projektos būtiska problēma ir piekļuve nepieciešamajai elektroenerģijas jaudai. Pašvaldībām bieži vien nav iespēju nodrošināt elektrotīkla infrastruktūru, kas ir priekšnoteikums tam, lai privātie komersanti varētu uz konkurences pamata izveidot elektroauto uzlādes tīklu. Bez stabilas un pietiekamas elektroapgādes infrastruktūras šādi projekti nevar tikt īstenoti vai arī tiek būtiski kavēta to attīstība. Sarunas laikā tika identificēts jautājums par Satiksmes ministrijas mobilitātes programmu, kas patreiz ir izstrādes stadijā un LPS uzskata, ka būtu svarīgi skatīties pēc būtības, lai tuvākā nākotnē īstenotu šādus projektus un atbalstītu privātā sektora iesaisti elektroauto uzlādes tīkla izveidē, ir jānodrošina pašvaldībām iespēja pieslēgties elektrotīklam ar atbilstošu jaudu, kas ļautu nodrošināt uzlādes punktu darbību.
Tāpat ir jābūt finansiālam un tehniskam atbalstam no valsts vai ES fondiem elektrotīkla paplašināšanai un modernizācijai. Nevar būt situācija, ka atbildīgā ministrija aizliedz pašvaldībām, veidojot asfaltētus laukumus, veidot nepieciešamo infrastruktūru un sagatavot to turpmākai nodošanai privātā sektora pārziņā uz konkurences pamatiem. Publiskam sektoram jāizpilda konkrēti priekšnosacījumi. Ja mērķis ir izveidot zaļo mobilitātes infrastruktūru un netiek izveidots elektrības pieslēgus, tad riskējam, ka privātie uzņēmēji nebūs spējīgi darboties tirgū, kur trūkst elementāras infrastruktūras pieejamības. Turklāt tas kavē valsts un pašvaldību mērķu sasniegšanu klimata neitralitātes un ilgtspējīgas mobilitātes jomā.
Papildinoša saimnieciska darbība un papildpakalpojumi ES fondu projektos