Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju progress intensificēsies tuvākajos gados. Šobrīd nozaru ministrijām primāri jāpabeidz darbs pie ES fondu ieviešanas normatīvā regulējuma, akcentēts otrdien, 19. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē skatītajā Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par ES fondu aktualitātēm līdz šī gada oktobrim.
Izskatot FM ziņojumu, valdībā tika pieņemts lēmums par stingrāku disciplīnu ES fondu investīciju noteikumu izstrādē projektu ātrākai ieviešanai un Latvijas ekonomikas ātrākas izaugsmes veicināšanai.
Nolemts, ka 2025. gada 7. janvāra MK sēdē tiks izskatīts FM operatīvais ziņojums par investīciju progresu, tai skaitā MK noteikumu izstrādes grafika ievērošanu, informējot par konkrētām nozarēm un investīciju nosacījumiem, par kuriem nav izstrādāti nosacījumi noteiktos termiņos. Tāpat nolemts, ka par investīcijām, kurām nebūs MK noteikumu līdz 2025. gad 1. februārim, FM organizēs investīciju pārdales procesu. Tā piemēram, līdz šī gada 1. novembrim ir apstiprināti MK noteikumi par 2,1 miljardu eiro jeb 57 % no plānotā ES fondu finansējuma.
Lai sekmētu ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu, novembra vidū MK jau tādējādi atbalstīti un tālāk Eiropas Komisijā (EK) iesniegti nozīmīgi ES fondu programmas grozījumi par pārdalēm 550 miljonu eiro apmērā projektiem ar lielāku uzsākšanas gatavību. Šie grozījumi arī dos iespēju izpildīt EK noteiktos ikgadējos finanšu minimālos mērķus, lai saglabātu ES piešķīrumu pilnā apmērā. Paralēli šiem grozījumiem FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociāliem un sadarbības partneriem jau aktīvi strādā pie nākamajiem ES fondu investīciju optimizēšanas pasākumiem, EK pavasarī paredzot iesniegt Programmas vidusposma grozījumus par pārdalēm kiberdrošībai, militārajai mobilitātei, enerģētiskajai drošībai un materiālās nenodrošinātības programmai.
ES fondu 2021.–2027. gada perioda ietvaros līdz oktobrim noritējušas jaunu projektu atlases dažādās jomās 1,88 miljardu eiro apmērā jeb par pusi no kopā Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Rezultātā noslēgti projektu līgumi par 25 % jeb 904 miljoniem eiro, un jau uzsāktas ES līdzfinansējuma atmaksas projektu īstenotājiem.
Savukārt Atveseļošanas fonda (AF) investīciju projektiem līdz šī gada oktobrim ir piesaistīti jau 1,7 miljardi eiro jeb 84,5 % no pieejamā 1,97 miljardu eiro AF piešķīruma. FM ziņojumā uzsver, ka ministrijām aktīvi jāturpina strādāt pie Atveseļošanas plānā noteikto rādītāju (reformu un investīciju) ieviešanas, lai Latvija no EK varētu saņemtu ikgadējos maksājumus par noteikto rādītāju izpildi. Gala termiņš AF plānā noteikto reformu un investīciju īstenošanai Latvijā ir nemainīgs līdz 2026. gada augustam.
Vienlaikus FM norāda uz jaunu investīciju iespējām Latvijā. Tā piemēram, jaunā bilaterālās Šveices investīciju programma no 2025. gada līdz 2029. gadam kopā paredz 42,4 miljonus eiro investīcijām gan veselības jomā (bērnu vēža aprūpes attīstībai), gan izglītības jomā (darba vidē balstītām mācībām un izglītībai), gan zinātnes jomā, kā arī investīcijas piesārņoto vietu sanācijai (Aizkraukles HES bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā).
Savukārt šī gada septembrī, parakstot nolīgumu starp ES un donorvalstīm (Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju), uzsācies arī bilaterālās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)/ Norvēģijas atbalsta programmas 2021.-2028. gada periods. Latvijai paredzētais finansējums ir 109,5 miljoni eiro. FM nodrošinās Latvijas prioritāšu noteikšanas koordinēšanu un tālāku priekšlikumu iesniegšanu izskatīšanai MK.