Izaugsmei ir nepieciešamas investīcijas, un arvien biežāk tiek runāts par investīciju veicināšanu, lai stimulētu ekonomisko attīstību un konkurētspēju, kas mazinātu izaugsmes plaisu starp Baltijas valstīm. Uzņēmumi sev nepieciešamās investīcijas var finansēt ar iekšējiem resursiem, ja tādi ir uzkrāti, vai piesaistīt ārējo finansējumu -, piemēram, aizņēmums no finanšu vai nefinanšu institūcijām, kotēt vērtspapīrus biržā vai saņemt publiskā sektora atbalstu grantu formā. Ne visiem uzņēmumiem izdodas uzkrāt iekšējos līdzekļus investīcijām un ir nepieciešamība piesaistīt ārējo finansējumu, taču arvien ir aktuāla diskusija par to, cik pieejams ir ārējais finansējums Latvijas uzņēmumiem. Latvijas kapitāla tirgus ir mazattīstīts, un visbiežāk uzņēmumi izvēlās ārējo finansējumu piesaistīt kredīta veidā no bankām.
Birža ir reti izmantotā iespēja
Ir iespēja piesaistīt kapitālu regulētajā tirgū jeb biržā, taču Latvijā šī ir reti izmantota iespēja. Pēc OECD datiem Latvijas regulētajā tirgū kotēto uzņēmumu tirgus kapitalizācija veido mazāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji ir nedaudz augstāki, taču joprojām relatīvi zemi, salīdzinot ar Rietumeiropu. (Akciju tirgus kapitalizācija Latvijā 2022. gada beigās bija 1,6% no IKP, Lietuvā – 7% no IKP, bet Igaunijā – 12,6%)
Iespējkapitālu Latvijā izmanto viskūtrāk no Baltijas valstīm
Savukārt jaunuzņēmumi parasti piesaista kapitālu no investīciju fondiem un pēc Baltijas privātā kapitāla un iespējkapitāla 2023. gada ziņojuma Latvijā no 2018. līdz 2023. gadam ir piesaistīti 158 miljoni eiro jeb vien 18% no visa kapitāla, ko Baltijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši šajā laika periodā.
Nebanku kredīti ir dārgāki
Uzņēmumiem ir iespējas piesaistīt finansējumu no nebanku kreditētājiem, taču šāda veida finansējums parasti ir dārgāks procentu likmju ziņā. Kaut gan līzinga kompānijas statistikā tiek iekļautas nebanku kredītdevēju pulkā, tās visbiežāk ir bankas meitas uzņēmumi, kuri saņem finansējumu no mātes bankas.
Latvijas uzņēmumu parādsaistību apjoms krities līdz līmenim pirms iestāšanas ES
Pēc Latvijas Bankas sniegtajiem statistikas datiem uz 2024. gada 3. ceturkšņa beigām Latvijas bankas bija izsniegušas rezidentu nefinanšu sabiedrībām kredītus mazliet vairāk nekā piecu miljardu eiro vērtībā. Nefinanšu sabiedrības ir visi uzņēmumi, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību (nav finanšu sektora uzņēmumi vai bankas).
Pēc “Eurostat” datiem nefinanšu uzņēmumu kredītsaistību apjoms tiek lēsts 35,8% apmērā no IKP 2023. gadā.
Mazie un mikrouzņēmumi ārējo finansējumu piesaista vismazāk
Eiropas Investīciju bankas investīciju aptauja (EIBIS) norāda, ka 2022.gadā 73% no Latvijas uzņēmumiem paļāvās uz uzņēmuma iekšējiem finanšu resursiem, kamēr 26% no uzņēmumiem piesaistīja ārējo finansējumu.
Dati arī liecina, ka lielie un vidējie uzņēmumi biežāk (30%) piesaistīja ārējos finansējumu nekā mazie un mikro uzņēmumi (10%).
Mazie un vidēji uzņēmēji baidās no banku atteikuma un bieži vien to saņem
Aptaujas dati liecina, ka Baltijas valstīs ir vislielākais īpatsvars ar uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kas nepiesakās banku kredītam, baidoties no iespējamā bankas atteikuma.
2023. gadā Latvijā un Lietuvā tie bija 10% no maziem un vidējiem uzņēmumiem, tikmēr Igaunijā šis rādītājs sasniedza 11%.
Mazie un vidējie uzņēmēji Latvijā un Lietuvā, salīdzinājumā ar citiem ES valstu uzņēmumiem, visbiežāk saņem kredīta pieprasījuma noraidījumu no bankām – attiecīgi 16% un 27%.
Jūtas finansiāli ierobežoti, bet tikai daļa priecīga par ārējo finansējumu
Eiropas Investīciju bankas veikta investīciju aptaujas 2022. gada rezultāti norāda, ka 15% Latvijas uzņēmumu jūtas finansiāli ierobežoti, kamēr ES vidējais rādītājs ir 6,2%.
Visbiežākie iemesli finansiālajai ierobežotībai tiek minēti atteikums piešķirt finansējumu (10,2%), nepietiekams piešķirtais finansējums (2,3%) un izmaksas (2%).
Visvairāk finansiāli ierobežoti ir mazie un mikro uzņēmumi (22,3%) un tikmēr 17% no mazajiem un mikro uzņēmumiem vislabprātāk paļaujas uz iekšējo finansējumu, kamēr ES rādītājs ir 9%.
No nozarēm visbiežāk finansiāli ierobežota jūtas būvniecības nozares uzņēmumi (20,9%) un 29% no būvniecības uzņēmumiem labprātāk paļaujas uz iekšējo finansējumu.
EIBIS aptaujas dati liecina, ka visbiežāk uzņēmēji ir neapmierināti ar procentu likmēm (12%), ķīlas prasībām (6%) un piešķirtā finansējuma apjomu (5%).
Latvijā 80% uzņēmumu kreditē 4 lielākās bankas
OECD Latvijas Ekonomikas aptaujas 2023. gada rezultāti norāda, ka Latvijā ir koncentrēts banku tirgus un aptuveni 80% no uzņēmumiem kreditējas četrās lielākajās bankās.
Tāpat vērojams, ka aptuveni 80% no jauna izsniegtajiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem ir kādā no četrām lielākajām Latvijas bankām, kas norāda, ka tuvākajā laikā nav sagaidāmas lielāko banku tirgus koncentrācijas izmaiņas.
OECD pētījuma rezultāti norāda arī uz to, ka Latvijā ir salīdzinoši augstas procentu likmes pie salīdzinoši labākas kredītporfeļa kvalitātes.
Kredīta nodrošinājumi lielākai daļai – 150% un pat 200% no aizņēmuma
Latvijas Bankas finanšu pieejamības 2024. gada pārskatā tiek norādīts, ka Latvijā kredītiem tiek prasīts biežāk un vairāk nodrošinājuma, nekā citās eirozonas valstīs.
Pētījuma datu analīze norāda, ka gandrīz visi kredīti Baltijas valstīs ir nodrošināti un Latvijā gandrīz visi kredīti ir pilnībā nodrošināti, ķīlas vērtībai pat pārsniedzot kredīta pamatsummu.
Latvijā arī biežāk nekā citās eirozonas valstīs tiek prasīta nekustamā īpašuma ķīla un gandrīz 90% no nefinanšu uzņēmumu parādsaistībām ir nodrošinātas ar vismaz divām vai vairāk ķīlām.
Latvijā ir kapitāls investīcijām ekonomikas attīstībā
Pensiju otrajā līmenī, kas Latvijā ir obligāts visiem, kas dzimuši pēc 1970. gada, tiek uzkrāta daļa no strādājošo bruto algas, kas pēc tam tiek investēta dažādos vērtspapīros. Šobrīd pensiju 2. līmenī ir uzkrāti nepilni 8,5 miljardi eiro, kas pārsvarā tiek investēti ārvalstu vērtspapīros.
Tāpat pēc Latvijas Bankas sniegtajiem datiem uz 2024. gada 3. ceturksni rezidentu nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumi bankās bija tuvu 17 miljardiem eiro.
Tas liecina par to, ka Latvijā ir kapitāls, ko varētu ieguldīt Latvijas ekonomikas attīstībā, taču šobrīd netiek pilnībā izmantots potenciāls, ko varētu sniegt šie līdzekļi.
Iespējams, ka 2008. gada finanšu krīzes pieredze, kas bija vissmagākā tieši Latvijā, joprojām nosaka to, vai un kā uzņēmumi piesaista ārējo finansējumu un kā bankas piešķir finansējumu.
Pilnu teksta versiju lasiet LSM.LV