“Sabiedrība par atklātību – Delna” 2024. gada 16. septembrī ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Juridiskajai komisijai par kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā. Publicējam vēstules tekstu.
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) aktīvi seko līdz Saeimas diskusijām un lēmumiem saistībā ar atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas politikā, valsts un privātajā sektorā, kā arī personu savstarpējās attiecībās. Šajā sakarā Delna pauž nožēlu par Saeimas deputātu lēmumu neatbalstīt likumprojektā “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.579/14) uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus saistībā ar kriminālatbildības noteikšanu par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā.
Publiskajiem iepirkumiem ir būtiska loma demokrātiskā, tiesiskā valstī, jo, piemērojot iepirkuma procedūru, tiek nodrošināta visas sabiedrības labklājība. Publiskie iepirkumi veicina valsts budžeta efektīvu izlietošanu un ekonomisko attīstību. Tie ietekmē arī tādus procesus kā bezdarba mazināšanās, nodarbinātības apstākļu uzlabošanās, vides jautājumu risināšana, nodokļu iekasēšana, korupcijas izskaušana, uzņēmējdarbības attīstība u.tml.[1] Tādēļ valstij ir jāveido tāds tiesiskais regulējums, kas nodrošina brīvu konkurenci par iepirkuma līguma slēgšanu, procesa pārskatāmību un vienādu attieksmi pret visiem pretendentiem, lai izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu un slēgtu līgumu ar pretendentu, kas piedāvā visefektīvāko iespēju, kā izlietojama nodokļu maksātāju nauda.
Delna norāda, ka aizliegtas vienošanās starp pretendentiem joprojām ir galvenā problēma publiskajos iepirkumos Latvijā.[2] Aizliegtu vienošanās pamatā ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā,[3] tādējādi arī graujot publisko iepirkumu integritāti. Šādas vienošanās nereti noved pie mākslīgi sadārdzinātiem publiskiem iepirkumiem, kas publisku personu gadījumā nozīmē arī valsts budžeta līdzekļu prettiesisku, neefektīvu izlietojumu.[4] Turklāt, šī brīža regulējums paredz, ka par aizliegtu vienošanos slēgšanu publiskajos iepirkumos komersantam var būt liegta dalība citos iepirkumos, tomēr tas nesaistās ar personisku atbildību komersanta amatpersonām. Nekas neliedz šādām amatpersonām turpināt īstenot negodprātīgu un prettiesisku rīcību, izmantojot citus komersantus. Tādēļ ir nepieciešamas efektīvas sankcijas pret šādu visai sabiedrībai kaitīgu rīcību, kas tieši un personiski ietekmētu komersantu amatpersonas, tādējādi veidojot efektīvāku atturošu mehānismu cīņai ar aizliegtu vienošanos slēgšanu iepirkumos.
Delna uzsver, ka kriminālatbildības noteikšana par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā ir svarīgs solis cīņā pret korupciju, kas arī apliecinātu Latvijas valsts apņemšanos ievērot starptautiskos pretkorupcijas standartus un nodrošināt demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību aizsardzību. Kriminālatbildība par šādām darbībām ir ne tikai noteikta jau vairākas Eiropas Savienības valstīs, bet arī tikusi atzīta par absolūti nepieciešamu Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu skatījumā, lai tām piešķirtu efektīvus instrumentus netaisnīgas rīcības apkarošanai.[5] Šāds tiesiskais regulējums citastarp kalpotu kā preventīvs līdzeklis, lai atturētu personas no mēģinājumiem slēgt aizliegtas vienošanās.
Delnas ieskatā likumdošanas procesam ir ne tikai jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām formālajām prasībām, bet arī jāveicina personu uzticēšanās valstij un tiesībām. Tādēļ Saeimas deputāti, bez pienācīga pamatojuma noraidot tiesībaizsardzības iestāžu un plašākas sabiedrības aicinājums noteikt nepieciešamo atbildību par aizliegtu vienošanos publiskā iepirkumā, ir radījuši bīstamu precedentu, kas var mazināt sabiedrības uzticību valstij un tās spējai nodrošināt taisnīgu konkurenci, brīvu no korupcijas.
Delna aicina deputātus pārskatīt šo lēmumu un izrādīt stingru nostāju pret jebkādu kaitējošu un necaurspīdīgu praksi publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos būtu skaidrs signāls, ka Saeima ir gatava aizstāvēt godīgu un atbildīgu iepirkumu sistēmu, kas strādā visas sabiedrības interesēs.
[1] Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2012-01-01 15. punkts.↩
[2] Eiropas Komisijas 2024. gada ziņojuma par tiesiskumu valstu sadaļa – tiesiskuma situācija Latvijā. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/f71b33414cdafd77c2258b66002e1807/$FILE/Tiesiskuma%20zi%C5%86ojums_LV.pdf↩
[3] Konkurences likuma 11. pants.↩
[4] Latvijas Republikas prokuratūra. Aizliegta vienošanās publiskajā iepirkumā rada zaudējumus sabiedrībai. LV portāls, 20.06.2024. Pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/364986-aizliegta-vienosanas-publiskaja-iepirkuma-rada-zaudejumus-sabiedribai-2024↩
[5] sk., piemēram: Latvijas Republikas prokuratūra. Saeima noraida priekšlikumu noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. Pieejams: https://www.prokuratura.lv/lv/aktualitates/2024/aktualitates/saeima-noraida-priekslikumu-noteikt-kriminalatbildibu-par-aizliegtu-vienosanos-istenosanu-publiskajos-iepirkumos-3253↩