Jaunais likums būtiski uzlabos novecojušā un nepietiekamā Informācijas tehnoloģiju drošības likuma trūkumus. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā ļoti svarīgi, ka ne tikai uzraudzības pasākumi turpmāk būs stingrāki, bet arī kiberdrošības incidentu ziņošanas prasības kļūs nopietnākas, iepriekš akcentējis par likumprojektu atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (“Apvienotais saraksts”).
Latvija patlaban ir otrajā vietā Eiropas Savienībā aiz Polijas kiberuzbrukumu ziņā, un, piemēram, 2022. gadā 16% no visiem Krievijas kiberuzbrukumiem bija vērsti tieši pret Latviju, iepriekš paudusi Aizsardzības ministrija. Viens no šī likuma mērķiem ir uzlabot kiberdrošības pasākumus tā, lai varētu laikus prognozēt, novērst un pārvarēt kiberapdraudējumu, kā arī likvidēt tā sekas, nodrošinot pakalpojumu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības nepārtrauktību.
Jaunais likums paredz izveidot Nacionālo kiberdrošības centru. Tā būs centrālā iestāde, kas rūpēsies un pārraudzīs mūsus valsts kiberdrošību, kā arī sadarbosies ar citām valstīm šajā jomā.
Tajā strādās Aizsardzības ministrijas un “Cert.lv” darbinieki.
Līdz ar jauno likumu būtiski paplašināsies to subjektu loks, kuri būs būtisko vai svarīgo pakalpojumu sniedzēji un uz kuriem attieksies likuma prasības. Šos subjektus uzraudzīs Nacionālais kiberdrošības centrs. Savukārt Satversmes aizsardzības birojs kontrolēs, kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras īpašnieki un tiesiskie valdītāji izpilda viņiem noteiktos pienākumus. Kopumā tas attieksies uz aptuveni 2000 subjektiem. Likumā arī paredzēts sods par noteikto prasību nepildīšanu, un tas varēs sasniegt pat 10 miljonus eiro.
Likumprojektā ietvertie būtisko un svarīgo pakalpojumu sniedzēji aptver dažādas sabiedrībai svarīgas nozares, tostarp enerģētiku, transportu, bankas, finanšu tirgus infrastruktūru, veselību un citas jomas.
Jaunais likums stāsies spēkā 1. septembrī.
Pilna raksta versija lasāma lsm.lv