2023. gada 22. decembrī Latvija iesniedza Eiropas Komisijai (EK) otro maksājuma pieprasījumu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ietvaros par 43 rādītāju izpildi. Šo maksājumu par 336 miljoniem eiro Latvija saņem pirmdien, 27. maijā. Patlaban īstenošanā ir jau nedaudz vairāk nekā puse no plānotajiem Atveseļošanas fonda projektiem.
Atveseļošanas fonda finansējuma investēšanas pirmajā posmā tika sasniegti visi deviņi izvirzītie atskaites punkti un saņemts maksājums – 201 miljons eiro. Otrajā posmā turpinājās iesākto projektu īstenošana un nākamo projektu uzsākšana, un lielai daļai projektu jau iespējams novērtēt finansējuma sniegtos ieguvumus, piemēram, tieslietu sistēmas digitalizēšanā sekmīgi ieviests E-lietas programmas pirmais posms un izveidots publisks portāls elieta.lv, klimata virzienā Saldus pašvaldībā jau tiek veikti skolēnu pārvadājumi ar pirmo iegādāto elektroautobusu un energoefektivitātes paaugstināšanā uzņēmējdarbībā vairāki uzņēmēji ir sekmīgi īstenojuši energoefektivitātes pasākumus un saņēmuši kapitāla atlaides kredītsaistību dzēšanai.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis: “Apsveicu Latviju ar otrā Atveseļošanas fonda maksājuma 336 miljonu eiro apmērā saņemšanu un pateicos visiem, kas strādāja pie šo investīciju un reformu ieviešanas. Paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas valsts pārvaldes un tautsaimniecības modernizācijā, energoefektivitātē, mūsu valsts reģionu attīstībā, kā arī izglītības, veselības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības uzlabošanā. Piemēram, ir apstiprinātas programmas energoefektivitātes paaugstināšanai gan dzīvojamajām ēkām, gan uzņēmumiem; pārbūvēti un atjaunoti 70 km valsts un reģionālo ceļu; paredzēta gandrīz 700 energoefektīvu zemas īres dzīvokļu izbūve un 10 Latvijas slimnīcas saņems papildu aprīkojumu un investīcijas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem labāku piekļuvi veselības pakalpojumiem. Tāpat ir stiprināta Latvijas muitas kapacitāte un apstiprināts plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai. Tās ir konkrētas lietas, kur ES finansējums palīdz Latvijas attīstībai. Paralēli Atveseļošanas fonda plāna finansējumam Latvijai ir jāpaātrina ES kohēzijas un struktūrfondu ieviešana, īpaši ņemot vērā to, ka Krievijas karš Ukrainā ir nelabvēlīgi ietekmējis Latvijas tautsaimniecību.”
“Atveseļošanas fonda atbalsts ir īpaši nozīmīgs pašlaik, kad ekonomikas izaugsme lielā mērā balstās uz fondu investīcijām. Plānojam, ka šogad fonda projektu īstenotāji saņems 660 miljonus un nākamgad jau 820 miljonus eiro. Būtiski, ka šīs investīcijas sniedz ne vien īstermiņa, bet arī ilgtermiņa atdevi. Piemēram, izstrādājot valsts ilgtermiņa stratēģiju inovāciju pārvaldībai, nodrošinot sadarbību starp nozaru ministrijām, pētniecības institūcijām un biznesa sektoru. Tas ļaus paredzami un ar ilgtermiņa redzējumu saskaņoti virzīt privātās un publiskās investīcijas uz jomām, kur Latvija ir spēcīga un ar lielu potenciālu radīt inovācijas – biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas un farmācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, viedā enerģētika un mobilitāte un citām. Priekšā vēl kopīgs darbs ar Eiropas Komisiju lielākai elastībai plānu īstenošanā, kas ir būtiski Atveseļošanas fonda investīcijām,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Vairākas Atveseļošanas fonda investīcijas un reformas jau uzrāda pirmos praktiskos rezultātus. Līdz 2024. gada maijam kopumā izpildīti 79 rādītāji no Latvijai noteiktajiem 229 atskaites punktiem un mērķiem. Investīciju noteikumi ir apstiprināti par 92% no pieejamā Atveseļošanas fonda finansējuma, projektu atlases izsludinātas par 89% jeb 1,75 miljardiem eiro. Pašreiz īstenošanā ir projekti jau par 61% no kopējā finansējuma jeb 1 207,3 miljoniem eiro. Vairākos darbības virzienos gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām vēl ir iespēja pieteikt savus projektus un tos arī realizēt, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko kapacitāti un noturību.
Nākamajos reformu un investīciju posmos paredzēts paplašināt dzīvojamo fondu reģionos, izbūvējot līdz 700 zemu izmaksu īres dzīvokļus, turpināsies valsts un reģionālas nozīmes autoceļu uzlabošana, tiks uzcelti deviņi katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centri, kā arī tiks izveidoti industriālie parki katrā no reģioniem ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darba vietas reģionos.
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026.gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā RePowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.