Žurnāls Iepirkumi

Iepirkumu ABC

in ,

Par autori

Ja pirmoreiz esat nolēmis startēt iepirkumā, iespējams, jūtaties kā labirintā vai dziļā mežā. Lai nenomaldītos, ir jāzina pareizais ceļš vai jaseko zīmēm. Lai arī katram iepirkumam ir savas nianses, tie visi tomēr ir iepirkumi, kas pakļaujas noteiktai kārtībai un loģikai. Par to katru mēnesi stāstīsim šajā sadaļā – Iepirkumu ABC.

ABC rakstu autore būs ASTRA BĒRZIŅA. Viņa 10 gadus ir strādājusi Iepirkumu uzraudzības birojā Metodoloģijas departamentā, vadījusi seminārus un vēl tagad daudzi iepirkumu veidotāji uzticas tieši viņas padomiem. Par sevi Astra stāsta:

– Augstāko izglītību ieguvu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, man ir bakalaura grāds lauksaimniecībā un maģistra grāds pedagoģijā. Mans ceļš uz iepirkumiem sākās brīdī, kad konkursa kārtībā no 2002.gada 20.maija sāku pildīt vecākā referenta pienākumus Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamentā. Kopš 2012.gada 2.aprīļa strādāju Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamentā kā konsultante un pārtikas, mēbeļu un kancelejas preču katalogu vadītāja. Iepirkumu uzraudzības birojā gūtās zināšanas un pieredzi varu papildināt ar darbu, praktiski piedaloties iepirkumu veikšanā, gatavojot tehniskās specifikācijas, vērtējot piedāvājumus un sekojot vispārīgās vienošanās ietvaros veikto piegāžu kvalitātei.

1. nodarbība. Kas ir publiskais iepirkums un kas regulē iepirkuma veikšanu?

Iepirkums un tā mērķis

Iepirkums ir process, kuru ierosina pircējs, definējot savu vajadzību apjomu pēc noteiktas kvalitātes precēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, vienlaikus izvirzot piegādātājiem noteikumus, lai konkurences apstākļos noskaidrotu labāko piegādātāju, kam tiek piešķirtas tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu.
Publiskā iepirkumā pircējs ir valsts vai pašvaldības iestāde, sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs vai komersants, kas konkrētu vajadzību apmierināšanai veic iepirkumu, par kuru norēķinās ar piegādātāju par valsts piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Jebkura iepirkuma procesa pamatā ir pircēja un piegādātāja sadarbība.

Iepirkuma pamatmērķis ir nodrošināt godīgas un atvērtas sacensības iespējas, vienlaikus radot konkurenci nodrošinošus apstākļus, kur lēmums par līguma slēgšanu tiek pieņemts, nediskriminējot komersantu, un tiek izvēlēts visizdevīgākais piedāvājums, efektīvi izmantojot pircējam piešķirtos finanšu līdzekļus. Sabiedrības uzticamību iepirkuma procesam nodrošina procesa caurskatāmība, kas atklāj un parāda komersantiem iepriekš zināmus iepirkuma noteikumus, vienlīdzīgu attieksmi piedāvājumu novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā.

Iepirkuma procesa norisi nosaka normatīvie akti (skat. 1.shēmu).

Iepirkuma process

Pasūtītājiem PIL

Publisko iepirkumu likumu (PIL) piemēro visas valsts un pašvaldības iestādes, kas atbilst pasūtītāja definīcijai saskaņā ar PIL 1.panta 10.punktu, ja plānoto preču piegāžu vai pakalpojumu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 3000 latu vai lielāka, bet būvdarbu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 10 000 latu vai lielāka (skat. 1.tabulu).

Līgumcenu sliekšņi un iepirkuma metodes saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (1.tabula)

Iepirkuma metodes / iepirkuma veids “Mazais” iepirkums PIL 8.panta septītā daļa Atklāts vai slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs, metu konkurss
Pakalpojuma paredzamā līgumcena 3 000–20 000 latu ≥20 000 latu (tikai B daļas pakalpojumiem) ≥20 000 latu
Preces paredzamā līgumcena 3 000–20 000 latu – ≥20 000 latu
Būvdarbu paredzamā līgumcena 10 000-120 000 latu – ≥120 000 latu

Publisko iepirkumu likuma pilns regulējums attiecas tikai uz PIL 8.panta pirmajā daļā noteiktajām iepirkuma procedūrām (atklāts un slēgts konkurss, sarunu procedūra, konkursa dialogs un metu konkurss), ja preču piegāžu un pakalpojumu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 20 000 latu vai lielāka un būvdarbu – vienāda ar 120 000 latu vai lielāka.

Gadījumos, kad netiek sasniegts iepirkuma procedūras piemērošanai nepieciešamais slieksnis (skat. 1.tabulu), pasūtītāji iepirkumu veikšanai piemēro „mazo” iepirkumu veikšanas kārtību saskaņā ar PIL 8.¹pantu vai atvieglotu līguma piešķiršanas kārtību PIL 2.pielikuma B daļas pakalpojumu iepirkumu veikšanai saskaņā ar PIL 8.panta septīto daļu.

Vēršam uzmanību, ka nedz „mazā” iepirkuma, nedz PIL 2.pielikuma B daļas pakalpojumu iepirkuma veikšanas kārtības nav iepirkuma procedūras PIL izpratnē.

Tā kā uz „mazajiem” iepirkumiem neattiecas PIL regulējums, pamatojoties uz PIL 8.panta otro daļu, šādu „mazo” iepirkumu veikšanai piemēro, tikai PIL 8.¹pantu, vienlaikus, ņemot vērā arī PIL mērķus. „Mazo” iepirkumu veikšanas kārtību piemēro, ja plānotā iepirkuma preču vai pakalpojuma paredzamā līgumcena ir no 3000 latu līdz 20 000 latu, bet būvdarbu iepirkumiem no 10 000 latu līdz 120 000 latu. Veicot PIL 2.pielikuma B daļas pakalpojumu iepirkumus, jāņem vērā tikai PIL 8.panta septītās daļas noteikumi, ja minētā iepirkuma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 20 000 latu vai lielāka.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem SPSIL

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu (SPSIL) piemēro publiskā institūcija vai publiskās institūcijas uzņēmums, kas darbojas kādā no šīm jomām:

a) gāzes vai siltumenerģijas apgāde (a/s Latvijas gāze, a/s Rīgas siltums u.c.),
b) elektroenerģijas apgāde (a/s Latvenergo u.c.),
c) publiskās lietošanas dzeramā ūdens apgāde (PSIA Rīgas ūdens, SIA Daugavpils ūdens u.c.),
d) transporta tīklu nodrošināšana (Rīgas PSIA Rīgas satiksme, VAS Latvijas dzelzceļš, a/s CATA, u.c.),
e) universālu pasta pakalpojumu sniegšana (VAS Latvijas pasts),
f) noteiktas teritorijas izmantošana naftas, gāzes vai cietā kurināmā meklēšanai vai ieguvei,
g) lidostu vai ostu pārvaldīšana (VAS Starptautiskā lidosta “Rīga”, Rīgas Brīvostas pārvalde u.c.).

No SPSIL izriet, ka SPSIL subjekti ir ne tikai lieli monopoluzņēmumi, Rīgā kā PSIA Rīgas ūdens, a/s Rīgas siltums vai PSIA Rīgas satiksme, bet arī uzņēmumi, kas darbojas SPSIL II nodaļā minētajās jomās konkrētā reģionā, novadā, pilsētā vai pagasta pārvaldē. Šādi uzņēmumi ir PSIA Ugāles nami, SIA VTU VALMIERA, PSIA Valgums-S, PSIA Ventspils siltums, PAS “Daugavpils siltumtīkli” u.c.

Dažās pašvaldībās ir komersanti, kam ir duāla daba, proti, tie vienlaikus darbojas jomās, kas minētas SPSIL II nodaļā (piemēram, ūdens vai siltumapgādes jomā), tādējādi kļūstot par SPSIL subjektu, un vienlaikus pilda arī pašvaldību deleģētas funkcijas (piemēram, veic pašvaldības īpašumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu), kļūstot par PIL subjektu. Tādos gadījumos, kad objektīvi nav iespējams noteikt, uz kuru jomu attiecas plānotā iepirkuma līguma būtiskākā daļa, iepirkuma procedūra veicama saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, kā to nosaka SPSIL 8.panta trešā daļa.

SPSIL piemēro tikai gadījumos, kad plānotā preču piegādes un pakalpojumu līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar 283240 latu vai lielāka un būvdarbu – vienāda ar 3540500 latu vai lielāka.

Komersantiem MK noteikumi Nr.65

Iepriekš tika minēti likumi, kuri nosaka iepirkuma procesa norisi valsts vai pašvaldību iestādēm un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, taču ir arī normatīvais akts, kas nosaka iepirkuma norisi komersantiem, proti, MK noteikumi Nr.65 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”. Šie noteikumi attiecas uz komersantiem (neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas), kas vēlas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus vai saņem finansējumu no valsts vai pašvaldības, tas ir:

a) persona, kura saskaņā ar atbildīgās institūcijas (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Lauku atbalsta dienests u.c..) lēmumu saņem Eiropas Savienības finansējumu (piemēram, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrības, utt.);
b) saņem valsts vai pašvaldību budžeta finansējumu projekta īstenošanai (biedrības u.c.).

Komersants veic iepirkumu saskaņā ar šiem noteikumiem, ja tas nav pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē.

MK noteikumi Nr.65 izstrādāti, lai nodrošinātu ES struktūrfondu projektu pieteicēju veiktajās iepirkuma procedūrās lielāku atklātību, palielinātu piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī samazinātu administratīvo slogu iepirkuma procedūras veicējam, sagatavojot iepirkuma procedūras dokumentāciju.

Līgumcenu sliekšņi normatīvo aktu piemērošanai (2.tabula)

Normatīvais akts/iepirkuma veids Publisko iepirkumu likums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums MK noteikumi Nr.65
Piegāžu vai pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ≥3000 latu ≥283 240 latu ≥50 000 latu
Būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ≥10 000 latu ≥3 540 500 latu ≥120 000 latu

Vēlos uzsvērt – lai gan iepircējam, plānojot iepirkumu, kas nesasniedz 2.tabulā minētos līgumcenu sliekšņus, nav jāpiemēro konkrētais normatīvais akts, izlietojot pircēja rīcībā esošos finanšu līdzekļus, ir jāņem vērā gan Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums (stājās spēkā 2013.gada 1.janvārī), gan Iepirkumu uzraudzības biroja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodamas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā sadaļas Iepirkumu vadlīnijas apakšsadaļā Skaidrojumi un ieteikumi.

Atgādinu, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju, savukārt šī likuma 3.pants nosaka, ka pircējam jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir:

  1. rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;
  2. manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu;
  3. manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Kā traktortehnikas tirgotājam atrast savu pircēju?

Situācija: Ir pārdevējs, kas nodarbojas ar traktortehnikas tirdzniecību, vēlas paplašināt savu produktu noietu, un ir traktortehnikas pircējs, kam nepieciešams iegādāties traktoru.

RODAS DAUDZ DAŽĀDU JAUTĀJUMU:

  • Cik lieli ir atvēlētie finanšu līdzekļi traktortehnikas iegādei?
  • Kur var atrast sludinājumus par iepircēju vēlmēm ko iepirkt?
  • Kas ir iepircējs, un kāds normatīvais akts šo iepirkuma procesu regulē?
  • Vai mans piedāvātais traktors atbilst iepircēja vēlmēm?
  • Kā tiks noteikts uzvarētājs šajā iepirkumā?

Kāds ir risinājums?

Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk tekstā – IUB) mājaslapā sadaļas Iepirkumu izziņošana apakšsadaļā Iepirkumu publikācijas ir atrodami visi izsludinātie iepirkumi. IUB mājaslapā izvieto sludinājumus visi komersanti, kas saņem ES finansējumu, pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, ja iepirkuma paredzamā līgumcena sasniedz iepirkuma procesu regulējošajā normatīvajā aktā noteiktos līgumcenu sliekšņus (skat. 2.tabulu). Konkrētajā gadījumā saite ir http://www.iub.gov.lv/iubsearch/pt/_pr/

Šajā IUB mājaslapas sadaļā, veicot atlasi pēc noteiktiem kritērijiem, iespējams atrast iepirkumus, kurus izsludinājuši:

Tas, kas ir konkrētā produkta (traktora) iepircējs, ir noteicošais faktors, pēc kura iespējams noteikt, saskaņā ar kādu normatīvo aktu konkrētais iepirkums tiek veikts (skat. 1.shēmu).

Vienlaikus, meklējot paziņojumos pēc vārda „traktor* ”, ir atrodami tie sludinājumi, kuros iepircēji vēlējušies iepirkt konkrēti ar traktortehniku saistītās preces (traktortehniku – dažādas jaudas, dažāda pielietojuma, ar dažādu aprīkojumu), saite http://www.iub.gov.lv/iubsearch/q/traktor*/pt/_pr/

Tas, vai komersanta piedāvātais traktors būs atbilstošs iepircēja vēlmēm, ir atkarīgs no iepērkamā produkta apraksta, proti, tehniskajām specifikācijām. Savukārt atbildes uz jautājumiem: kā tiks noteikts uzvarētājs, kādi ir plānotajam iepirkumam atvēlētie finanšu līdzekļi, kādi būs konkrētā iepirkuma procesa noteikumi un iepērkamā traktora vērtēšanas kritēriji, ir sniegtas iepirkuma dokumentos. Iepirkuma dokumenti atrodami konkrētā iepirkuma sludinājumā, proti, sadaļā pie norādes, kur var iepazīties ar tehnisko specifikāciju un citu iepirkuma dokumentāciju vai konkrēta norāde uz iepircēja mājaslapu internetā (linku).

Katrā nākamajā žurnāla IEPIRKUMI numurā ar konkrētu piemēru palīdzību aplūkosim attiecīgajā Iepirkumu ABC teorētiskajā daļā aprakstīto problēmu.

Signāljautājumi:

1. jautājums: Kādi normatīvie akti jāzina katram pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas slēdz iepirkuma līgumu ar komersantu?

Atbilde: Publisko iepirkumu likums (t.sk. saistītie likumi, Ministru kabineta noteikumi) vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums (t.sk. saistītie Ministru kabineta noteikumi), Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

2. jautājums: Kas ir regulāra rakstura iepirkumi?

Atbilde: Regulāra rakstura iepirkumi ir iepirkumi, kuru rezultātā ir iegādātas preces un pakalpojumi, kas nodrošina pasūtītāja funkciju pildīšanu ikdienā (vismaz 12 mēnešus pēc kārtas). Turklāt regulāra rakstura iepirkumus plāno laika periodam, kas nav īsāks par 12 mēnešiem, tādējādi iepirkuma apjomā ir noteikts tāds preču un pakalpojumu klāsts un apjoms, kas tiks iepirkti vismaz 12 mēnešus. Šādi iepirkumi ir: kancelejas preces, degviela, kurināmais (malka, šķelda, utt.), saimniecības preces (spuldzes, mazgāšanas līdzekļi, utt.), pārtikas preces, medicīnas preces (medikamenti, vienreizējās lietošanas preces, pārsienamie materiāli, higiēnas preces, utt.), ēdināšanas pakalpojumi, biroja un datortehnikas remonta pakalpojumi un apkopes, programmatūru uzturēšanas pakalpojumi, tūrisma aģentūru vai komandējumu pakalpojumi, telpu tīrīšanas un apdrošināšanas aģentūru pakalpojumi, teritorijas un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, utt.

3. jautājums: Kur iegūt informāciju par būvniecības nozares aktualitātēm?

Atbilde: Būvniecības nozares aktualitātes , kā arī normatīvie akti, kas nosaka būvniecības procesu kopumā, atrodami Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv sadaļas Darbības jomas apakšsadaļā Būvniecība. Šajā apakšsadaļā ietverta šāda informācija:

  • likumdošana,
  • būvniecības kontrole,
  • noderīgi (t.sk. ieteikumi pretendentu atlases prasību un piedāvājuma izvēles kritēriju izvirzīšanai, veicot iepirkuma procedūru būvdarbu jomā, ēku energoefektivitātes un vides pieejamības jautājumi),
  • reģistri (t.sk. Būvkomersantu reģistrs),
  • būvniecības informācijas sistēma,
  • statistika, pētījumi,
  • informācija un skaidrojumi (skaidrojumi par Būvniecības normatīvo aktu izpratni un piemērošanu).

Ekonomikas ministrijas kompetencē ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana, sūdzību izskatīšana par pašvaldību institūciju un šo institūciju amatpersonu rīcību, kā arī Būvkomersantu reģistra uzturēšana, būvniecības kontroles tiesību piešķiršana u.c. normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.

Ar būvniecības nozares aktualitātēm var iepazīties arī:

Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *