Konkrētā tirgus definēšana: jaunumi un izaicinājumi konkurences tiesībās

in ,
Autors: Konkurences padome

Tirgus definēšana ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem soļiem, vērtējot uzņēmuma rīcības atbilstību konkurences tiesībām. Lai veicinātu šī procesa caurredzamību un tiesisko noteiktību, Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi Paziņojumu par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Kopienas konkurences tiesībās, sauktu arī par Konkrētā tirgus definēšanas paziņojumu, kuru savā lēmumu pieņemšanas procesā izmanto ne vien EK, bet arī tiesas un nacionālās konkurences iestādes, tostarp Konkurences padome (KP). Ievērojami paplašinātais Konkrētā tirgus definēšanas paziņojums ne vien papildina iepriekš jau labi zināmos tirgus definēšanas instrumentus, bet arī iekļauj iepriekš nebijušas tirgus definēšanas metodes, atspoguļojot arvien vairāk savstarpēji saistīto, globalizēto, dinamisko ekonomiku un digitālo platformu lomu tajā. Šajā rakstā tiks sniegts īss apkopojums par tirgus definīcijas nozīmi konkurences tiesībās, iepriekšējā Konkrētā tirgus definēšanas paziņojuma novērtējumu, kā arī pārskatītas atjaunotajā paziņojumā ieviestās izmaiņas, īpašu uzmanību veltot jaunajām nodaļām tirgus noteikšanai īpašos apstākļos.

­­2024. gada 8. februārī Komisija pieņēma Paziņojuma atjaunoto versiju (atjaunotais paziņojums), paplašinot 1997. gadā pieņemto skaidrojumu par tirgus definēšanas pamatprincipiem, galvenajiem kritērijiem un pierādījumiem, kurus izmantot definējot konkrētos tirgus, kā arī iekļaujot jaunus apsvērumus tirgus daļu aprēķināšanai.

Vienota pieeja konkrētā tirgus definēšanai konkurences tiesībās ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu skaidrību un veiktu efektīvu tirgus uzvedības novērtēšanu. Definējot konkrēto tirgu, ti­­­­­ek iezīmētas robežas, kurās notiek konkurence, un atkarībā no tā, cik plaši tiek definēts tirgus, attiecīgi mainās uzņēmuma tirgus daļa tajā. Tādējādi konkrētā tirgus definēšana ir nozīmīga gan apvienošanās lietās, gan Konkurences likuma (KL) iespējamo pārkāpumu lietās, kur konkrētā tirgus pareizai noteikšanai var būt izšķiroša nozīme KL pārkāpuma konstatēšanā. Tāpat konkrētā tirgus noteikšanai ir būtiska loma, veicot tirgus uzraudzības, kas ir padziļināta konkurences situācijas analīze kādā konkrētā tirgū un kuras primārais mērķis ir noskaidrot, vai konkrētajā tirgū nepastāv KL pārkāpumu pazīmes vai citi faktori, kas kavē veiksmīgu konkurences attīstību.

Ceļš līdz jaunajam paziņojumam

Atjaunotajā paziņojumā iekļautās izmaiņas liecina, ka, iespējams, tieši digitālā tirgus attīstība ir veicinājusi nepieciešamību pēc izmaiņām līdzšinējā praksē nosakot konkrēto tirgu. Vērtējot paziņojuma 1997. gada versiju, EK secināja, ka šis paziņojums vēl joprojām ir ļoti svarīgs un aktuāls dokuments, kurš nodrošina skaidrību un noteiktību uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām attiecībā uz konkurences iestāžu pieeju tirgus definēšanā. Tajā pašā laikā, paziņojuma novērtējumā tiek norādītas vairākas nepilnības līdzšinējā tirgus definēšanas metodikā, kas saistītas ar izaicinājumiem piemērot to 21. gadsimta dinamiskajai ekonomikai. Ņemot vērā šos ieteikumus, dokuments tiek papildināts ar skaidrojumu par SSNIP (Neliela, bet ievērojama un paliekoša cenu paaugstināšana)[1] un tā alternatīvām, it sevišķi, ja produkts tiek piedāvāts par brīvu. Atjaunotā paziņojuma versija īpaši pievēršas ne vien jēdzieniem saistībā ar digitālajiem tirgiem, aprakstot “digitālās ekosistēmas” un saistītos tirgus vai produktus, bet arī vērš uzmanību citiem mūsdienu ekonomiku raksturojošiem elementiem, piemēram, globalizācijas, importa un strauju inovāciju ietekmei uz konkrētā tirgus definīciju.

Atjaunotais paziņojums ir ievērojami apjomīgāks nekā 1997. paziņojuma versija. Tā pirmajā un otrajā nodaļā aprakstīti dokumenta mērķi, vispārīgie tirgus definēšanas principi, un produktu tirgu definēšanas metodika, tai skaitā, pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamība. Pati apjomīgākā nodaļa atjaunotajā paziņojumā ir trešā nodaļa, kurā detalizēti tiek izklāstīts tirgu definēšanas process un līdzšinējā prakse, šajā nodaļā aprakstīta pierādījumu izmantošana, SSNIP kritērija piemērošana, piegādes ķēdes nozīme tirgu definēšanā, dažādu šķēršļu novērtēšana ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā, tirdzniecību plūsmu nozīme, kā arī vairāki citi faktori tirgus definēšanas procesā. Atjaunotajā paziņojumā ietvertas arī iepriekš nebijušas tēmas, piemēram, tiek īpaši izcelti gadījumi konkrētā tirgus definēšanā produktiem digitālajos tirgos, kā arī produktiem, kuri atrodas pētniecības un izstrādes stadijā, un  tādiem produktiem, kuri savu īpašību dēļ ir īpaši diferencējami no pārējiem. Tikmēr pēdējā nodaļa atjaunotajā paziņojumā apraksta tirgus daļu aprēķināšanas metodiku, kas iepriekš nav bijusi iekļauta.

Paziņojuma piemērošana 21. gadsimta ekonomikai

  • Tirgus definēšana digitālajā tirgū: daudzpusējas platformas un digitālas ekosistēmas

2019. gadā digitālās ekonomikas īpatsvars sasniedza 4,5 % – 15,5 % no pasaules IKP,[2] turklāt tendences norāda, ka digitālās ekonomikas apmēri turpina pieaugt un digitālajos tirgos tiek novērota liela ekonomiskās varas koncentrācija, kas saistīta ar tīkla efektu[3] un piedāvāto produktu ciešu sasaisti.

Daudzpusēju platformu kontekstā liela nozīme ir netiešajam tīkla efektam, kad vienai lietotāju grupai samazinoties, samazinās arī otra un vice versa. Atjaunotajā paziņojumā tiek skaidrots, ka konkrēto produktu tirgu iespējams definēt attiecībā uz visiem platformas piedāvātajiem produktiem kopumā tā, ka tas aptver visas (vai vairākas) lietotāju grupas vai arī var definēt atsevišķus (lai gan savstarpēji saistītus) konkrētos produktu tirgus attiecībā uz produktiem, kas tiek piedāvāti katrā platformas pusē. Citiem vārdiem sakot, tiek noteikts vai tirgus ir uzskatāms par vienotu sistēmu vai arī platforma sastāv no vairākiem atsevišķiem tirgiem. Detalizētāk ar parametriem, un faktoriem, kādus nepieciešams novērtēt, iespējams iepazīties atjaunotā paziņojuma nodaļā 4.4.Tirgu definēšana daudzpusēju platformu gadījumā.[4] Šādās lietās aizstājamības novērtēšanā īpaši svarīgi ir ar cenu nesaistīti parametri un klasiskais

SSNIP tests tiek aizstāts ar citām metodēm, piemēram, tiek salīdzinātas produktu funkcijas, paredzētais lietojums, pārorientācijas šķēršļi un izmaksas.

Pastāv gadījumi, kad primārā produkta patēriņš izraisa cita, saistīta produkta (sekundārā produkta) patēriņu. Šāda produktu sasaiste ir raksturīga arī digitālajā tirgū, kurā mērķtiecīgi tiek radītas digitālās ekosistēmas, ieviešot pakalpojumus, kuri ir savstarpēji saistīti vai darbojas kā vienots veselums (piemēram, Microsoft vai Google integrētie pakalpojumi). Tirgu definēšana šādos gadījumos ir sarežģīta, jo ir jānosaka, vai produkti ir pietiekami saistīti, lai tiktu uzskatīti par vienu produktu, vai arī tie ir izdalāmi atsevišķi primārā un sekundārā tirgū. Atjaunotā paziņojuma nodaļā Tirgu definēšana pēcpārdošanas tirgu, komplektu un digitālo ekosistēmu gadījumā,[5]  EK apraksta trīs iespējamos veidus, kā definēt konkrēto tirgu, skaidrojot atšķirības starp a) sistēmas tirgu, kas ietver gan primāro, gan sekundāro produktu vienotā tirgū; b) primāru tirgu ar atsevišķu sekundāro tirgu¸ kad tirgi tiek nodalīti atsevišķi, un c) divdaļu tirgu, kad no vienas puses tiek piedāvāts primārā produkta tirgus un no otras puses, sekundārā produkta tirgus. Tostarp atjaunotajā paziņojumā ir atrodams arī katras tirgus definēšanas metodes raksturojums un piemērotākā tirgus definēšana konkrētās situācijās.

  • Ne-cenas elementi

SSNIP tests palīdz definēt konkrēto tirgu un uzņēmuma tirgus varu, nosakot vismazāko savstarpēji aizvietojamo produktu kopumu, kurā hipotētisks monopolists varētu noteikt nelielu, bet būtisku cenu paaugstinājumu, nezaudējot klientus. Atjaunotā paziņojuma versijā klasisko SSNIP testu piedāvā aizvietot ar SSNDQ (small but significant non-transitory decrease in quality), kas izsaka patērētāju reakciju uz nelielu, bet ievērojamu un paliekošu kvalitātes pazemināšanu.

Kamēr uzņēmējdarbības modeļi, kuri piedāvā daļu no pakalpojumiem par brīvu, nav nekas jauns, tomēr digitālajā ekonomikā ir radušies jauni šāda veida produkti ar savām unikālām iezīmēm. Kad uzņēmumi konkurē pēc citiem parametriem, kas nav cena, bet, piemēram, pēc kvalitātes vai inovācijas līmeņa, SSNIP kritēriju ir sarežģīti piemērot, jo tests pēc būtības ietver hipotētisku cenas palielināšanu, lai novērtētu produktu aizstājamību un  uzņēmuma tirgus varu konkrētajā tirgū. Atšķirībā no 1997. gada paziņojuma versijas, kurā tiek īpaši izcelta SSNIP testa nozīme, atjaunotais paziņojums pieļauj ka dažos gadījumos ir neiespējami piemērot uz cenām balstītu SSNIP testu, tādēļ šī testa izmantošana vairs nav priekšnoteikums tirgus definēšanai. 

Citi pierādījumu veidi, kas ir vienlīdz efektīvi tirgus definēšanai ir aprakstīti atjaunotā paziņojuma trešajā nodaļā. Definējot konkrēto tirgu, EK ņem vērā dažādus konkurences parametrus, kurus klienti uzskata par būtiskiem vērtētajā teritorijā un periodā. Šie parametri var ietvert produkta cenu, inovācijas pakāpi un kvalitāti dažādos aspektos, piemēram, tā ilgtspēju, resursu efektivitāti, ilgizturību (durability), vērtību un produkta iespējamo lietojumu daudzveidību, iespēju iestrādāt produktu citos produktos, produkta tēlu vai sniegto drošību un privātuma aizsardzību un tā pieejamību, tai skaitā iestrādes perioda, piegādes ķēžu noturības, piegāžu uzticamības un transporta izmaksu ziņā.

  • Tirgu definēšana būtiskas pētniecības un izstrādes gadījumā (inovācijas)

Konkrētā tirgus definēšana ir īpaši izaicinoša nozarēs, kurās produkti ir nepārtrauktā pētniecībā un izstrādē, piemēram, farmācijā vai tehnoloģiju attīstībā. Par uzskatāmu piemēru iespējams minēt EK apvienošanās novērtējumu lēmumā M.7275 Novartis / GlaxoSmithKline Oncology Business, kur EK uzdevums bija definēt konkrēto tirgu un noteikt produktu aizstājamību produktam, kurš vēl tikai ir pētniecības un III fāzes klīnisko pētījumu stadijā. Tā kā šajā nozarē galaprodukts var būt arī nenoteikts, EK novērtējumā apskata vairākus potenciālos pētniecības un izstrādes procesu iznākumus. Šādas situācijas tiek aprakstītas atjaunotā paziņojuma 4.3. nodaļā Tirgu definēšana būtiskas pētniecības un izstrādes gadījumā,[6],ar kuru būtu vērtīgi iepazīties tad, ja nepieciešams definēt konkrēto tirgu produktam, kurš vēl nav pieejams klientam vai arī produktam, kurš atrodas izstrādes procesā. Tostarp nodaļā ir izklāstīti kritēriji, kuri palīdz noteikt konkrēto tirgu tad, ja produkts ir vēl tikai agrīnā pētniecības posmā, kad inovācijas darbs uzreiz nepārvēršas tirgojamos produktos un kā šādos gadījumos definēt robežas, kurās uzņēmumi konkurē. Nodaļā arī skaidroti vairāki vērtīgi rādītāji ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā, kas ir cieši saistīti ar produkta pētniecības un izstrādes procesu.  

  •  Tirgu definēšana būtiskas diferenciācijas gadījumā

Vēl viens jauninājums atjaunotajā paziņojumā ir produktu diferenciācijas izcelšana. Produkta diferenciācija notiek tad, kad produkts tā iezīmju dēļ varētu tikt atsevišķi nodalīts no pārējo produktu tirgus, piemēram, kad patērētājiem ir svarīgi, cik videi draudzīgs ir produkts. Diferenciācijas rezultātā, konkrētais tirgus tiek segmentēts sīkāk, un šaurākai tirgus definīcijai ir tieša ietekme uz tirgus daļas aprēķinu. Diferencēšana var notikt produktu līmenī vai ģeogrāfiskā līmenī. Produktu diferencēšana nosakāma tad, ja svarīgas ir produkta iezīmes kā, piemēram, dizains, zīmola tēls, tehniskās specifikācijas, ilgizturība, apkalpošanas līmenis vai jebkura cita specifiska iezīme. Ģeogrāfiskā diferenciācija notiek tad, kad klientam, izdarot izvēli, ir svarīga sava un piegādātāja atrašanās vieta, un tādēļ ģeogrāfiskais tirgus tiek nodalīts atsevišķi. Atjaunotā paziņojuma 4.2. nodaļā Tirgu definēšana klientu vai klientu grupu diferenciācijas gadījumā[7] tiek skaidrots, kādos gadījumos nosakāma atsevišķa konkrēto produktu izmantojošo klientu grupa, kas veido šaurāku, atsevišķu tirgu. Lai noteiktu klientu grupu diferenciāciju, jāizpildās trīs priekšnoteikumiem:  a) brīdī, kad konkrētais produkts tiek pārdots klientam, ir iespējams skaidri noteikt, pie kuras grupas šis klients pieder; b) tirdzniecība starp klientiem vai trešo pušu īstenota arbitrāža ir maz ticama; c) klientu vai klientu grupu diferenciācija ir paliekoša.

Ģeogrāfiskā tirgus definēšanas nozīme “Eiropas industriālo čempionu” veidošanā

Papildus iekļautajiem jaunajiem konceptiem, atjaunotajā paziņojumā tiek saglabāta arī iepriekš izmantotā metodika, pēc kuras EK un konkurences iestādes, un tiesas vadījās līdz šim. Atjaunotajā paziņojumā ar piemēriem un komentāriem tiek papildināti tādi jēdzieni kā piedāvājumu aizstājamība[8] potenciālās konkurences nozīme ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā, sniegts detalizētāks skaidrojums par tirgus daļu lomu novērtējumā, un to aprēķināšanas metodika.

Kā viens no interesantākajiem un, iespējams, politiskākajiem jautājumiem ir diskusija par ģeogrāfiskā tirgu novērtējumu globalizācijas kontekstā, tostarp tirgos, kuros pieaug importa radītais konkurences spiediens. Pēc tam, kad EK 2019. gadā aizliedza M.8677 Siemens/Alstom apvienošanās darījumu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanā, vairāki uzņēmumi un ES valstu līderi aicināja mīkstināt ES konkurences noteikumus. Saskaņā ar šiem ierosinājumiem, ģeogrāfiskā tirgus paplašināšana atvieglotu Eiropas uzņēmumu apvienošanos un veicinātu to konkurētspēju globāli ar tādām valstīm kā ASV un Ķīnu.

Atjaunotajā paziņojumā EK uzsver, ka ģeogrāfiskais tirgus ir jāvērtē gan globalizācijas, gan arī importa konkurences kontekstā. Lai gan ir gadījumi, kad svarīgi vērtēt tirgus dalībnieka iespējas pārorientēties uz importu,[9] tomēr tas vien, ka konkrētā teritorijā notiek importēšana vai ir iespēja pārorientēties uz importu, ne obligāti nozīmē, ka ģeogrāfiskā tirgus tvērums ir jāpaplašina.[10] Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad starptautiskās tirdzniecības plūsmas tiek ņemtas vērā, bet kopumā EK nav pakļāvusies valstu spiedienam paplašināt ģeogrāfiskā tirgus robežas apvienošanos novērtējumā. Paziņojumā tiek precīzi noteikti gadījumi, kad Komisija tomēr ņem vērā importa radīto konkurences spiedienu konkrētajā tirgū, piemēram, gadījumā, kad ģeogrāfiskie tirgi ir definēti, balstoties uz klientu atrašanās vietu.[11] 

Secinājumi

Tikko kā pieņemtajam Atjaunotajam Paziņojumam ir ievērojami lielāks apjoms nekā 1997. gada dokumentam. Attiecībā uz tirgus definēšanas metodiku, Paziņojumā nav būtisku atkāpju no 1997. gada Paziņojuma, tajā ir saglabāts, ka konkrētā tirgus definēšana vispirms tiek balstīta pamatojoties uz pieprasījuma un piedāvājuma aizvietojamību un potenciālo konkurenci.

Lai gan vēl ir pārāk agri spriest par atjaunotā paziņojuma trūkumiem, tā novērtēšanas procesā vairākas iesaistītās puses norādījušas uz nepieciešamību labot iepriekšējā paziņojuma pārlieku lielu vispārīgumu un EK un tiesu prakses piemēru trūkumu, kā rezultātā novērojama tiesiskā nenoteiktība definējot konkrētos tirgus.[12] Tikmēr ilgi gaidītās vadlīnijas konkrētā tirgus definēšanā digitālajos tirgos nav izrādījušās pietiekami detalizētas, kas ir daļēji ir skaidrojams un attaisnojams ar šī tirgus novitāti un dinamisko attīstību. Šī iemesla dēļ 2022. gadā KP veica Tiešsaistes platformu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros tika noteikti vairāki rādītāji, pēc kuriem vadīties, definējot konkrēto tirgu digitālo platformu sektorā.

Kopumā Paziņojums ir vērtējams pozitīvi, tajā ir pievienotas jaunas norādes par konkurences novērtēšanas metodiku, jo īpaši dinamiskākos tirgos un digitālajā tirgū. Uzteicami ir EK mēģinājumi iekļaut vairākus piemērus, izstrādājot nebijušas nodaļas, piemēram, par konkrētā tirgus definēšanu daudzpusējos tirgos, vai tirgos, kuros intensīvi tiek ieviestas inovācijas, kā arī sekundārajos tirgos. Tostarp atjaunotajā paziņojumā ir acīmredzami lielāks fokuss uz radītājiem, kuriem 21. gadsimta ekonomikā ir īpaši svarīga loma – inovācijas, kvalitāte un ilglaicīgums.


[1] SSNIP – Small but significant and non-transitory increase in price
[2]
 EK, 12.07.2021. “Vērtējums par Komisijas 1997. gada 9. decembra paziņojuma par “konkrētā tirgus”definīciju un tā atbilstību Kopienas konkurences tiesību akta mērķiem”, 13.lpp. Pieejams:
[3] Tīkla efekts ir vērojams, ja produkta A vērtība svārstās (tieši vai apgriezti) atkarībā no šo produktu izmantojošo klientu skaita izmaiņām. Šis jēdziens ir īpaši svarīgs digitālo platformu kontekstā, kur tiešā tīkla ietekme rodas tad, ja produkta, pakalpojuma vai platformas vērtība palielinās tikai tāpēc, ka palielinās lietotāju skaits – jo vairāk cilvēku izmanto platformu, jo izdevīgāka un saistošāka tā kļūst katram lietotājam.
[4] EK, 08.02.2024. “Komisijas paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Savienības konkurences tiesībās”, 37.lpp.
[5] Turpat., 38.lpp.
[6] EK, 08.02.2024. “Komisijas paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Savienības konkurences tiesībās”, 35.lpp.
[7] EK, 08.02.2024. “Komisijas paziņojums par jēdziena “konkrētais tirgus” definīciju Savienības konkurences tiesībās”, 35.lpp.
[8] Skatīt Atjaunotā Paziņojuma 2.1.2. nodaļu.  
[9] Skatīt atjaunotā Paziņojuma 41. rindkopu.
[10] Skatīt atjaunotā Paziņojuma 42. rindkopu.
[11] Skatīt atjaunotā Paziņojuma 41. un 43. rindkopu.
[12] Francijas konkurences juristu asociācija, “APDC atbilde uz Komisijas sākotnējo apspriešanos (komentāri par darbības plānu) par 1997. gada 9. decembra Komisijas paziņojuma par konkrētā tirgus definīciju novērtējumu”. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12325-EU-competition-law-market-definition-notice-evaluation-/F519601_en

Dānijas Automobiļu servisa asociācija, “Atzinums par Komisijas paziņojumu par konkrētā tirgus definīciju” 15.05.2020., 2.lpp. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12325-EU-competition-law-market-definition-notice-evaluation-/F519514_en

Glāzgovas universitāte, “Pārskats un komentāri par konkrētā tirgus definīciju” 14.05.2020. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12325-EU-competition-law-market-definition-notice-evaluation-/F519496_en

Rakstu sagatavoja: Analītiskā departamenta eksperte Kristiāna Purva