Iepirkumu uzraudzības birojs
Aktualizējoties diskusijai par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros, Iepirkumu uzraudzības birojs atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas šādas preces neiepirkt.
Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredzēt liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Šādas tiesības pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likumu 9. panta iepirkumā un iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”).
Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi ir iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces.
Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunāts ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. IUB skaidro, ka Krievija un Baltkrievija nav Eiropas Savienības vai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu dalībvalstis, kā arī ar šīm valstīm nav noslēgti citi Latvijai saistoši starptautiskie līgumi par Latvijas publisko iepirkumu atvēršanu. Līdz ar to Publisko iepirkumu likuma 15. pants, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 18. pants neuzliek pienākumu nodrošināt vienlīdz labvēlīgus nosacījumus uz abu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem kādi tie attiecas uz Eiropas Savienības izcelsmes precēm un pakalpojumiem.
Attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veiktiem iepirkumiem papildus vēršam uzmanību uz vēl vienu rīcības iespēju, kas paredzēta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 60. pantā – ja iesniegtais piedāvājums ietver trešo valstu izcelsmes preces un šo preču īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem no piedāvājumā iekļauto preču kopvērtības, tad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības noraidīt šādus piedāvājumus (turklāt šī iespēja izmantojama neatkarīgi no tā, vai šāda iespēja noteikta iepirkuma nolikumā).
Tādējādi līdztekus pasūtītāja Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un, iepirkumos, kuru paredzamā līgumcena sasniedz Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežvērtības, arī Regulas (ES) 2022/576 5.k pantā paredzētajiem pienākumiem sankciju piemērošanā pasūtītajam ir arī tiesības ierobežot Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču un pakalpojumu (tostarp sankcijām nepakļautu) piegādi publiskajos iepirkumos.
Aicinām sekot līdzi aktuālajām diskusijām Saeimā un Ministru kabinetā par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu publiskajos iepirkumos.
Skatīt papildus:
- Aktualitāti “Eiropas Komisijas sankcijas, kas stājās spēkā 2022. gada 9. aprīlī”;
- Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (konsolidētā versija līdz 13.04.2022.);
- Informāciju par Eiropas Komisijas pieņemtajām sankcijām;
- Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto skaidrojumu “Sankciju piemērošana publiskajos iepirkumos”;
- Skaidrojumu par Nolīgumu par valsts iepirkumu, tai skaitā par piemērošanas izņēmumiem.
