Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība

Vienojas par regulas priekšlikumiem neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai

7. decembrī, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes (turpmāk – Padome) sanāksme iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumos. Latvijas nostāju Padomē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. 

Ekonomikas ministrija

7. decembrī, Briselē norisinājās Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes (turpmāk – Padome) sanāksme iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumos. Latvijas nostāju Padomē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. 

Sēdes laikā Padome diskutēja par Neto nulles emisiju industrijas aktu – regulas priekšlikumu, kuras mērķis ir stiprināt nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas noturību un konkurētspēju ES. Eiropas zaļajai un digitālajai pārkārtošanai jāattīsta rūpniecības spējas svarīgās tehnoloģijās – saules, vēja enerģija, akumulatori, siltumsūkņi u.c. Turklāt tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pasaules mērogā notiek konkurence par līderību šo tehnoloģiju ražošanā. 

Latvija kopš 1999.gada aktīvi strādā pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un šobrīd mūsu prioritāte ir inovatīvas uzņēmējdarbības vide un investīcijas stratēģiskās tīrās enerģijas tehnoloģijās. Tādēļ Latvija atbalsta regulas pieņemšanu un tajā iekļautos stratēģiskos ieguldījumu virzienus, kas aptver tādas nozares kā bioekonomiku, biomedicīnu, gudro enerģiju un IKT. Šīs jomas ir īpaši svarīgas pārejai uz tīrās enerģijas ekonomiku. Latvija arī piekrīt kodolenerģijas iekļaušanai stratēģisko tehnoloģiju sarakstā, vienlaikus vēlētos šajā sarakstā iekļaut arī biotehnoloģiju klimata un enerģētikas risinājumus.  

Vienlaikus Latvija sanāksmē uzsvēra, ka nevēlas regulējuma pastiprināšanu attiecībā uz ES ražoto tehnoloģiju iepirkumiem un izsolēm, kas varētu veicināt atjaunojamo energoresursu sadārdzinājumu. “Ņemot vērā vietējā atjaunojamā kurināmā pieejamību valstī un tā būtisko lomu atjaunojamās enerģijas īpatsvara veidošanā, enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai un siltumenerģijas nodrošināšanai, Latvijai ir svarīgi, ka netiek apzināti traucēta cietās biomasas izmantošana centrālajā siltumapgādē. Stingrāki nosacījumi varētu palielināt izmaksas atjaunojamās enerģijas projektiem, kas var negatīvi ietekmēt rūpniecības konkurētspēju,” sanāksmē uzsvēra EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.  

Diskusiju noslēgumā dalībvalstis panāca vispārēju pieeju attiecībā uz Regulas projektu un nodeva to trialogam ar Eiropas parlamentu. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta priekšlikumos ir iekļauts plašāks tehnoloģiju klāsts kā apstiprinātajā Regulas redakcijā, Latvija turpinās iestāties par sev interesējošajām tehnoloģijām trialoga procesā.  

Sanāksmes turpinājumā Padome diskutēja par Regulas priekšlikumu tādu produktu aizliegšanai ES tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā 2022. gadā. Regulas priekšlikuma mērķis ir aizliegt ES tirgū laist un darīt pieejamus iekšzemes vai importētus produktus, kā arī eksportēt no ES produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu, ieskaitot bērnu piespiedu darbu, jebkurā to vērtības un piegādes ķēžu posmā. Vienlaikus ir vēl vairāki atvērti jautājumi diskusijām, kā piemēram, EK loma piespiedu darba izmantošanas izpētē un pierādīšanā, finansiālu kompensāciju piespiedu darba upuriem, pienākumu sadali starp iesaistītajām uzraudzības iestādēm, par sadarbību ar trešajām valstīm, kā arī par sodu piemērošanu.  

Latvija sēdē pauda atbalstu Regulas projektam, vienlaikus uzsverot, ka regulējums nedrīkst radīt slogu dalībvalstu uzraudzības iestādēm un uzņēmumiem. Tādēļ diskusijā Latvija uzsvēra nepieciešamību palielināt Eiropas Komisijas lomu regulas ieviešanā, iesaistoties izmeklēšanas un sankciju piemērošanas procesos, kā arī nosakot vienotu ES kontaktpunktu informācijas apmaiņai starp visām atbildīgajām iestādēm – muitu, imigrācijas iestādēm u.c., kas ir atbildīgas par piespiedu darba apkarošanu.  

“Problemātika, kuru piedāvāts risināt ar Regulas palīdzību ir aktuāla un tai ir nepieciešams konstruktīvs risinājums. Vienlaikus nebūtu pieļaujams noteikt uzņēmējus par atbildīgajiem pārkāpumu izmeklēšanā, pierādīšanā u.c. darbībās. Tāpat ir nepieciešams izstrādāt vadlīnijas uzņēmējiem rīcībai šādās situācijās, bez papildu administratīvā sloga radīšanas,” diskusijā norādīja Jurģis Miezainis.  

Tāpat sēdes laikā dalībvalstis iepazinās ar Dānijas sagatavoto nepapīru par administratīvā sloga mazināšanu uzņēmumiem, it īpaši, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Priekšlikumos uzsvērta nepieciešamība pēc drošas un netraucētas datu apmaiņas ilgtspējas ziņošanas jomā. Latvija atzinīgi vērtē ieceri standartizēt, digitalizēt un samazināt ziņošanas prasības uzņēmumiem, tādēļ pievienojās izplatītajam paziņojumam.  

Papildu informācija par š.g. 7.decembra Konkurētspējas ministru padomes sanāksme izskatītajiem jautājumiem pieejama ES Padomes tīmekļa vietnē