Inese Helmane, LV portāls
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi paredz uzlabojumus publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā, spēcinot publiskas personas kā akcionāra iesaisti kapitālsabiedrības stratēģiskajā pārvaldībā. Vienlaikus ir iecerēts samazināt koordinācijas institūcijas iesaisti kapitālsabiedrību vidēja termiņa plānošanas procesā, ja kapitālsabiedrībā ir padome. Tiek arī salāgotas likuma normas ar Komerclikuma aktuālo regulējumu un precizēti publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas un pārveides noteikumi, kā arī veikti atsevišķu terminu skaidrojumi.
ĪSUMĀ
– Likuma grozījumi paredz valsts kā akcionāra lomas stiprināšanu, regulāri pārskatot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku Ministru kabineta līmenī, un lielāku kapitāla daļu turētāja iesaisti un atbildību attiecībā uz mērķu izvirzīšanu un snieguma izvērtēšanu.
– Likums tiek papildināts ar jaunumu – īpašnieku gaidu vēstuli un nosacījumus tās izstrādei.
– Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumi salāgo likuma normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu.
– Ņemot vērā valsts kapitālsabiedrību ieņēmumu avotus, kapitālsabiedrības tiks iedalītas: komerciālās, no valsts budžeta atkarīgās komerciālās un no valsts budžeta atkarīgās nekomerciālās.
– Jaunums ir likuma grozījumos integrētais Valsts kontroles ieteikums – paredzēt līdzdalības lietderības izvērtējumu publiskas personas tiešās līdzdalības kapitālsabiedrību otrā līmeņa atkarīgajās kapitālsabiedrībās.
– A. Grafs: “Lielajiem valsts uzņēmumiem ir nepieciešams “atraut nabas saiti” no valsts budžeta dotācijām, uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem un jāpelna, jāpiesaista investoru nauda, jāattīsta darbība ārpus Latvijas, sekmīgi konkurējot ar citiem.”
– Grozījumi attiecas uz visiem likuma subjektiem – tie skar gan kapitālsabiedrību un to pārvaldes institūciju atbildības sfēru, gan kapitāla daļu turētājus un augstākās lēmējinstitūcijas, gan koordinācijas institūciju.
Patlaban ir noslēgusies šo grozījumu publiskā apspriešana, un tuvākajā laikā tie tiks iesniegti saskaņošanai institūcijām.
Grozījumu nepieciešamība likumprojekta anotācijā skaidrota ar Ministru kabineta (MK) 2022. gada 15. septembra rīkojumu Nr. 618, kurā Pārresoru koordinācijas centram līdz 2023. gada 1. aprīlim tika uzdots sagatavot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā atbilstoši konceptuālajā ziņojumā “Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām” izstrādātajiem risinājumiem.
Rīkojumā tika noteikts, ka ir jāievieš kārtība valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas regulārai pārskatīšanai MK līmenī katrā politiskajā ciklā, valsts kapitālsabiedrību iedalījums grupās pēc to ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības sektorā, kā arī, paredzot publiskām personām pienākumu izstrādāt īpašnieka gaidu vēstuli pirms publiskas personas kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas.
Ar MK rīkojumu Nr. 618 tika paredzēts arī papildināt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu ar regulējumu, kas paredz valsts kapitālsabiedrību stratēģiskās attīstības izvērtēšanu arī tām valsts kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, mazināt kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaisti un spēcināt kapitālsabiedrību padomju iesaisti publisku personu kapitālsabiedrību darbības plānošanas un uzraudzības procesā.
Lasīt visu : šeit